Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc gadiem ilgām „paslēpēm” un trīs nedēļas pēc Uzņēmumu reģistra noteiktā paša pēdējā termiņa „arestētās mantas glabātājs”, Šveices advokāts Rūdolfs Meroni 17. septembrī beidzot ir bijis spiests pieteikties kā loģistikas uzņēmuma Baltijas ekspresis vienīgais patiesais labuma guvējs.

Formulējums, ar kādu Meroni norādīts kā vienīgais uzņēmuma patiesais labuma guvējs, gan ir diezgan savdabīgs: „Dr. Rudolfs Meroni var tikt uzskatīts par AS Baltijas Ekspresis patieso labuma guvēju, balstoties uz apstākļiem, ka viņš, pamatojoties uz holdinga struktūru, holdinga struktūrā esošajiem korporatīvajiem amatiem un Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas lēmumos par aresta uzlikšanu mantai, īsteno kontroli pār AS Baltijas Ekspresis akcionāriem: (1) AS Ventbunkers; (2) AS Kālija parks.”

Kā rāda Lursoft datu bāze, Baltijas ekspresis bija viens no pēdējiem Meroni kontrolētajiem uzņēmumiem, kuri, ignorējot Latvijas normatīvo aktu prasības naudas atmazgāšanas apkarošanas jomā, nav atklājuši savu patieso labuma guvēju sarakstu.

Par to, ka Baltijas ekspresi kontrolē tieši Meroni, nekādu šaubu gan nebija, - Šveices advokāts ieņem uzņēmuma padomes priekšsēdētāja amatu, bet padomē vēl ir viņa tuvā paziņa Lidija Hitričenko un rīkojumu izpildītājs Aivars Gobiņš.

Kā skaidro Uzņēmumu reģistrs, saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma pārejas noteikumu 22.punktu juridiskā persona, kura ir reģistrēta Reģistra vestajā reģistrā, iesniedz Reģistram pieteikumu par tās patieso labuma guvēju atbilstoši šā likuma 18.2 panta otrajai daļai līdz 2018.gada 1.martam.

Tomēr laikā, kad minētā norma stājās spēkā, normatīvajos aktos netika paredzēts efektīvs mehānisms gadījumiem, kad kapitālsabiedrības nepilda tām ar likumu uzlikto pienākumu. Viens no šādiem uzņēmumiem, kas ignorēja likumu, bija arī Baltijas ekspresis.

Tikai šā gada 29.jūnijā stājās spēkā grozījumi likumā, kura pārejas noteikumu 49.punktā noteikts, ja kapitālsabiedrība, kura bija reģistrēta komercreģistrā vai par kuras reģistrāciju bija iesniegts pieteikums līdz šā likuma 18.2 panta spēkā stāšanās dienai (2017. gada 1. decembrim), nav iesniegusi Uzņēmumu reģistram pieteikumu par tās patiesajiem labuma guvējiem un mēneša laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi minēto trūkumu, tās darbību izbeidz, pamatojoties uz Reģistra lēmumu.

Kā izriet no Uzņēmumu reģistra oficiālā skaidrojuma, Meroni kontrolētais uzņēmums jūnija sākumā beidzot  bija nopratis, ka likuma norma attiecas arī uz to, un 3.jūnijā reģistrā tika saņemts Baltijas ekspreša pieteikums patieso labuma guvēju reģistrācijai.

Taču gan tas, gan arī nākamais dokuments izrādījās likuma normām neatbilstošs: „14.jūnijā Reģistra valsts notārs, izskatot pieteikumu, konstatēja tajā trūkumus, līdz ar to atlika informācijas par patieso labuma guvēju reģistrāciju, nosakot termiņu trūkumu novēršanai līdz 2019.gada 13.augustam.

2019.gada 18.jūnijā Reģistrā atkārtoti tika saņemts Sabiedrības pieteikums patieso labuma guvēju reģistrācijai. Arī šajā reizē Reģistra valsts notārs konstatēja trūkumus iesniegtajos dokumentos, līdz ar to 2019.gada 27.jūnijā pieņēma lēmumu Nr. 19-21/70514/1 atlikt informācijas par patiesajiem labuma guvējiem reģistrēšanu komercreģistrā un noteica termiņu trūkumu novēršanai līdz 2019.gada 26.augustam.”

Taču, kā redzams no Lursoft datu bāzes, Meroni kontrolētais uzņēmums šos „trūkumus” turpināja novērst vēl trīs nedēļas un patieso labuma guvēju uzrādīja tikai tad, kad likvidācijas draudi kļuva pilnīgi reāli.

Novērtē šo rakstu:

30
3