Menu
Pilnā versija
Foto

Pats “uzmet”, pats piestāda līgumsodu

Uģis Spandegs, Dainis Lemešonoks, īpaši Pietiek · 27.12.2020. · Komentāri (58)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Kādam tiesāšanās ir māksla, citiem – ķēķis. Vēl kādam tā ir “būvniecības bizness”. Ceram, ka mūsu stāsts būs pamācošs ne tikai maziem celtniecības uzņēmumiem ārpus Lielrīgas, jo šādai shēmai pielietojums noteikti atradīsies arī citās nozarēs.

Nepacietīgiem lasītājiem – anotācija. Rīgā bāzētā SIA “Buildimpeks” (Reģ.Nr. 40103376961) šā gada pavasarī uzvarēja Smiltenes un Rūjienas pašvaldību rīkotos būvniecības iepirkumos. To kopējā summa sasniedza teju 1 miljonu eiro. Darbu veikšanai “Buildimpeks” piesaistīja vairākus apakšuzņēmējus, to vidū arī Smiltenes uzņēmumu SIA “Siriha GP”.

Diemžēl cerētā veiksmīgā sadarbība izpalika: pēc “Siriha GP” īpašnieka Harija Šūteļa sniegtās informācijas, šobrīd “Buildimpeks” ne tikai nav apmaksājis rēķinus gandrīz 80 tūkstošu eiro apmērā, - tas arī pieteica apakšuzņēmējam 170 000 eiro lielu pretenziju kā līgumsodu par tā nepaveiktiem darbiem. Taču faktiski šie darbi palika nepabeigti tieši iepriekš minēto neapmaksāto rēķinu dēļ.

“Siriha GP” īpašnieks ir pārliecināts: “Buildimpeks” rīcība ir mērķtiecīga plāna īstenošana, lai izvairītos no savu saistību pildīšanas. Turklāt Harijs Šūtelis pieļauj, ka nav vienīgais šādas shēmas upuris. Jo par “Buildimpeks” darba stilu liecinot daudzi tiesvedības procesi, kuros uzņēmums ir iesaistīts.

1. Komunikācija – gandrīz tikai mutiski un neformāli

“Droši vien man vajadzēja saprast, ka darbu pasūtītājs nav līdz galam godprātīgs jau pēc tam, kad drīz pēc līguma noslēgšanas, neliela avansa iemaksas un darbu sākšanas “Buildimpeks” pārstāvis Edijs Ekmanis praktiski pārtrauca jebkāda veida rakstisku komunikāciju. Uz sarunām tika deleģēts zemāka ranga vadītājs, turklāt visas pārrunas notika vai nu mutiski klātienē, vai pa telefonu. Ar šīs personas starpniecību tika nodoti arī izrakstītie rēķini, par kuriem Ekmanis šodien apgalvo, ka neesot tos saņēmis. Tie ir meli, jo visi rēķini jeb formas tika iesniegti laikā,” stāsta Harijs Šūtelis.

Apakšuzņēmējs nolīgto darbu veikšanai pirka materiālus un īrēja papildu tehniku. Tāpēc “Siriha GP” šobrīd ir neapskaužamā situācijā – nesaņemot apmaksu, uzņēmums ne tikai nav guvis peļņu, bet palicis parādā sadarbības partneriem. “Esmu saņēmis pagaidām neoficiālus brīdinājumus, ka saistību neizpildīšanas gadījumā varētu pat nonākt līdz mana uzņēmuma maksātnespējas procesa ierosināšanai. Es neko nevaru pārmest piegādātājiem – viņu prasības ir likumīgas,” bažas neslēpj Harijs Šūtelis.

2. Atbilde uz pretenzijām – prasība maksāt līgumsodu 

“Siriha GP” vadītājs neticēja savām acīm, saņemot pretenziju no paša “Buildimpeks”. Atsaucoties uz pirmo noslēgto līgumu, savas saistības neizpildījušais ģenerāluzņēmējs prasa apakšuzņēmējam maksāt līgumsodu par neizdarītiem darbiem. Turklāt summa ir iespaidīga – 170 000 eiro.

Harijs Šūtelis to sauc par klaju nekaunību un pat blēdību: “Protams, ka es nevarēju turpināt darbu, jo nesaņemtās apmaksas dēļ vienkārši nebija iespējams turpināt materiālu iepirkšanu un tehnikas nomu. Uzskatu, ka “Buildimpeks” šādā veidā mēģina mani piespiest atteikties no jebkādām prasībām pret viņiem. Turklāt nedomāju, ka šāds plāns viņiem radās vakar – pēc juridiski samudžinātā un formālā dokumenta varu noprast, ka šāda veida “pretenzijas” tikušas adresētas ne man vienīgajam.”

