Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Valdības veidošanas sarunas nevedas. “Jaunās vienotības” valdes priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš par šo procesu saka: “Mēs spolējam kā automašīna dubļos un netiekam uz priekšu.” Savukārt partiju apvienības “Apvienotais saraksts” (AS) pārstāvis Edvards Smiltēns klāsta par “horizontālu un diagonālu pieeju” problēmu risināšanā. Tikmēr sabiedrība nesaprot, par ko īsti potenciālie partneri nevar vienoties.

Man jocīgi šķiet tas, ka valsts prezidents joprojām nav izvirzījis premjera kandidātu, un arī tas neveicina valdības veidošanas procesu. Egils Levits paziņojis, ka vispirms vēloties valdības deklarācijas projektu un tikai tad nosaukšot premjera amata kandidātu.

Es gan uzskatu, ka valdības deklarācija nav viņa darīšana – prezidenta uzdevums ir izvirzīt kandidātu, nevis norādīt partijām, ko tām darīt. Valsts prezidentam nav varas pār partijām. Pār partijām vara ir mums, Latvijas tautai, un E. Levits nav tautas vēlēts prezidents.

Valdības veidošanā problēmas ir gan “Apvienotā saraksta”, gan “Jaunās vienotības” pusē. Politika ir māksla, kurā arī praksei ir nozīme. AS vairāk runā par teoriju, nevis praktiskajām lietām, savukārt JV vēlas dominēt, un visi tie paziņojumi – ”ko pārstāv Uldis Pīlēns” – arī neuzlabo pārrunas.

Sausais atlikums ir – kurš būs ministra amatā, kas ministrijai jāizdara un cik daudz finansējuma valdība un Finanšu ministrija gatava ministrijai iedot šo uzdevumu izpildei. Tie ir trīs jautājumi, ap kuriem tas dancis griežas.

Protams, ka neviens negrib sēsties, piemēram, veselības ministra krēslā, nesaprotot, kas ir viņa galvenie uzdevumi, un vēl mazāk saprotot, vai viņam vispār iedos naudu šo uzdevumu izpildei. Varbūt viņu vispār badinās bez naudas, ministrs tai amatā agonēs un nespēs neko izdarīt. Vien gandēs savu imidžu un kļūs par nemīlētāko cilvēku valstī.

Katra puse it kā medijos skaidro savu nostāju, taču sabiedrībai nav skaidrs, kur ir problēma. Potenciālie partneri šajā procesā nonākuši tik dziļi, ka cilvēkiem nespēj vienkārši paskaidrot, kas notiek.

Kādas horizontāles un diagonāles? Tas ir sviests. Mums vajag valdību un budžetu!

Valdība un parlaments parasti pirms vēlēšanām lēnām ieiet tādā jocīgā starpvēlēšanu stāvoklī, no kura pēc vēlēšanām pēc iespējas ātrāk jāiziet, lai sāktos normāla darba atmosfēra. Un šobrīd viņi ir iestrēguši, kas liek nervozēt un padara neapmierinātu sabiedrību.

Pirms četriem gadiem, kad par premjeru tika virzīts Jānis Bordāns, pēc tam Aldis Gobzems, mums aiz kauna bija jālien zemē un jāskatās, kā valsts stagnē un buksē, kamēr politiķi valdības veidošanas procesā mērkaķojas.

Ne par to tika balsots, un šim vēstījumam no sabiedrības jānonāk politiķu ausīs, lai viņi savācas. Ceru, ka tas notiks ātri.

Pārpublicēts no liepajniekiem.lv

Novērtē šo rakstu:

119
11