Menu
Pilnā versija
Foto

Tautas balss - Dieva balss

Jānis Sčuckis · 01.05.2021. · Komentāri (21)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Šo devīzi bieži citēja mans šefs Guntis Melderis tajos nicinātajos padomju laikos, ja tauta domāja citādi, pretēji valdes vai viņa paustajam un nolēma tā, kā teica tauta. Tagad, kad mums ir izbazūnētā demokrātija (tautas vara), šai devīzei uzspļauj gan garīdznieki, gan “gudrās” galvas.

Izrādās, ka šī devīze nav mana bijušā šefa domu grauds, bet to pirms vairāk kā 2000 gadiem teicis Seneka - romiešu filosofs, morālists, kuram bija liela ietekme kristietisma ētikā. Tagad, kad, kā saka Borovkova kungs, Eiropā morālās vērtības ir zudušas un vienīgais dievs ir nauda, mainās arī gan kristīgās, gan laicīgās ētikas un morāles vērtības.

Lai Varakļānu novads tiktu pievienots Rēzeknes novadam, to laipni palīdzēja izkārtot Stērnīnes Īvas lieldraugs Kravaļa kungs, iespaidojot Saeimas deputātus. Tauta par to runā jau vairāk nekā pusgadu. Nu, ja tā nebija, Kravaļa kungs, pagodiniet varakļāniešus, atbrauciet, kultūras namā noorganizēsim tikšanos, kliedējiet baumas, ja tās ir baumas.

Uzskatu, ja cilvēkā ir godaprāts un sirdsapziņa, tad viņā ir arī Dievs. Tāds cilvēks, beidzoties dievkalpojuma rituāliem, izejot no baznīcas, neies risināt savtīgas shēmas, ko neizdevās panākt godīgi, to ar viltu, pazīšanos, iespaidiem, lai panāktu savu, uzspļaujot jebkādām ētikas un morāles normām. To saku arī jums, KĀDREIZ tik manis ļoti cienītā Stērnīnes Īva.

Notika Saeimas prezidija sankcionētā Varakļānu novada iedzīvotāju aptauja, izņēmuma kārtā, kā īpašs gadījums, uz ko neattiecās ne Saeimas pašvaldību vēlēšanu likums, kur varētu balsot arī strādājošie un kuram ir īpašums Varakļānu novada teritorijā. Tātad tikai Varakļānu novadā deklarētie, un tas bija pareizi, pašsaprotami.

Jau pirms tam pēc varakļāniešu noskaņojuma zināju, ka virsroku ņems Madonas virziens. Aptaujas biļetens priekšā, pildspalva rokā, tātad jāizlemj. Domāju. 1963.gadā padomju vadītāji padarīja par Čangalienu un mani par čangali. Man neprasīja... Tagad es to it kā darīšu labprātīgi... Nu nē! Ņēmu un nobalsoju par Rēzekni. Lai jau mana balss tiek brõļim latgalīšim - “ turēsimies kopā kai zõdža zūbi’.

Pēc aptaujas, kad rezultāti kļuva zināmi, satieku tirgus placī Dzidru un saku:” Jāprot ar cieņu un godu arī zaudēt.” “Nebūs nekādas zaudēšanas!” viņa nokliedza pa visu tirgus placi. Atlika pasmaidīt - ko tu vairs tur vari izdarīt. Bet, redz, ka izdarīja, ko nevarēja godīgi, to panāca ar negodīgiem paņēmieniem. Lūk, tad es sapratu, cik vieglprātīgi, bezatbildīgi un stulbi aptaujā nobalsoju par Rēzekni, kaut arī tā mana viena balss neko neietekmēja. Kauns ir vispirms pašam no sevis.

Brõļi latgalīši izrādījās lieli sūdabrāļi. Tas neattiecas uz visiem latgaliešiem, bet uz to nelielo saujiņu entuziastu, kuri cepas par to latgalismu. 39 gadus nostrādāju kolhozā “Latgale” Madonas čivļu sabiedrībā, nepaliku par čivli un nezaudēju no kripatiņas sava latgaliskuma. Pārliecinājos arī šajos gados, ka čivļi nav spējīgi uz tik zemiskām, negodīgām rīcībām panākt rezultātu, ja nevar godīgā ceļā, tad ar viltu, blatu, kā jau brõļi čangaļi jeb “īstie” latgalieši. Tomēr tuvāk rietumu civilizācijai un cita audzināšana.