Atbildot uz būtībā absurdo prasību, “Siriha GP” kopā ar juristiem sagatavoja atbildi, kurā norādīja: ņemot vērā izveidojušos situāciju un iepriekšējo savstarpējo komunikāciju, šobrīd vairs nevar uzskatīt, ka “Buildimpeks” un “Siriha GP” saistītu jebkādas līgumattiecības, izņemot iesniegtos rēķinus, uz kuru apmaksu “Siriha GP” stingri pastāv.

“Buildimpeks” ar atbildi nekavējās: tajā uz trim lapām tiek detalizēti analizēti teorētiski juridiski apsvērumi, kas, pēc “Buildimpeks” domām, varētu kalpot par pamatu līgumsodam. Interesanti, ka dokumenta noslēgumā to parakstījušais Edijs Ekmanis lieku reizi norāda, ka rēķinus nr.GP2020/245, nr GP2020/247 un nr. GP2020/253 neesot vispār saņēmis.

Šis apgalvojums nedaudz mulsina, jo Ekmanim ir zināmi rēķinu numuri un tajos rakstītās summas, kas “nesaņemšanas” gadījumā diezin vai būtu iespējams. Turklāt viņš tik detalizēti analizē rēķinu nr. GP 2020/253, ka nerodas šaubas – patiesībā rēķini ir ne tikai saņemti, bet pat ļoti rūpīgi pētīti.

3. Atbilžu tonis – uzbrūkoši agresīvs

Situācijas skaidrojums tika lūgts arī “Buildimpeks” valdes loceklim Edijam Ekmanim, kurš atbildē ir visai lakonisks, norādot, ka uzņēmums visas saistības esot izpildījis. Turklāt viņš uzsver, ka “Siriha GP” sniegtā informācija esot “vienpusēja, neprecīza un pat apmelojoša”. Sīkākos paskaidrojumos, kas tieši ir vienpusējs, neprecīzs vai apmelojošs, Edijs Ekmanis neielaižas, atbildinoties ar konfidencialitātes atrunām, kas esot ietvertas līgumā, turklāt viss esot izklāstīts “Siriha GP” nosūtītajā atbildē.

Iepazīstoties ar viņa minēto “Buildimpeks” atbildi “Siriha GP”, arī nerodas lielāka skaidrība par iespējamas “apmelojošas informācijas” sniegšanu. (Iespējams, tās fragmenta publikācija izraisīs “Buildimpeks” dedzīgu vēlmi apsūdzēt apakšuzņēmēju arī līguma nosacījumu laušanā.)

Šī dokumenta noslēgumā tiek izteikts visai samudžināts aicinājums: “Vienlaikus Pasūtītājs informē Būvuzņēmēju, ka, ja tas negrib vai nespēj sniegt informāciju trešajām personām, tad pasūtītājs katrā ziņā nodrošinās trešās personas ar objektīvu patiesību, kas pierādāma ar dokumentiem.” Pagaidām šis solījums ir palicis tikai pieļāvuma formā. “Buildimpeks” nav gribējis vai spējis izmantot sev jau radīto iespēju “trešai personai” sniegt “objektīvu patiesību” (sk. pievienoto vēstuli).

4. Pašvaldības savu atbildību nesaredz

Smiltenes un Rūjienas novadu pašvaldībām tādēļ vaicājām: vai pirms konkursa uzvarētāja pasludināšanas tika izvērtēti arī tā iespējamie reputācijas riski? Atbildēs uz iesniegtajiem jautājumiem abas domes norāda, ka publiskos iepirkumus reglamentējošie likumi šādu izvērtēšanu neparedz. Juridiski formāli tā ir, tomēr lietpratīgā pašvaldību darbā ir arī citi aspekti.

Publiski pieejama un viegli atrodama informācija liecina: šobrīd “Buildimpeks” ir iesaistīta 16 tiesvedībās, to skaitā – ar citu novadu pašvaldībām (sk. sarakstu pielikumā). Šāds atklājums, visticamāk, tiešām nedod tiesības atteikties atzīt zemākās cenas piedāvātāju par iepirkuma uzvarētāju. Taču, par to pārliecinoties, rastos piesardzība. Bez tādas neiztikt atbildīgai pašvaldībai, apsaimniekojot uzticēto Latvijas un ES nodokļu maksātāju naudu.

Publiskos iepirkumus reglamentējošie likumi neaizliedz pasūtītājam rūpīgi sekot līdzi sava iepirkuma realizācijai. Piemēram, pārliecinoties, vai ģenerāluzņēmējs pilda saistības pret apakšuzņēmējiem. (Īpaši, ja runa ir par zaudējumiem vietējām firmām un tajās strādājošiem vēlētājiem, kā Smiltenes gadījumā. Vēl vairāk – piecus mēnešus pirms pašvaldību vēlēšanām domes “protekcionisms” būtu vairāk kā pašsaprotams!)

