Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Šīs rindas rakstu pēc tam, kad esmu izlasījis visu negāciju par Baibu Broku publiskajos interneta resursos, - šķiet, lielākā daļa rakstītāju būtu gatavi LU prorektori un Biatlona federācijas prezidenti paši savām rokām nožņaugt. Saprotu, ka aizstāvības raksts izsauks tikpat lielu asinskāri ne tikai pret Baibu Broku, bet arī mani.

Nevēlos vilkt paralēles ar Baibas Brokas ieslodzīšanu pirmstiesas izmeklēšanas izolatorā uz divām dienām ar politiskiem paziņojumiem par Indriķa Muižnieka apstiprināšanu vai neapstiprināšanu LU rektora amatā. Kādas tur paralēles – tikai sakritības dēļ abi notikumi vienlaikus. Tikai sakritība – vispirms publiski pierādīt, ka slikta ir rektora komanda, bet pēc tam – ka slikts ir pats rektors.

Šoreiz stāsts ir par kaut ko citu – par sporta federāciju finansēšanu Latvijā. Latvijas likumdošana paredz, ka visa atbildība par notiekošo vienā vai otrā sporta veidā – par izlašu sagatavošanu un atlasi, par dalību starptautiskās sacensībās, par bērnu un jaunatnes sportu, par tiesnešiem, treneriem, tehniskajiem darbiniekiem gulstas uz attiecīgā sporta veida federācijas pleciem.

Ir bagātākas un nabagākas federācijas, un lielākoties tas atkarīgs no tā – bagātāka vai nabagāka ir globālā federācija, rāda vai nerāda sporta veidu televīzijā un vai sporta veidam ir gana daudz sekotāju amatieru – bērnu, jauniešu un senioru, kam var nopārdot inventāru, suvenīrus, krekliņus, bumbas utt. Jo tieši kupls sporta veida tautas sportistu pulks parasti ļauj katrā sporta veidā izstrādāt jaunas tehnoloģijas, dizainu vai funkcionalitāti.

Latvijā bagātākā federācija ir Futbola federācija, un tik bagāta tā ir galvenokārt tādēļ, ka tai ir ļoti bagāta globālā mātes organizācija FIFA un Eiropas reģionālā organizācija UEFA. Tādēļ cīņā par Futbola federācijas vadību tiek sasaukti kongresi vai katru mēnesi, bet ļoti reti ir dzirdams par aktivitātēm un savstarpējiem kašķiem, vēlot citu sporta veidu federāciju prezidentus.

Tāpat federācijas bagātību lielā mērā nosaka – sporta veids ir olimpiskais vai neolimpiskais. Olimpiskajiem sporta veidiem tiek ievērojami lielāka valsts dotācija.

Ir dārgāki vai lētāki sporta veidi. Biatlons ir ievērojami dārgāks sporta veids nekā orientēšanās, bet ievērojami lētāks nekā autosports. Latvija varētu ieguldīt visu savu sporta naudu, lai iedabūtu F1 trasē vienu Latvijas sportistu, bet tad neviena cita sportista Latvijā nebūtu.

Es ceru, ka visi lasītāji ir pamanījuši, ka par sporta federāciju vadītājiem ļoti reti tiek celti labākie sportisti vai treneri. Par sporta federāciju vadītājiem parasti tiek celti cilvēki, kas labi orientējas finansēs, kas var piesaistīt sponsorus vai paši sponsorēt.

Tā hokeja federāciju vada Aigars Kalvītis, tenisa federāciju – Juris Savickis, rokasbumbas federāciju – Mārtiņš Bičevskis, autosporta – Jānis Naglis utt. Un arī valdes un padomes sporta federācijās nereti ir nokomplektētas ar baņkieriem, politiķiem un lielierēdņiem, kas vajadzības gadījumā spēj federācijai „pienest” naudu.

Mazākām federācijām par prezidentiem parasti vēl cilvēkus no sava sporta veida ar zināmu ietekmi sabiedrībā un pazīšanās loku uzņēmēju aprindās. Baiba Broka pati itin profesionāli ir gan slēpojusi, gan šāvusi, tādēļ arī ievēlēta par Biatlona federācijas prezidenti. Viņai tika viena no nabadzīgākajām federācijām starp olimpisko sporta veidu federācijām, kaut biatlons tiek itin bieži translēts televīzijā.

