Sliktāku variantu kā noplēst Pasaules tirdzniecības centra (PCT) labi saglabāto ēku Elizabetes ielā 2 (attēlā - idejas "bīdītājs", kultūras ministrs Nauris Puntulis) tikai tādēļ, ka to kādreiz ir izmantojuši kompartijas birokrāti, mūsu vadošo partiju koalīcijai nebija viegli atrast. Negribas idejas autorus un deputātus saukt par muļķiem, jo muļķībai var būt arī pasūtītājs – labi paslēpts lobijs ar saviem finansiāliem vai politiskiem mērķiem un līdzekļiem.
Šajā ēkā ar platību
Tajā pašā laikā ar Rīgas pagaidu domes svētību Hanzas ielā 4b tiks būvēts biroju centrs par 48 miljoniem eiro 3000 biroju darbiniekiem ar platību
PTC ēkas platība jau ir 55,8% no jaunceļamās biroju mājas, taču tā dabā eksistē un nav no jauna jābūvē. Tai jau ir biroju mājas arhitektūra, biznesa ļaudis tur strādā. Nojaukšanas gadījumā ar tiem būs jālauž līgumi, jāmaksā kompensācijas. Bez tiesu darbiem nekādi neiztiks.
Kosmētisko remontu, santehnikas nomaiņu un vēdināšanas sakārtošanu PTC ēkā var organizēt atsevišķi katrā no ēkas trim spārniem pēc kārtas, pārējos divos spārnos firmas lai strādā un turpina maksāt par telpu nomu.
Akustiskā koncertzāle, protams, ir ļoti vajadzīga. Tās izmaksas tāpat kā šo kapitālieguldījumu atmaksāšanās laiks pagaidām nav zināmi. Taču teritorijas tās būvniecībai centra tuvumā var viegli ieraudzīt, vajag tikai veikt nelielu publisko aptauju.
Piemēram, milzīga degradētā teritorija ar labu satiksmi visos Rīgas un Latvijas virzienos, ar komunikācijām, Daugavas tuvumā, atrodas ideālā vietā, iepretim Zinātņu akadēmijai un Rail Baltica trases tuvumā. Tas ir vārgi izmantotais un konkurētnespējīgais Rīgas rūpniecības preču tirgus, kurā gadiem ilgi saimnieko kriminālas kompānijas ar kontrabandas alkoholu un cigaretēm.
Šī publika, protams, var organizēt finansiāli spēcīgu un bīstamu lobiju pret nolaistās tirgus teritorijas apbūvi. Mūsu kašķīgo sīkpartiju koalīcija pret kriminālu lobiju var izrādīties pārāk mīksta, un to nebūs grūti arī ieinteresēt.
Šis nav vienīgais iespējamais centra platību variants, taču visekoloģiskākais, sociāli labākais, un tas noteikti ienesīs šajā vietā blakus zinātnei arī kultūru.
Tā kā padomju laikā man bija arī būveksperta prakse, tad varu apliecināt, ka kompartijas un tās nomenklatūras būvju projektu un būvniecības procesu kvalitātes kontrole bija drakoniska un vairākkārtīga. Pēc tehniskā uzrauga un autora uzrauga nāca vēl citi eksperti, kuri nezināja iepriekšējo kvalitātes vērtētāju slēdzienus.
Tos savukārt cits, pasūtītāja politiski uzticams eksperts salīdzināja un novērtēja un tam bija sekas. Tādēļ tādi objekti bija liels risks gan projektētāja, gan arī būvnieka karjerai, bet šo būvju kvalitāte bija ar augstu nodrošinājumu.
* valsts emeritētais zinātnieks, RTU, būveksperta sertifikāts Nr.287