Menu
Pilnā versija
Foto

Paziņojums par enerģētisko situāciju valstī

Partijas Saskaņa valde · 19.11.2022. · Komentāri (21)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Neraugoties uz veiktajiem pasākumiem, lai kompensētu apkures un elektroenerģijas izmaksas mājsaimniecībām, par oktobri saņemtie rēķini, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, ir vairākas reizes lielāki. Taču maznodrošināto Latvijas iedzīvotāju ienākumi saglabājas nemainīgā līmenī.

Uzņēmēji ir vēl sarežģītākā situācijā - viņi nesaņem kompensāciju par siltumu, un viņu rēķini pieaug pieckārtīgi. Daudzi ir šaubās par iespēju turpināt uzņēmējdarbību un līdz ar to arī spiesti domāt par darbinieku atlaišanu.

50% no visiem Latvijas mežiem pieder valstij, ko pārstāv uzņēmums "Latvijas valsts meži". Lielākā daļa Eiropas Savienības valstu veic ārkārtas pasākumus, lai atbalstītu iedzīvotājus un uzņēmumus enerģētiskās krīzes seku mazināšanai, pat ja tādēļ tiek pieļauti ES tiesību aktu pārkāpumi.

Siltumenerģijas, elektroenerģijas u.c. tarifu kāpuma sekas ir slogs ne tikai iedzīvotājiem, juridiskām personām, bet arī pašvaldībām, kam savs jau tā ierobežotais budžets jāpielāgo, lai nodrošinātu atbalstu iedzīvotājiem. Vispār nav nekādu kompensācijas mehānismu pašvaldībām, kuras turklāt vēl uztur skolas un sociālas iestādes.

Aicinām valdību īstenot pasākumus Latvijas enerģētikas tirgus stabilizācijai, jo īpaši:

1. Steidzami izstrādāt normatīvo regulējumu stratēģisko rezervju izveidošanai un nodrošināt valsts intervenci populārākā kurināmā - šķeldas tirgū, nodrošinot, ka vietējā tirgū tās cena siltumenerģijas un elektroenerģijas ražotājiem nepārsniedz 25 eiro par MWh.

Jāatgādina, ka 50% no visiem Latvijas mežiem pieder valstij, ko pārstāv uzņēmums "Latvijas valsts meži".

2. Ieviest vienotu pievienotās vērtības nodokļa likmi 5% apmērā visam kurināmajam, elektroenerģijai un siltumenerģijai.

3.Izstrādāt normatīvo regulējumu, lai maksimāli un efektīvi izmantotu visus/vietējos energoresursus (piemēram, kūdru), dodot iespēju veidot stabilu, sabalansētu un izmaksu efektīvu energoresursu nodrošinājumu, tādejādi novēršot spekulācijas, kas novedušas pie kurināmā cenu milzīga kāpuma.

4. Juridiskām personām, jo īpaši maziem uzņēmumiem, nodrošināt kompensējošus mehānismus siltumapgādei, līdzīgus, kādi darbojas fiziskām personām - centrālās apkures lietotājiem. Pretējā gadījumā Latvijā draud mazā biznesa sabrukums, bezdarba līmeņa celšanās.

5. Steidzami izstrādāt normatīvo regulējumu, lai īstenotu daudz plašāku ēku siltināšanas procesu - būtiski vienkāršojot birokrātiskās procedūras (lēmumu pieņemšanu), nodrošinot plašāku valsts atbalstu vismaz sākotnējo darbību veikšanai (energoauditu un projektu sagatavošanai). Noslēdzot īpašu vienošanos ar komercbankām, izveidot finansēšanas instrumentus siltināšanas darbu veikšanai, lai tie kļūtu būtiski izdevīgāki un plašāk pieejami nekā pašlaik esošie. Tādējādi tiks nozīmīgi samazināti valsts tēriņi energoresursu izmaksu sadārdzinājumu kompensēšanai, jo sevišķi dārgajiem importētajiem energoresursiem.

Novērtē šo rakstu:

93
8