Menu
Pilnā versija
Foto

Latvijas Radio izaudzinājis čūsku azotē - pats sevi

Mārcis Kūlis, skolotājs, studentu korporācijas Vendia filistrs · 14.04.2024. · Komentāri (92)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Radio izaudzinājis čūsku azotē - pats sevi. Lūk, viņu apgalvo­jums atklātā vēstulē: "Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā vārda brīvības robežas ir vēl vairāk sašaurinājis - no medijiem, jo īpaši sabiedriskajiem, tiek sagaidīts ti­kai "patriotisks" saturs, bet "pamatstraumei" pretēja viedokļa izskanēšana liek novērtēta kā medija pretvalstiska rīcība."

Būtu interesanti, vai BBC Otrā pa­saules kara laikā arī studijās vārda brī­vības meklējumos diskutētu ar britu "pamatstraumei pretēja viedokļa pau­dējiem" hitleriešiem par to, kura argu­menti spēcīgāki - britu tiesības aizsar­gāties vai tomēr Hitlera "lebensraum" (dzīvestelpas) paplašināšana un neiz­bēgamās koncentrācijas nāves nometnes tiem, kuri negrib vai nevar rusificēties, ups, būt ārieši...

Kas noticis, ja "vārda brīvības" arguments atņem izglītotiem cilvē­kiem prātu tādā mērā, ka viņi zaudē pašsaglabāšanās instinktu pat kara laikā?

Nez, to sauc par 1) bērnišķīgo kreisumu, 2) 19. gs. slavofiliju, 3) paštaisnību, 4) nepotismu, kur "savējais - žurnālists" ir pāri likumam, 5) sovjetizācijas sekām, 6) Stokholmas sindromu, 7) tuvredzību un politisko analfabētismu? Ziniet, dā­mas un kungi, Bučā un Irpiņā nevienu okupantu neinteresēja, cik liels demo­krāts ukrainis bijis pirms kara - diem­žēl arī tu, dārgais vēstules parakstītāj, rasistu okupantiem esi ienaidnieks - bioatkritumi...

Bet visskumjākais, ka tik dau­dzi valsts radio vadītāji, kuru parak­sti rotā vēstuli, nav pacentušies izla­sīt savas valsts Satversmi. Neticu, ka esat, jo tur ir preambulas garantijas, kuras jūs savā vēstulē, maigi sakot, ig­norējat.

Vārda brīvība nav absolūta - to ierobežo Satversmes pēdējais 116. pants: "Personas tiesības, kas noteiktas Satversmes deviņdesmit sestajā, deviņ­desmit septītajā, deviņdesmit astotajā, simtajā, simt otrajā, simt trešajā, simt sestajā un simt astotajā pantā, var iero­bežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, de­mokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Uz šajā pantā minēto nosacījumu pamata var ierobežot arī reliģiskās pārliecības paušanu."

Novērtē šo rakstu:

104
20