Pateicoties tam, ka bijām pie Madonas, mēs saglabājām tīrāku latgaliešu valodu, kāda tā vienmēr ir bijusi Varakļānos un apkārtnē. Kāds ir sausais atlikums? Cēlus mērķis nevar realizēt ar zemiskām metodēm, jo tas diskreditē arī šo cēlo mērķi. Ko no lielākās daļas varakļāniešu iemantojāt, ja ne nicinājumu, tad cieņu zaudējāt gan viņu acīs.

Gribu citēt vēl vienu gudrinieku, Albertu Einšteinu, relativitātes teorijas pamatlicēju: „Kad tehnoloģijas aizvietos dzīvu saskarsmi cilvēku starpā, mēs saņemsim idiotu paaudzi...” Pirmajā mirklī liekas paradoksāli, bet, kad padarbini smadzenes, pielec. Atsvešināšanās cilvēku starpā nenoliedzami ir sākusies jau ar Padomju Savienības sabrukumu un kapitālisma ienākšanu, augstās tehnoloģijas ieņem arvien lielāku vietu cilvēku dzīvē. Nav nepieciešamības pulcēties, diskutēt, strīdēties, noskaidrojot patiesību.

Sēd tāds Einšteina prognozētais galaprodukts feisbukā un lej samazgas uz visiem, kas ar viņu nav vienisprāt. Pirmais, ko ieraugu, ir Bens Latkovskis - apšaubāmas reputācijas personība, to pašu “īsto” latgaliešu nolīgts un apmaksāts “žurnālists”, un lej nepatiesību par Varakļāniem un varakļāniešiem, nodarbojas ar dezinformāciju. Tad arī man, kā saka Kariņs, ir “līdz brošai”, tāpēc rakstu.

Varakļānus 1963.gadā voluntāri pievienojuši Madonai Rēzeknes komunistu sūdzības Hrušcovam dēļ, jo negribējuši runāt krieviski, tātad “atlatviskot “ Rēzekni. Čuž sobačaja - saka krievi, slima suņa murgi - saka lavieši. Ja jau viņš pats to rakstīja, būdams čekas skribents (kā rakstīts viņa biogrāfijā), tad tā ir viņa paša darīšana.

Varakļānu pievienošanai Madonas rajonam bija cits pamatojums. 1963.gadā notika rajonu reorganizācija, tāpat kā tagad ATR. Varakļāni toreiz ietilpa Viļānu rajonā, no kurienes es tiku aizsūtīts uz viengadīgo Zaļenieku vadošo kadru sagatavošanas skolu. Gada beigās atbrauc uz skolu Tumovs-Beķis, Rēzeknes trešais sekretārs, un aicina atgriezties Rēzeknes rajonā. Saku: ja jau jūs, biedri sekretār, padarījāt Varakļānus par čangalienu (pēc Brāļu Kaudzīšu terminoloģijas), tad arī šajā čangalienā atgriezīšos, jo tur ir mani senči un mana tēvu zeme.

Tas neesot vis tik prasti, kā es sakot, tas esot Latvijas Ministru Padomes lēmums, sakarā ar grandiozajiem plāniem Lubānas ezera iegrožošanā un apkārtējo applūstošo teritoriju nosusināšanu. Ja Varakļāni paliek pie Rēzeknes, tad tai ir 2 meliorācijas iestādes, bet Madonai nevienas jēdzīgas, bet Madonas rajonā šīs nosusināmās platības daudz lielākas kā Rēzeknē. Tā ka pamatojums tam bija ekonomisks un praktisks.

