Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms gada, uzliekot Ventspils brīvostas pārvaldei, pilsētas mēram Aivaram Lembergam un vēl vairākām organizācijām starptautiskās sankcijas, to uzlicēji izmantojuši divus gadus vecu ASV prezidenta Donalda Trampa izpildpavēli, tai pierakstot klāt Ventspili.

Tā kā ASV nav tāds postenis kā premjerministrs un ASV prezidents vienlaikus vada arī valdības darbu, tad šajā valstī prezidents var izdot izpildpavēli (“executive order”), ar kuru var uzdot kaut ko izdarīt. Šādas izpildpavēles dažkārt apstiprina Kongress, bet jebkuru no tām var pārsūdzēt tiesā un jebkuru no tām (pretstatā likumam) tas pats vai kāds no nākamajiem prezidentiem var jebkurā brīdī atcelt. (Latvijas apstākļos kaut kas nedaudz līdzīgs varētu būt, piemēram, Ministru kabineta vai drīzāk Ministru prezidenta rīkojums.)

Lai uzliktu vienpusējas sankcijas Ventspils brīvostas pārvaldei, pilsētas mēram, Tranzītbiznesa asociācijai un vēl pāris lokākas nozīmes biedrībām, Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (Office of Foreign Assets Control, OFAC) direktore Andrea Gacki izmantojusi ASV prezidenta Donalda Trampa 2017. gada 20. decembra izpildpavēli Nr. 13818, kurā Ventspils vispār nav pieminēta. Attiecīgajā 2017. gada izpildpavēlē minētas 13 personas, no kurām nevienai nav nekāda saistība ar Latviju.

Izpildpavēlē minēts, piemēram, kāds Muhtars Hamīds Šāhs no Pakistānas, Dans Gertlers no Izraēlas vai Kongo DR, no Gambijas aizbēgušais militārais diktators (un miljardieris) Jahja Džammehs, kādreizējā Uzbekistānas prezidenta meita (un miljardiere) Gulnora (Guļnara) Karimova, Krievijas ģenerālprokurora dēls (un miljardieris) Artjoms Čaika, kā arī vēl citas personas, kuras sarausušas bagātību, finansējot korupcijas shēmas, ieroču kontrabandu un dabas resursu izlaupīšanu.

Šai D. Trampa izpildpavēlei vēlāk, gandrīz pēc diviem gadiem, “piekabināts” papildinājums, kuru apstiprinājusi Andrea Gacki un kurā citu starpā minēta Latvijas valsts iestāde — Ventspils brīvostas pārvalde. Spriežot pēc publikācijas, kas pavadīja šo rīcību, to atbalstīja arī A. Gacki priekšnieks — ASV Valsts kases departamenta (U.S. Treasury) sekretārs Stīvs Mnučins. Taču nekādu dokumentu, izpildpavēli vai kādu tās papildinājumu, par sankciju uzlikšanu Ventspilij nav parakstījis prezidents D. Tramps — viņa paraksts 2019. gada 9. decembra dokumentos, kas tagad iesniegti tiesā, nav atrodams.

Līdz ar to neviena tiesa vai kompetenta ASV institūcija nav pārbaudījusi tos pierādījumus, uz kuru pamata Ventspilij tikušas uzliktas sankcijas. Iespējams, ka tas beidzot notiks tikai nākamgad, jo sankcijas ir tikušas apstrīdētas ASV tiesā.

Mediji jau ziņoja: pāris dienas pēc sankciju uzlikšanas Ventspils brīvostas pārvaldei Jaunā konservatīvā partija savā mājaslapā ievietoja paziņojumu: “No 2019. gada 4. decembra līdz 8. decembrim Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns kopā ar Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru Juri Jurašu darba vizītē apmeklēja Vašingtonu (ASV), kur tikās ar ASV Tieslietu departamenta, Valsts departamenta, Valsts kases un Pasaules Bankas pārstāvjiem, lai apspriestu Latvijas un konkrēti Tieslietu ministrijas īstenotos pasākumus.”

Latvijas Avīze ziņoja: “Dažas dienas pirms melnā saraksta paplašināšanas — aizvadītajā piektdienā — tieslietu ministrs Jānis Bordāns tikās ar ASV Finanšu ministrijas ministra vietnieku Džastinu Muziniču. [...] “Tika pieminēts arī Aivars Lembergs. Viņi ir saskatījuši, ka šai valdībai ir vērts sniegt tādu instrumentu rokās kā Lemberga iekļaušanu šajā sarakstā,” Latvijas Avīzei atklāti paziņoja Bordāns."

Mēneša laikā Ventspils brīvostas pārvalde no sankciju saraksta tika izņemta, bet nodarītais kaitējums vairs nav labojams: kravu īpašnieki bailēs par savu kravu drošību aizvirzīja tās uz citām ostām ārpus Latvijas. Šīs rīcības rezultātā, kā visiem zināms, Ventspils ostā kravu apgrozījums nokrities par vairāk nekā 40%, pat Rīgas ostā ir kritums par ceturtdaļu, arī Liepājas osta nav tikusi cauri sveikā.

Bet, ja skatāmies starptautisko dzelzceļa tranzītkravu apjomu, tas nokrities uz pusi, padarot Latvijas Dzelzceļu no pelnoša valsts uzņēmuma par dotāciju saņēmēju, ko uztur nodokļu maksātāji. Jau pusgadu notiek masveida atlaišanas.

Attēlā: ekrānšāviņš no pārsūdzības lietas materiāliem

Novērtē šo rakstu:

151
16