Inventārs sportistiem ir dārgs (bail iedomāties, cik dārga ir Rastorgujeva šautene), tautas sportistu skaits biatlonam nav kupls (nav to, kas pirktu tieši tādas pašas slēpes kā izlases līderim). Pārbraucieni pa globālajām sacensībām sportistiem maksā dārgi, pie kam komandā ir ne tikai Andrejs Rastorgujevs un Baiba Bendika, bet arī gandrīz desmit sportistu, kurus televīzijā rāda reti, bet uzvārdus un rezultātus sporta žurnālisti piemirst vai nevēlas publicēt.

Komandai līdzi dodas arī treneri un slēpju speciālisti, bet gan sportistiem, gan treneriem ir jāēd, jālej bākā benzīns, jāguļ viesnīcas gultā, nevis teltī pie trases. Un atcerēsimies – Andrejs Rastorgujevs jau būtu mainījis sporta pavalstniecību, startētu kādas lielākas valsts izlases sastāvā, saņemtu par to pieklājīgu stipendiju, ja par Biatlona federācijas vadītāju nebūtu kļuvusi Baiba Broka, kas cik necik sakārtoja izlases finanses.

Biatlona federācijai valsts dotācija labākajā gadījumā sedz 25% visu izdevumu, iespējams, ka vēl itin daudz izdodas savākt no pašvaldībām, kuras pārstāv konkrētie sportisti. Pārējā nauda ir jāsavāc federācijai, kas šajā gadījumā nozīmē – federācijas prezidentei Baibai Brokai.

Esmu visai ilgu laika posmu Orientēšanās federācijas prezidents un ar milzu prieku šo pienākumu atstājis pirmajam, kas bija gatavs to uzņemties. Tolaik bija ļoti grūti izlūgties nelielu sponsorējumu Latvijas izlases dalībai Pasaules čempionātā laikā.

Gandrīz viss atbalsts, ko izlūdzos, nāca no lielajām Latvijas zāļu ražošanas un vairumtirdzniecības kompānijām – vienkārši es šo institūciju vadītājus itin labi pazinu. Palīdzēja „Latvijas gāze” un „Latvijas valsts meži”. Viesnīcām un inventāram, kā arī sporta nometnēm naudas sanāca daudz par maz, kur nu vēl lidmašīnu biļetēm.

Un tomēr – tas notika laikā, kad Māra Kučinska un Danas Reiznieces – Ozolas nodokļu reforma vēl nebija notikusi un varēja izlūgties ziedot no peļņas. Tagad tā nav – un daudz mazāk palicis ziedotāju. Es pat lāga nesaprotu, kā pašreizējai Orientēšanās federācijas un Biatlona federācijas vadībai izdodas savilkt galus kopā.

Pērn Saeimas komisijās daudz iznāca piedalīties sēdēs kopā ar Valsts ieņēmumu dienesta un KNAB atbildīgajām amatpersonām. Pārsteidza viņu negatīvā attieksme pret sportu un sporta nevalstiskajām organizācijām. Radās iespaids, ka šajās valsts struktūrās valda pārliecība: sporta dzīvi vada blēži, finansējuma piesaiste ir korupcija utt.

Baibas Brokas mēģinājumu piesaistīt finansējumu no celtniekiem nosaukt par korupciju var tikai cilvēki, kas nekad nav izstiepuši tukšu sauju pret iespējamajiem sponsoriem smaidot un klanoties. Tas ir patiesi nepateicīgs pasākums, kurā lielā mērā nākas pazemoties, bet lielākoties – saņemt atteikumu. Vēl jāpiebilst, ka KNAB publiski nopeltie celtnieki sponsorējuši Biatlona federāciju 2017. gadā, kad LU Rakstu māja vēl bija tāls un grūti sasniedzams sapnis.

Atļaušos prognozēt:

- krimināllieta par it kā korupciju, atbalstot Biatlona federāciju, Rāvim, Milleram un Brokai vilksies gadiem un beigsies NEARKO, toties reputācija būs sagrauta, un tas atstās iespaidu arī uz biznesu;

- rezultāts – nomelnot Latvijas Universitātes vadību ir sasniegts, tagad politiķi centīsies par rektoru iecelt sev uzticamu politisku figūru (prognozēju, ka nesekmīgi un Indriķis Muižnieks paliks rektora amatā, tiesa, vēl daudz sirmāks un ar lielākām aterosklerotiskām pangām sirds asinsvados);

- uzzinājuši, ka par sporta federāciju sponsorēšanu var tikt pieskaitīti korumpantiem, uzņēmēji pārstās ziedot sporta federācijām. Šī KNAB interpretācija, ka ziedojums federācijai ir korupcija, atstās dramatiskas sekas Latvijas sportam – uz Eiropas un pasaules čempionātiem Latvijas sportisti pārtrauks braukt.

Novērtē šo rakstu:

189
78