Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Šā gada 15. jūnijā Saeima trešajā (galīgajā) lasījumā pieņēma grozījumus Latvijas Sodu izpildes kodeksā, kuri, citastarp, paredz papildināt Pārejas noteikumus ar 38. punktu šādā redakcijā: "Ņemot vērā Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2019. gada 7. novembra spriedumā lietā Nr. 2018-25-01 “Par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.4 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam” noteikto:

1) lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem slēgtajā cietumā esošajiem notiesātajiem esošajā slēgto cietumu infrastruktūrā, līdz 2025. gada 1. jūlijam spriedumā minētā tiesību apjoma palielinājuma izpilde šiem notiesātajiem tiek nodrošināta rindas kārtībā;

2) līdz 2022. gada 1. janvārim notiesātais, kas sodu izcieš slēgtā cietuma vidējā pakāpē, nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas, tai skaitā ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu, var lūgt, ja viņš atbilst šā kodeksa 50.3 panta ceturtajā daļā minētajiem nosacījumiem, faktiski ir izcietis Krimināllikumā noteikto soda daļu un atbilst citiem Krimināllikumā un šajā kodeksā noteiktajiem kritērijiem. 2022. gada 1. janvārī tiek likvidēta slēgtā cietuma vidējā soda izciešanas režīma pakāpe, lai novērstu atšķirības soda izpildē starp notiesātajiem vīriešiem un sievietēm attiecībā uz soda daļu, kas jāizcieš, lai notiesātais nonāktu soda izciešanas režīma pakāpē, no kuras ir iespējama nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana;

3) no 2022. gada 1. janvāra slēgtā cietuma augstākajā pakāpē esošajiem notiesātajiem tiek nodrošināta telefonsarunu izmantošana bez skaita ierobežojuma.” Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas."

(https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/56CB9A76FF88E221C22586FB0039A363?OpenDocument).

Tomēr jāatgādina, ka Satversmes tiesa spriedumā noteica konkrētu datumu spriedumā konstatēto pamattiesību aizskārumu novēršanai – līdz 2021. gada 1. maijam. Neapšaubāmi ir tas, ka Saeima būtībā ir atbalstījusi Jāņa Bordāna vadītās Tieslietu ministrijas ieceri nepildīt Satversmes tiesas spriedumu vēl vairākus gadus (kaut arī ministrija, protams, apgalvo, ka tā dara visu, lai spriedums tiktu pildīts).

Neskatoties uz Satversmes tiesas jau konstatēto valdības pasivitāti desmitu gadu garumā saistībā ar spriedumā konstatēto pamattiesību aizskārumu novēršanu, konstatētie aizskārumi turpināsies vēl vairākus gadus. Tātad valsts būs spiesta atlīdzināt šos aizskārumus vēl ne vienu vien reizi. 

Uz minēto vairākkārt ir norādījis Tiesībsargs vēstulēs Saeimai, Ministru kabinetam un Tieslietu ministrijai: "Latvijas Republika ir tiesiska un demokrātiska valsts, kurā konstitucionālo kontroli veic Satversmes tiesa un tās spriedumi ir obligāti izpildāmi. Risinājums veikt grozījumus normatīvajā regulējumā, ar mērķi atlikt Satversmes tiesas sprieduma izpildi uz vairākiem gadiem, tādējādi turpinot tajā konstatētos cilvēktiesību pārkāpumus, turklāt pamatojoties uz neatbilstošu ieslodzījuma vietu infrastruktūru, nav pieļaujama un nav atbalstāma."

(http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/F3BCB3D108E33252C22586CC003DE36E?OpenDocument)

Satversmes tiesas priekšsēdētāja šajā sakarā intervijā norādījusi: sāpīgs jautājums ir arī spriedums par Sodu izpildes kodeksu, kur bija noteikts, ka tikai vīrieši izcieš sodu slēgta tipa cietumos. „ST bija noteikusi termiņu sprieduma izpildei, taču termiņš ir pagājis, bet norma līdz ar termiņa iztecēšanu skaitās spēkā neesoša. “Tad ir jājautā, cik tas ir legāli,” pauda ST priekšsēdētāja."

(https://skaties.lv/zinas/st-priekssedetaja-ejot-pa-saeimas-gaiteniem-novadu-reforma-parcieta-lielas-parmainas/) 

Eiropas Savienības Tiesas bijušais tiesnesis Egils Levits ir atzīmējis, ka apstākļu, kādos varētu nepildīt Satversmes tiesas spriedumu, nav.

(https://lvportals.lv/tiesas/299132-satversmes-tiesas-spriedumi-japilda-un-nav-atcelami-2018)

Attiecībā uz iespējamību nepildīt Satversmes tiesas spriedumu bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja I. Ziemele uzsver: “Satversmes tiesas spriedumi ir jāievēro ikvienam, tos nedrīkst nepildīt. Atkāpties no spriedumā izteiktajām atziņām drīkst vienīgi pati Satversmes tiesa, ja tiek izskatīta līdzīga lieta un ja ir mainījušies lietas apstākļi.”

