Menu
Pilnā versija
Foto

Par nodokļiem, dzīvi un brīvību

Ainārs Kadišs · 12.06.2020. · Komentāri (37)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Obligātie nodokļi nozīmē, ka zeme ir iekarota, tā pakļāvusies kādam pārspēkam. Tautu var pakļaut un paverdzināt kā vietējie, tā svešzemju varmākas. Faktiski, pakļautas vienkāršās darba tautas dzīvē, mainoties valdītājiem, nekas daudz nemainās - mainās tikai nodokļu saņēmēja rekvizīti. Darba cilvēks kā strādāja, tā strādā; kā "atpogāja" daļu no saviem ienākumiem kungiem, tā turpina to darīt.

Kungi gan mēdz būt dažādi - gan labsirdīgāki, gan ļaunāki. Pēdējie cilvēku un tautas ekonomiskās asinis sūc negausīgāk, atstājot tikai minimumu, kas nepieciešams dzīvības uzturēšanai. Tā ir noticis mūsdienu Latvijā, kur ārējās un iekšējās okupācijas vara dažādu atklātu un slēptu nodokļu un tarifu veidā cilvēkam bezstrīdus kārtībā atņem līdz pat 85-90% ienākumu. Tas nozīmē, ka, cilvēks varētu strādāt daudz reižu mazāk, saglabājot esošo dzīves līmeni materiālā ziņā, bet ievērojami paaugstinot dzīves kvalitāti tuviniekiem vai vaļaspriekiem veltītā laika ziņā.

Neapšaubāmi, ka vairums cilvēku savā zemē brīvprātīgi būtu ar mieru uzturēt tādus dienestus un sfēras kā medicīniskā palīdzība, policija, ugunsdzēsēji. Bet tikpat neapšaubāmi ir tas, ka vairums cilvēku NEBŪTU ar mieru uzturēt milzīgo ierēdņu/liekēžu armiju, neskaitāmās padomes, korumpētos tiesnešus ar viņu milzīgajām algām, tik lielu un greznu valsts pārvaldes aparātu un citus parazītus. Viņu uzturēšanas resursi tiek atņemti mums ar brutālu spēku - izmantojot varas pozīcijas.

Ironiski ir tas, ka Latvijas pamatlikums - Satversme vēstī, ka Latvijā suverēnā vara pieder tautai. Realitāte klaji ņirgājas par šo skaisto tēzi, kura jau sen ir piesmieta un piesista krustā, bet šo krustu apsargā bruņoti algotņi.

Vai atgūsim brīvību, vai atgūsim tautas varu? Jā - ja vismaz īslaicīgi spēsim apvienoties, spēsim būt stipri, droši un godīgi. Jā - ja spēsim kopīgo tautas labklājību un nākotni likt priekšā šodienas mānīgajam komfortam uz parāda un egoistiskajai pašapmierinātībai. Jā - ja mums kaut nedaudz rūp mūsu bērnu, mūsu tautas un mūsu zemes nākotne...

Bet, ja nē, tad turpināsim eksistēt kā resurss un tērēsim savu unikālo dzīvi, laiku un veselību, vairojot varas uzurpatoru bagātību. Mūs jau pat sauc par darbaspēku...

Rukā, vergs - saule vēl augstu!

Ir teiciens, ka cīnītāja bruņas ir smagākas par verga važām. Tiesa gan - bruņas jāuzvelk vien uz cīņas laiku, bet verga važas jānēsā visu mūžu.

Ko izvēlies tu?

Novērtē šo rakstu:

82
6