Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Dzirdēts, ka dažs labs iedomājas salīdzināt ES ar PSRS. Šāds salīdzinājums ir absolūti nekorekts, tam nav nekādas saistības ar realitāti. Mums atgādina, kāda situācija bija PSRS. Protams, ka ES tā nav! Protams, ka tā nav, lasi tālāk atbildes, kā ir!

– PSRS bija veci vadoņi bez reālas politiskās atbildības.

– Šodien nav pat nekādas atbildības – ne politiskās, ne morālās, ne civiltiesiskās, kur nu kriminālās, nevienā instancē, pat Valsts kontroli neuzskata par nopietnu!

– PSRS bija politieslodzītie.

– Tagad notiek kriminālvajāšana par viedokļa paušanu! Nedod, dievs, nosaukt kādu vārdu vēl vai izpaust, ka notiek korupcija, – arestēs pie pirmās izdevības.

– PSRS bija manipulatīva prese.

– Tagad nav nekādas normālas preses, visu nosaka nauda un saimnieks.

– PSRS bija labi apmaksātu, līdz lojalitātei piebarotu ierēdņu kasta.

– Tagad visi, kas pie naudas, barojas tajā kā nieres taukos. Sev sadala naudu gada beigās, pa gadu dala prēmijas, valdēs un padomēs – par pasēdēšanu vienu reizi mēnesī – desmitiem tūkstošu alga! Algas un prēmijas daudzviet nosaka paši, kuriem vara un nauda, pat pārsniedz ASV prezidenta algu!

– PSRS visi redzēja, ka vara melo, bet izlikās, ka to neredz un nesaprot.

– Tagad izliekas, ka ne tikai neredz, bet nedzird un melo atklāti, nekaunīgi!

– PSRS bija “īpaša” un mazāk īpašas tautas. („Союз нерушимый республик свободных Навеки сплотила Великая Русь” – vārdi PSRS himnā).

–  Kur tad tagad ir starpība, tas pats!

– PSRS bija nospļauties par cilvēktiesībām savās mājās, bet viņi aktīvi kritizēja citus.

– Cilvēktiesības bija 10 vai 100 reižu augstākas nekā šodien. Šodien tu, pataisīts par vergu, saņem verga algu! Pārvērsts par muļķi un kalpu (holopu), bez algas un bez veselības aprūpes, tevi uzņēmumi, iestādes aplaupa, un tu nevari nevienam pasūdzēties. Toreiz varēji piezvanīt uz partijas komiteju, uz jebkuru valsts iestādi, pat uz namu pārvaldi, tūlīt bija reakcija, un tev tiesības bija garantētas, ja tavas tiesības kāds aizskāra. Ko tu saņemsi šodien? Pensionārs ir kļuvis lamuvārds, parazīts, nav nopelnījis pensiju, kad TOREIZ tas bija goda apliecinājums.

– PSRS centrālās varas priekšā vietējā nomenklatūra stāvēja padevīgā miera stājā.

– Tagad tev nav jāstāv mierā stājā, tu vari stāvēt miera stājā tikai virtuvē, savā dzīvoklī, tu nevienam neesi vajadzīgs!

– PSRS kritizēt varu, īpaši centrālo, bija noziegums.

– Tagad tevi izdos kriminālvajāšanai, ja tu apgalvosi, ka elite ir zagļi, un tevi vazās 10 gadus pa tiesām!

– PSRS augstākos posteņus varēja sasniegt tikai tie, kurus slepenpolicija bija atzinusi par gana uzticamiem.

 – Tagad posteņos liek tikai tos, kam liela nauda vai, ja tu maksā valsts amatpersonu mafijai vai tml. Kaut pareizi, ka visa nomenklatūras spice bija izbijuši čekas aģenti vai okupācijas režīmam nokalpojušies līdz kaulam.

– PSRS uz labāku dzīvi varēja cerēt tie, kuri mācēja īpaši izjusti slavēt centrālo varu.

– Tagad uz labāku dzīvi var cerēt tikai tie, kuriem bizness, kuri prot nemaksāt nodokļus un aplaupīt tautu un maksā korupcijas nodokli – tādi kā misters 20!

– PSRS bija tādi birokrātijas džungļi, ka Amazones džungļi nobālēja.

– Tagad tā uzpūsti štati, ka neviens nezina, kur un kam ko vari pajautāt, neviena iestāde tev neatbild pēc būtības, atrakstās meistarīgi un profesionāli, bet, ja nepatīk – ej uz tiesu, kur tevi negaida, jo tev nav čemodāna ar naudu!

– PSRS daudz runāja par demokrātiju, bet patiesībā tā bija fikcija.

– Tagad demokrātija ir tikai tiem, kam čemodāni ar naudu, pārējie tiek izģērbti – par tevi zina visi visu, uzskaita katru tavu santīmu, bet tos tur aizsargā komercnoslēpums vai Datu aizsardzības likums, bet, ja apiesi un kaut ko dabūsi, tevi sodīs!

– PSRS vadīja politbirojs – vecu, iedomīgu veču pulciņš, viņi mīlēja greznību un privilēģijas, bet izlikās, ka interesē tikai tautas labklājība.

– Tagad tas pats, vēl lielākos apmēros, paši sev nosaka algas, kā tiek amatā, tā apaug ar bagātību!

– PSRS katrs šāda saraksta izplatītājs nekavējoties saņemtu režīmam lojālu biedru stingru un publisku nosodījumu.

– Jā, taisnība, tas, kurš nebija ar latvisku uzvārdu un runāja krievu valodā, krievs, bija “svētā govs”, aizskāruma gadījumā ne tikai nosodījumu saņēmi, bet varēji dabūt pat pasēdēt, tagad vari kaut pušu plīst aiz skaudības, tikai nenosauc īstos vārdus, citādi dabūsi tādu tiesas procesu, ka pazaudēsi ģimeni, mantu un vēl vairāk vai nonāksi psihiatriskajā slimnīcā pats, - agrāk tevi tur iebāza, ja daudz plātījies un nebiji čekas aģents!

Novērtē šo rakstu:

87
13