(https://lvportals.lv/tiesas/299132-satversmes-tiesas-spriedumi-japilda-un-nav-atcelami-2018)

Vēl jo vairāk Satversmes tiesas spriedumu nepildīšana izraisītu konstitucionālo krīzi. Latvija ir tiesiska valsts, un no tā izriet Saeimas pienākums pildīt Satversmes tiesas spriedumus (domājams, visus), jo pretējā gadījumā parlamenta rīcība radīs konstitucionālo krīzi, uzsvēra valsts prezidents Egils Levits.

(https://www.tvnet.lv/7261681/prezidents-saeimas-pienakums-ir-pildit-st-spriedumu-preteja-gadijuma-gaidama-konstitucionala-krize) 

Valsts pirmā persona arī atgādināja, ka Satversme tai ir uzticējusi Satversmes sarga lomu un liedz izsludināt atklāti antikonstitucionālus likumus, tādēļ prezidenta ieskatā ir jāmeklē risinājumi, lai šādu konstitucionālu krīzi neradītu.

Sakarā ar pausto rodas jautājums: vai prezidentam ir jāatbild par saviem vārdiem? Kā vīrietim, juristam, Satversmes sargam... Jo augstākminētie grozījumi ir acīmredzami pretēji Satversmes tiesas paustajam un attiecīgi pretēji pašai Satversmei, tātad antikonstitucionāli. Turklāt tie neatbilst likuma kvalitātes prasībām, jo nav skaidri un noteikti, bet gan brīvi un plaši interpretējami.

Līdz ar ko šādi grozījumi, tos izsludinot, radītu piesaukto konstitucionālo krīzi. Bet, vai valsts galvenais Satversmes sargs arī šajā gadjumā metīsies nepieļaut Satversmes tiesas sprieduma neizpildi vēl vairākus gadus, nav skaidrs. Jāatzīst, ka Varakļānu gadījumā prezidenta kungs izrādīja respektējamu rīcību un reakciju, bet, vai tā notiks arī šī sprieduma gadījumā, rādīs laiks.

Nevēlos nevienu aizskart, bet salīdzinājumam jānorāda, ka atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem 15.06.2021 Varakļānos dzīvoja 1 730 iedzīvotāju
(https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/).

Savukārt to personu skaits, kuru pamattiesības tiek aizskartas ar augstākminētā ST sprieduma neizpildi, ir vismaz 77 procenti (t.i 1757 notiesātie) no ieslodzīto vīriešu skaita. Bez šaubām ST sprieduma neizpilde skar ne tikai pašus notiesātos vīriešus, bet arī viņu ģimenes. Līdz ar ko personu skaits, kuru tiesības skar ST sprieduma neizpilde, ir vairāki tūkstoši, kuri, manuprāt, ir tikpat svarīgi un aizsargājami kā Varakļānu iedzīvotāji.

Tādēļ aicinu valsts prezidentu neizsludināt "Grozījumu Latvijas Sodu izpildes kodeksā" (Nr. 855/Lp13) 6. un 7. priekšlikumu - Papildināt pārejas noteikumus ar 38. punktu šādā redakcijā: "38. Ņemot vērā Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2019.gada 7.novembra spriedumā lietā Nr.2018-25-01 "Par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.4panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91.pantam" noteikto:

1) lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem slēgtajā cietumā esošajiem notiesātajiem esošajā slēgto cietumu infrastruktūrā, līdz 2025.gada 1.jūlijam spriedumā minētā tiesību apjoma palielinājuma izpilde šiem notiesātajiem tiek nodrošināta rindas kārtībā;

2) līdz 2022.gada 1.janvārim notiesātais, kas sodu izcieš slēgtā cietuma vidējā pakāpē, nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas, tajā skaitā ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu, var lūgt, ja viņš atbilst šā kodeksa 50.3panta ceturtajā daļā minētajiem nosacījumiem, faktiski ir izcietis Krimināllikumā noteikto soda daļu un atbilst citiem Krimināllikumā un šajā kodeksā noteiktajiem kritērijiem. 2022.gada 1.janvārī tiek likvidēta slēgtā cietuma vidējā soda izciešanas režīma pakāpe, lai novērstu atšķirības soda izpildē starp notiesātajiem vīriešiem un sievietēm attiecībā uz soda daļu, kas jāizcieš, lai notiesātais nonāktu soda izciešanas režīma pakāpē, no kuras ir iespējama nosacīta pirmstermiņa) no 2022.gada 1.janvāra slēgtā cietuma augstākajā pakāpē esošajiem notiesātajiem tiek nodrošināta telefonsarunu izmantošana bez skaita ierobežojuma.” 

Papildināt likumprojektu ar likuma spēkā stāšanās noteikumu šādā redakcijā:  “Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.” Tādējādi nepieļaut Satversmes tiesas sprieduma nepildīšanu un novērst jau iestājušos konstitucionālo krīzi, jo, kā jau iepriekš norādīju, tad Saeima ir atbalstījusi šos grozījumus trešajā galīgajā lasījumā.

Novērtē šo rakstu:

19
5