Iesaki rakstu:
Jautājums – vai ir vēl kāda demokrātiska valsts, kur ar 33,5% nederīgiem pasta balsojumu biļeteniem vēlēšanas tiek atzītas par derīgām?
14. Saeimas vēlēšanās ārzemju balsojumu 33,5% nederīgo pasta biļetenu fakts pats par sevi liecina, ka vēlēšanu sistēmā visai noteikti kaut kas nav kārtībā. Vēl te der atgādināt, ka ārzemju vēlētāju balsojumu līderis ar Latvijas vēsturē augstāko plusu skaitu bija toreizējais ārlietu ministrs, pašreizējais prezidents, Vienotības kardināls Edgars Rinkēvičs, no kā nākas secināt, ka visai ekskluzīva tiem ārzemju latviešiem ir deputātu izvēles gaume.
Rinkeviča plusiņu fenomens man šķiet vēl aizdomīgāks, it īpaši, ja ņem vērā, ka tieši dažas dienas pirms 14. Saeimas vēlēšanām tika mainīts vairums ārzemju CVK komisiju, kas cita starpā arī nevarēja notikt bez Rinkēviča "svētības".
Dīvaini arī tas, ka lēmumi par CVK komisiju maiņām bija atsevišķi par katru komisiju, nevis ietverti vienā rīkojumā:
Ārzemju vēlēšanu iecirkņu komisijās parasti nav novērotāju vai citu partiju pārstāvju, līdz ar to plusiņus skaitītāji pievilkt var pēc vajadzības, un plusiņu viltojumu neviens tā īsti nevar pārbaudīt, jo atšķirībā no mūsu pienākuma dokumentus glabāt gadiem CVK biļetenus iznīcina drīz pēc vēlēšanām, lai gan, manuprāt, biļeteni ir pat svarīgāki dokumenti nekā tie, ko mums liek glabāt, ja nu VID sagribas tos redzēt.
Prese tad augstākminētās dīvainības neizgaismoja, vien sausi norādīja uz faktiem.
Publikāciju izveidoju saistībā ar Māra Ruka interviju, kurā tika intervēts vēlēšanu procesa dalībnieks Renārs Kadžulis: https://www.facebook.com/maris.ruks.1/videos/3772703669641833. Tur arī atklājās paradoksālas detaļas, kuru dēļ balsojumi tika atzīti par nederīgiem.
"Ģeniālo" instrukciju iniciators bija CVK loceklis, Nacionālās apvienības biedrs Ritvars Eglājs, kurš sabiedrībai ir vairāk zināms kā visai dīvains CVK darbinieks, kas klientu pieņemšanas joprojām veic pēc Covid laika tradīcijām, īpašā maskā, kas vairāk atgādina viduslaiku mēra daktera masku ar knābi.
Pēdējā brīdī (dažas stundas pirms vēlēšanām) izdoto instrukciju dīvainība ir tajā, ka pirmsšķietami bez racionāla izskaidrojuma biļeteni bija jāsūta nevis uz tās valsts vēstniecību, kurā atrodās vēlētājs, bet uz kaimiņu valsti, piemēram Itālijā dzīvojošiem latviešiem bija jāsūta uz Franciju, lai gan Latvijas vēstniečiba ir arī Itālijā, Lietuvā dzīvojošiem jāsūta uz Poliju, Igaunijā dzīvojošiem uz Somiju, u.t.t, kā arī vēl virkne instrukciju dīvainību, kas visai noteikti ietekmēja rezultātu.
Lai ieviestu haosu, neko daudz nevajag, pietiek, ja deģenerātus paslavē un ieceļ vadībā, zagļiem ļauj zagt un meļiem melot, pārējo tie paveiks paši. Protams, tas neattiecas uz šī konkrētā "karuseļa" autoru - Nacionālās apvienības CVK kadru Ritvaru Eglāju, kā redzam, ap un ar viņu viss ir galīgā kārtībā un ūberdrošībā, jo viņa radīto vēlētāju filtru spēj pārvarēt vien pareizie vēlētāji vai viņa jaunāko instrukciju izmaiņu attapīgākie atradēji, kā arī visai noteikti tas neattiecās uz neaptraipītās reputācijas Rinkēviču, jo karalis ir dzīvs, pie kam ar Pāvesta svētību par bezgrēcīgu atzīts.
Faktoloģija liek secināt, ka, neskatoties uz to, ka vēlēšanas vairs nav atceļamas, ir aizdomas, ka 33,5% nederīgu biļetenu nevar būt nejaušība un nevar tikt atzīta par labu esam demokrātijā, līdz ar to, manuprāt, nozieguma sastāva esamība visdrīzāk pastāv un tā ir jāizmeklē, jo šis ir tas gadījums, kur ir radīts būtisks kaitējums netikai ēlētājiem , kā datu subjektiem kuri nav informēti par viņa balsu derīgumu, bet arī ir radīts būtisks apdraudējums valsts reputācijai un finanšu izmantojuma lietderībai (kā tika izlietots finansējums vēlētāju aktivitātes palielināšanai).
Ja aizdomas apstiprināsies, pieļauju, ka skandāli par Kariņa lidojumiem un Vienotības aplokšņu algu iespējamām opcijām liksies vien pumpuriņi, salīdzinot ar to trobeli, ko var šacelt šis skandāls, jo tas var izskanēt visai tālu pat aiz valsts robežām.
Katrā ziņā es neesmu nekāds eksperts vai soģis, tie ir vien mani viedokļi, kuru patiesumu vai tieši pretēji maldību derētu pāŗbaudīt kādai kompetentākai institūcijai, kas ir tiesīga šadus fakts izmeklēt un nosaukt atbildīgās personas, tajā skaitā mani, ja reiz es ar šo publikācijas jautājumu kādam būšu radījis kaitējumu.