Jums, Ben Latkovski, tas safabricējums par Rēzeknes komunistu sūdzību Hrušcovam bija vajadzīgs, lai, izpildot “īsto” latgaliešu pasūtījumu, varētu pamatot Varakļānu atgriešanu Rēzeknei. Savā slimajā fantāzijā Jūs taisāt tos kokteiļus. Tas viss ir amorāli. Ja cilvēkā ir godaprāts un sirdsapziņa, tad lai viņš ir latvietis, krievs, āfrikānis vai citplanētietis, tad viņš ir cilvēks, bet savu sūdabrāļu netrūkst nevienai tautai.

Nu ja 1963.gadā Varakļānus voluntāri, kā Jūs sakāt, pievienoja Madonai, tautai neprasīja, bet tam bija vismaz kaut kāds ekonomiskais pamatojums. Taču voluntārismam, ar kuru Saeima 2020.gadā Varakļānu novadu, pretēji tautas paustajam, pievienoja Rēzeknei, grūti atrast kādu pamatojumu. Izņemot saujiņas “īsto” latgaliešu savtīgās iegribas.

Pieņemsim, ka informatīvajā aptaujā kaut vai ar 51% būtu vinnējuši Rēzeknes virziena piekritēji, būtu, kā saka, miers un bērziņš, jo Madonas atbalstītāji, galvoju, nav tik zemu krituši, lai sāktu kaut kādas netīras spēles, kā jūs darījāt pret tiem, kuri nav ar jums.

Pēc Bena paustā informatīvā aptauja neesot bijusi juridiski korekta, jo neesot ņemti vērā 700 paraksti no Dekšārēm un Sīļukalna. Vēl nekorektāk būtu, ja tie tiktu ņemti vērā. Kad 2010.gadā viņus uzrunāja veidot spēcīgu Varakļānu novadu, viņi atteicās. Tagad viņiem varakļāniešu vietā būtu jālemj, kā mums dzīvot? Absurdi, neloģiski un stulbi, Bena kungs!

Jūs kā Rīgā dzimis un audzis, Varakļāniem garām braucis, protams, varat pretendēt uz Varakļānu “eksperta” posteni! Māri Justu kā ilggadīgu saimnieku jūs liekas pēdiņās. Es jūs kā pērkamu “žurnālistu” arī. Māris savā laikā ir Varakļānu labā izdarījis vairāk kā iepriekšējie vadītāji visi kopā. Māris iztirgojot savu Tēvzemei, savu dzimteni (citējos Nagli). Kā tad viņš viens to var? Tad jau tas grēks jādala uz lielāko daļu varakļāniešu, kas to pirmoreiz nobalsojot aptaujā pārdeva, otrreiz saziedojot tik lielu summu priekš ST.

“Varakļõnīts” esot melu labaratorija, jo jūsu čoms Naglis nevarot tur paust savus uzskatus. Tad kā labam draugam vai paziņam piedāvājiet savu - Bena Latkovska melu labaratoriju. Personīgi man, kad sagribēju paust savu viedokli, “Varakļõnīts” to neatteica. Bet tur es pamatīgi “uzbraucu’ gan Mārim Justam, gan domei un citām amatpersonām. Tā ka tie atkal ir kārtējie meli, ka “Varakļõnīts” neļautu Naglim paust savu viedokli. Saeimā viņš kā ”Latgales patriots” nosnauda veselus 4 gadus, nedzirdēju no viņa ne vārda televīzijā, varbūt vienīgi kasierei - paldies pie algas saņemšanas.

Savu esmu pateicis, reizē ar to arī dvēseli atveldzējis. Publicēs - labi, ja nepublicēs - ļaunā neņemšu. Ceru, ticu un esmu pārlicināts, ka Varakļāni nekļūs par “atšķaidītāju” Bena Latkovska fabricētajā kokteilī. Latgales pērle Varakļāni (kā to to nosauca žurnālists Dzintars Tilaks) tāda arī paliks Madonas novada sastāvā, nevis par paplukušu nomales miestiņu Rēzeknes novadā.

Tautas balss - Dieva balss!

Pārpublicēts no “Varakļõnīts” Nr.4, 2021

Novērtē šo rakstu:

27
8