Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts un pašvaldību, arī to kapitālsabiedrību un nodibinājumu iepirkumi ir melnais caurums, kur bez pēdām tiek zagti un izsaimniekoti mūsu nodokļu naudas miljardi. Zagļi, izmantojot likuma nepilnības, savu noziegumu pēdas slēpj, sistēmiski kvalificējot izdarīto par komercnoslēpumu.

Rezultātā naudas izlietojuma tāmes nav pieejamas ne sabiedrībai, ne žurnālistiem. Tās nav pieejamas pat pašiem pašvaldību deputātiem. Atliek tik brīnīties par milzīgajām izmaksām, kas figurē iepirkumos un ārpus tiem, bet līdzekļu izlietojuma atšifrējumu iegūt nav iespējams.

Jāņa Ozola sagatavotie likuma grozījumi liegs noslepenot informāciju, kas saistīta ar pašvaldību, valsts un to kapitālsabiedrību un nodibinājumu līdzekļu izlietojumu. Jāpiebilst, ka valsts drošībai svarīgu informāciju turpinās sargāt likums par valsts noslēpumu. Turklāt atklātas konkursu uzvarētāju tāmes ļaus citiem komersantiem nākamajos konkursos piedāvāt vēl labākas cenas, tā godīgā konkurencē taupot līdzekļus arī nākamajos budžeta iepirkumos.

Re:Baltica lietā pret Rīgas domi tiesa ir atzinusi, ka tiesības piekļūt iestāžu rīcībā esošajai informācijai, kas saistīta ar publiskās pārvaldes budžeta līdzekļu izlietojumu, ir attiecināmas arī uz informāciju par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību un nodibinājumu budžeta līdzekļu izlietojumu, tomēr šis princips ir jānostiprina normatīvajos aktos un jāattiecina uz visām sabiedrisko līdzekļu izlietojuma formām un veidiem.

Drošības iestāžu ierobežotie resursi ļauj atklāt tikai nelielu daļu noziegumu, turklāt tās nekādi nepasargā no nesaimnieciskuma un izšķērdības. Tikai pilnīgs caurspīdīgums iepirkumos ļaus sabiedrībai pašai kontrolēt savas nodokļu naudas izlietojumu un ātri novērst klaju zagšanu un nesaimnieciskumu valsts pārvaldē.

Cīņā pret korupciju, karteļiem un ļaunprātīgu monopolstāvokļa izmantošanu ir nepieciešams iesaistīt sabiedrību, un viens no iesaistīšanas paņēmieniem ir informētības līmeņa paaugstināšana. Sabiedrības informētība par tās līdzekļu izlietošanu ir kritiski svarīga, lai atklātu un novērstu minētos noziegumus.

Demokrātiskas valsts pārvaldes funkcionēšanas neatņemama pazīme ir tās pārskatāmība, tādēļ demokrātiskā valstī sabiedrībai ir jābūt iespējām sekot līdzi tam, kā tiek izlietoti publiskie līdzekļi, lai pārliecinātos, ka tie netiek izmantoti negodprātīgi.

Piedāvājam veikt Komercnoslēpuma aizsardzības likumā (Latvijas Vēstnesis, Latvijas Vēstnesis, 52, 14.03.2019. OP numurs: 2019/52.1) šādus grozījumus:

1. Mainīt 3. panta 1. daļu un izteikt to šādā redakcijā: (1) Par komercnoslēpumu nevar uzskatīt informāciju, kas saistīta ar valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu izpildi, kā arī — normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos — rīcību ar valsts vai pašvaldības, to nodibinājumu un kapitālsabiedrību finanšu līdzekļiem vai mantu. Par komercnoslēpumu nevar uzskatīt informāciju, kas saistīta ar rīcību ar valsts vai pašvaldības, to nodibinājumu un kapitālsabiedrību finanšu līdzekļiem vai mantu un to izlietojumu.

No pārmaiņu īstenošanas sabiedrība iegūs vairākus būtiskus uzlabojumus. 1) Nodrošinot informācijas pieejamību publisko līdzekļu izlietojumam, samazinās nelikumīgas rīcības iespēja. 2) Publisko līdzekļu izlietošanas caurskatāmība paaugstinās sabiedrības uzticību valsts pārvaldei. 3) Publisko līdzekļu izmantošanas caurskatāmība palielinās to izlietošanas efektivitāti, ceļot sabiedrības labklājību kopumā.

Parakstīties var šeit: https://manabalss.lv/par-publisko-lidzeklu-izlietojuma-atklatumu/show

Novērtē šo rakstu:

16
11