Jā, likums neparedz pasūtītāja iejaukšanos divu uzņēmēju savstarpējos konfliktos. Tomēr citi tiesību akti nosaka pašvaldības pienākumus un tiesības sev uzticētā teritorijā veidot veselīgu un caurskatāmu biznesa vidi, aizstāvēt iedzīvotāju intereses. Diemžēl, domes savas iespējas konkrētajā gadījumā (pirms vēlēšanām!), kā šķiet, vairās izmantot, piesedzoties ar objektīviem, bet formāliem juridiskajiem vairogiem.

Starp citu, neoficiālā telefonsarunā Edgars Avotiņš, Smiltenes novada domes priekšsēdētājs, gan pieļāva, ka turpmāk pašvaldība pievērsīs lielāku uzmanību atsevišķiem ar konkrētu iepirkumu realizēšanas gaitu saistītiem faktoriem. Cerams, ka vārds pārtaps darbā. Citādi pašvaldību loma sava novada iedzīvotāju interešu aizstāvēšanā pēc reformas sāk izskatīties tik niecīga, ka draud tikai vairot cilvēkus, kuri uzskata, ka vispār nav vērts vēlēt vietvaru.

5. Dzimst jauna taktika “cīņā” ar apakšuzņēmējiem?

Konfliktos starp ģenerāluzņēmējiem un apakšuzņēmējiem negodīgi darboņi, protams, tiek atklāti abās pusēs. Tomēr vairumā gadījumu tieši mazie uzņēmēji cieš no “lielo” patvaļas. Draudi “izvazāt pa tiesām” – ne šajā gadījumā! –bezkauņām tiešām var kļūt par efektīvu šantāžas līdzekli, ja neliels uzņēmums nespēj atļauties juristu palīdzību vai pat paniski baidās no tiesvedības.

Tādejādi atgriežas tikumi, kas valdīja “būvniecības buma” pilnbriedā. Tad radās “ģeniālā” shēma, kā nemaksāt nolīgtiem apakšuzņēmējiem par darbu. Uzvarot konkursā, ģenerāluzņēmējs tūlīt “radīja” pavisam jaunu firmu, kam tika uzticēti teju 90% no visiem pasūtījumā paredzētiem darbiem. Šī firma savukārt nolīga apakšuzņēmējus. Kad lielākā daļa darbu bija veikta, starpnieks “negaidot” bankrotēja, paraujot sev līdz neizpildītās saistības. “Lielais” palika tīrs un šķīsts, “mazie” kāra zobus vadzī...

Kolorīts citāts (Latvijas Vēstnesis, 29.12.2009): “Savulaik apakšuzņēmēju dusmas asi skāra slaveno ģenerāluzņēmēju „Kalnozols celtniecība”. Būvnieki stāstīja, ka Valdim Kalnozolam, gādājot tikai par to, kā „iegriezt” apakšuzņēmējiem, lai nebūtu jāmaksā visa summa vai nebūtu jāmaksā nemaz, strādājis vesels juridiskais birojs. Ja tā, tad juristi strādāja godam: tas tiešām bieži izdevās.”

Pagaidām nav tiešu pierādījumu, ka “Buildimpeks” un “Siriha GP” gadījumā tiek pielietota jauna shēma – neatzīt rēķinu esamību, nemaksāt tos un, kad “mazais” ir spiests apturēt darbus, “piedzīt līgumsodus”. Iespējams, skaidrību viesīs kāda no minētajām 16 tiesvedībām. Nu jau to ir 17, jo “Siriha GP” padoties negrasās.

Harijs Šūtelis: “Protams, man svarīgi ir atgūt kaut vai ieguldīto naudu. Bet ir arī principiāls moments – es ļoti ceru, ka situācijas atrisinājumā būs sperts plats solis lielo uzņēmēju patvaļas izbeigšanai pret nolīgtajiem apakšuzņēmējiem. Šobrīd mēs, nelielie uzņēmumi, esam praktiski viņu varā, jo paši pie lieliem pasūtījumiem tikt nevaram. To izmanto. Mums ir grūti cīnīties ar viņu juristu armiju, tādēļ bieži samierināmies un “norijam” zaudējumus. Tas beidzot ir jāmaina, citādi drīz Latvijas novados vairs nebūs neviena, kam būs drosme uzsākt biznesu šeit, nevis papildināt jau tā milzīgo emigrējušo armiju.”

Gluži kā skolas gaiteņu «buļļi» vai vārtrūmju huligāni, arī biznesā atrodas «varoņi», kuri iedzīvojas (un apmierina savus kompleksus) ar gļēviem uzbrukumiem neaizsargātākiem, tīšām izpostot visas nozares ekosistēmu. Pašvaldības, Ekonomikas ministrija un – visvairāk! – attiecīgo biznesu pārstāvošās uzņēmēju asociācijas nedrīkst izlikties neredzam, kā šādas “cūkas” plosās pa “druvu”.

Dokumenti

FotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

132
7