Iesaki rakstu:
Viena lieta, kura ir jāiemācās no Putina Krievijas, ir spēja un māksla lepoties ar to, kas ir. Tas nekas, ka reizēm īsti pamata nav, bet lepoties ir jāmāk. Ja nu kāds notic.
Kamdēļ šādas pārdomas? Visnotaļ vienkārši – neskatoties uz COVID-19 pandēmiju valstī, 25.jūlijā Krievijā notika Krievijas kara jūras spēku dibināšanas gadadienai veltītie pompozie pasākumi. Kā jau bija gaidāms – izrādīšanās netrūka, bet viena ziņa izraisa kā minimums smaidu. Saprotu, lepoties ir jāmāk, un lielīties nereti nav tā sliktākā iezīme, bet Krievijai sākt lielīties par kuģu bāzēšanās lidmašīnām - tas jau drusciņ ir pa traku. Kamdēļ tā saku, - pavisam vienkārši.
Krievijas mediji, runājot par parādi, uzsvēra, ka tajā piedalījās arī klāja daudzfunkcionālie iznīcinātāji MiG-29K un klāja helikopteri Ka-52K.[1]
Sākšu ar helikopteriem, jo faktiski jebkurš helikopters spēj nosēsties uz kuģa klāja. Protams, ka viena lieta - reta nosēšanās, otra - ilgstoši atrasties uz kuģiem un veikt uzticētos uzdevumus pārlieku mitrā vidē. Līdz ar to jūras helikopteru izturībai ir jābūt daudz lielākai.
Tamdēļ nav brīnums, ka Krievijā kā bāzes modelis tiek izmantots Ka-52, bet pielāgots darbībām uz ūdeņiem. Varbūt sākumā šķistu, ka šādas klases helikopteru ir daudz. Nu, nav izslēgts, ka jūrniekiem gribētos, bet skarbā realitāte ir vienkārša – pašlaik ir saražoti tikai 127 helikopteri[2]. Lielajai Krievijai un tās daudzajiem kuģiem – tas ir kaut kā pamaz. Bet palepoties tak var.
Pirms turpināt par klāja lidmašīnām, vispirms ir jānoskaidro, cik tad Krievijai ir kara kuģu, kuri var nest šīs lidmašīnas. Turklāt ne tikai nest, bet lai no kuģa klāja šīs lidmašīnas spētu arī kā pacelties, tā arī nolaisties.
Te nu daudzi būs pārsteigti – skarbā un kailā patiesība ir tāda, ka tieši pašlaik Krievijas rīcībā nav neviena kuģa, kurš uz sava klāja varētu nest lidmašīnas un tās no tā spētu kā pacelties, tā arī nolaisties.
Jāatzīst, ka tomēr Krievijai ir šāda veida kuģi, precīzāk sakot, tieši viens. Aviācijas bāzes kuģis “Admirālis Kuzņecovs”. Tiesa, tas pašlaik atrodas remontā un plānots, ka kaujas sastāvā atgriezīsies 2022.gadā. Kaut arī – remonts šim kuģim arī nav pagājis bez kavēkļiem. Remontu laikā uz tā izcēlās ugunsgrēks, kurā dzīvību zaudēja divi cilvēki, bet cieta 14. Tas, vai „Kuzņecovs” 2022.gadā atgriezīsies ierindā – nav zināms, jo Krievijas Aizsardzības ministrijas gaiteņos tiek runāts, ka tas notikt tikai 2023.gadā.
“Admirālis Kuzņecovs” sākts būvēt 1982.gadā, bet nodots ekspluatācijā 1991.gadā. Uz tā var tikt izvietoti aptuveni 50 lidaparāti.[3] Ja visur citur pasaulē aviācijas bāzes kuģiem ir ar kodoldegvielu darbināmi dzinēji, tad “Admirālis Kuzņecovs” vēl joprojām no skursteņa pūš un arī pēc modernizācijas pūtīs melnu dūmu mutuļus. Hmm, kaut kā par modernizāciju laikam nav korekti runāt, bet nu labi, katram savs.
Nelielai atkāpei – Krievija savulaik Indijai pārdeva vienu no saviem aviācijas bāzes kuģiem – “Admiral Gorškov”. Līdz ar to arī lidmašīnas tika attiecīgi sadalītas. Uz „Kuzņecova” klāja ir vietas aptuveni 50 lidaparātiem, bet – Indijai un Krievijai pa abām kopā ir aptuveni 65 šādas lidmašīnas. Respektīvi, kailā patiesība ir tāda, ka Krievijai nav pietiekamā skaitā klāja iznīcinātāju, lai ar tiem tā varētu nokomplektēt visu kuģi, tas nekas, ka pats kuģis vēl atrodas remontā.
Bez speciālām lidmašīnām vēl vajag arī speciāli apmācītus pilotus, kuri spēj pacelties un nolaisties uz kuģa klāja. Pašlaik būtu priekšlaicīgi runāt par šādiem pilotiem, jo nav jau kuģa, uz kuru tie varētu nolaisties. Līdz ar to var jau propagandisti plaši skandināt – lido klāja iznīcinātāji. Faktiski tās ir visparastākās lidmašīnas. No zemes pat neviens i nepateiks, kas tur tikko kā parādes laikā pārlaidās pāri sanākušo skatītāju galvām.
Par šādu spēku efektivitāti jau cits stāsts, bet – no taktiskā viedokļa Krievija ar savu pagājušā gadsimta aviācijas bāzes kuģi reālā kaujas situācijā neko nespētu izdarīt. Toties zilajos TV ekrānos “pazīmēties” gan var.
[1] https://ria.ru/20210725/parad-1742785208.html
[2] Ка-52 — Википедия (wikipedia.org)
[3] Адмирал Флота Советского Союза Кузнецов — Википедия (wikipedia.org)