Menu
Pilnā versija
Foto

Par stipro tautieti Aldi

Pietiek lasītājs · 08.04.2021. · Komentāri (65)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja pieņemam, ka Alda Gobzema šķiršanās patiesie iemesli nav juridiskas  un/vai finansiālas mahinācijas, bet gan domstarpības ar viņa sievu, tad personīgi man šķiet, ka ar šo aktu Aldis sniedza vairākus diezgan interesantus paziņojumus.

Pirmkārt, Aldis visai valstij atzina, ka viņš nepareizi aprēķinājis savus spēkus. Citiem vārdiem sakot, viņa ambīcijas izrādījās lielākas par paša spējām. Aldis domāja, ka spēj apvienot partijas vadību ar personīgo dzīvi, bet patiesībā izrādījās, ka nespēj.

Interesanti, ka pats Aldis šādu notikumu attīstību neuzskata par savu stratēģisko fiasko. Aldis acīmredzami uzskata, ka konflikts starp politiku un ģimeni ir apstāklis, kuru pilnīgi nekā nevarēja paredzēt, un tajā, ka konflikts notika, neviens nav vainīgs.

Patiesībā, ja šī šķiršanās tomēr nav afēra, Alda nespēja saskatīt šo ļoti acīmredzamo konfliktu starp personīgo dzīvi un politisko darbību liek domāt, ka viņš ne visai prātīgi novērtē savas spējas. Tas liek domāt, ka Aldis, acīmredzot apreibināts no paša fantāzijām par premjera krēslu, nedaudz zaudēja saikni ar realitāti. Viņš vairs nesaprata, ka jebkurai aktīvai sabiedriskai darbībai būs nepieciešami upuri no viņa personīgās dzīves.

Un, ja Aldis tik stulbas kļūdas dzīvē pieļauj tikai savas neatkarīgas politiskās karjeras sākumā, tad kļūst biedējoši domāt par to kļūdu skaitu un apjomu, ko viņš vēl pieļaus.

Otrkārt, Aldis visai valstij parādīja, ka lepnums ir svarīgāks par uzņemtajām saistībām. Pēc viņa paša teiktā, šķiršanās bija saistīta ar laiku, ko Aldis tērē politikai, nevis tērē ģimenei. Tas ir, Aldis, labi zinādams, ka ir atbildīgs par bērnu pilnvērtīgu audzināšanu un par savas sievas interesēm, atteicās no šiem pienākumiem, lai apmierinātu savu iedomību politikā.

Un nevajadzētu domāt, ka kaut kādi neparedzēti apstākļi piespieda Aldi izlemt pamest ģimeni, jo tas tā nav. Atstāt ģimeni politikas dēļ bija apzināta pieaugušā izvēle, kuru Aldis izdarīja pats. Viņš paskatījās uz saviem bērniem, pēc tam uz politiku un tad teica: “Nē, bērnus audzināt negribu. Gribu spēlēt politiku."

Šeit Aldis mums visiem ļāva saprast, ka, ja viņam turpmāk būs jāizvēlas starp savu lepnumu un uzņemtajām saistībām, visticamāk, viņš izvēlēsies lepnumu. Kā izrādījās, Alda lepnums viņam ir daudz svarīgāks nekā viņa paša bērnu laimīgā bērnība. Un, ja viņam ir vienalga par solījumiem, ko viņš deva saviem bērniem, iedomājieties, cik vienaldzīgs viņš ir pret tiem solījumiem, kurus viņš deva jums, dārgie politiskās partijas  «Likums un kārtība» atbalstītāji.

Treškārt, Aldis visai valstij parādīja, ka viņš nevēlas, lai Latvija būtu stipra valsts, bet latvieši - pārtikusi tauta. Viņš bieži runā gan par stipru tautu, gan par stipru valsti. Bet ar šķiršanos viņš parāda, ka uz stipru valsti viņam nospļauties.

Stipra tauta fiziski nevar izaugt šķirtās ģimenēs. Šķiršanās ārkārtīgi negatīvi ietekmē bērnu psihi, kuri vecāku šķiršanās rezultātā parasti izaug ar kādu vairāk vai mazāk acīmredzamu garīgu traumu. Cilvēki ar garīgu traumu ģimenes šķiršanās dēļ parasti neveido lielas un spēcīgas ģimenes.

Kā liecina daudzu psihoterapeitu pieredze, šādiem cilvēkiem bieži trūkst uzticības sajūtas citiem cilvēkiem, viņi paši savā dzīvē vairākas reizes izšķiras, un viņu pašu nedaudzie bērni arī izaug ar psiholoģiskām traumām. Nacionālā mērogā daudzas šķirtās ģimenes noved pie lielo garīgi traumētu iedzīvotāju skaita, zemas dzimstības un tā rezultātā - pie vājas, mirstošas nācijas, kas diemžēl Latvija ir.

Rezultātā, aplūkojot Gobzema šķiršanos, es personīgi secinu, ka viņš nav cīnītājs ar Latvijas problēmām, par kurām viņam tik daudz patīk runāt. Viņš ir šo problēmu personifikācija. Nu, tas viss, protams, gadījumā, ja viņa šķiršanās nav afēra.

Galu galā mēs visi ļoti labi zinām par vairākiem Latvijas politiķiem un ierēdņiem, kuriem laulība ir politisko un/vai finanšu mērķu sasniegšanas instruments. Ja viņiem nav nepieciešams nodalījums starp viņu politisko darbību un sievu komercdarbību, viņi izšķiras. Bet, kad pienāk laiks prokurora kabinetā atbildēt uz jautājumiem par abām darbībām, tad viņi atkal apprecas, un tagad viņiem ir likumīgas tiesības neliecināt vienam pret otru.

Laiks rādīs, kas patiesībā notika Gobzemu ģimenē. Bet viņa šķiršanās fakts skaidri norāda vai nu to, ka Aldis beidzot ir zaudējis saikni ar realitāti, vai arī to, ka viņš ir parasts shēmotājs. Tā kā dzīvē patiesība vienmēr ir kaut kur pa vidu, visticamāk, abas versijas daļēji atbilst patiesībai.

P.S. Tām mājsaimniecēm, kuras pieradušas žēotl visādus neliešus un jau ir sākušas man pārmest, ka iejaucos citu cilvēku personīgajā dzīvē, es gribu teikt, ka, uzrakstot par šķiršanos Facebookā, Aldis man un visiem pārējiem deva tiesības rakstīt par viņa ģimeni internetā. Viņš pats ļāva visiem spekulēt par viņa personīgo dzīvi, internetā pastāstot par šķiršanos vairakiem tūkstošiem savu sekotāju. Kas, starp citu, vēlreiz netieši norāda vai nu uz to, ka viņam nav viss kārtībā ar galvu, vai uz to, ka šī šķiršanās tomēr ir afēra.

Novērtē šo rakstu:

86
56