Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Melno ikru bļoda, kuras foto (attēlā) šajās dienās kā ilustrāciju ģimenes svinībām par godu valsts svētkiem sociālajos tīklos bija izlikusi Rīgas domes „galma jurista” Jāņa Dzanuškāna sieva Jūlija Dzanuškāne, esot viņa personiskā lieta. Kaut arī par šo bļodu, iespējams, samaksāts ar Rīgas nodokļu maksātāju naudu, Dzanuškāns par to izteikties nevēloties.

„Un manas zemes Neatkarības dienas svinības var sākties,” – ar šādu parakstu sociālā tīkla Instagram lietotāja julija_dz bija rotājusi publiskotu fotoattēlu, kurā redzams, kā spilgti manikirētas rokas turēta karote tūlīt iegrābsies palielā kaviāra bļodā.

Šīs varētu būt bijušas diezgan dārgas svinības: kā rāda ikru nama Lemberg oficiālā pārstāvja Latvijā CaviarHouse.lv cenu lapa, kilograms melno ikru pašlaik maksā vismaz 790-850 eiro.

Taču vēl interesantāk ir tas – kas ir bijuši šo lepno svētku dzīru rīkotāji. Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka julija_dz ir 1985. gadā dzimusī Jūlija Dzanuškāne. Pati viņa gan publiski zināma tikai ar īpatnām bildītēm Instagram, taču plašāk pazīstams ir viņas dzīvesbiedrs.

Jānis Dzanuškāns publisku ievērību ir ieguvis kā pašreizējās Rīgas domes vadības „galma jurists”, ar kuru saistītām personām vairākkārt novirzīts vērā ņemams pašvaldības vai tās struktūru finansējums.

Taču sarunā ar Pietiek Dzanuškāns ārkārtīgi noraidoši izturējās pret aicinājumu atklāt, cik tad izmaksājis viņa dzīvesbiedres publiskai apskatei izliktais „Neatkarības dienas svinību” mielasts. Arī Jūlijas Dzanuškānes izrādītā kaviāra bļoda esot viņa personiskā darīšana.

Dzanuškāns īpašu ievērību izpelnījās, kad atklājās, ka viņa advokātu birojs Dzanuškāns un partneri Rīgas pašvaldībai par iespaidīgu samaksu izstrādājis diezgan primitīvu, zema līmeņa „pētījumu”.

Rīgas dome bija izmantojusi Publisko iepirkumu likuma normu, kas paredz, ka juridiskos pakalpojumus drīkst pirkt bez atklāta iepirkuma, un Dzanuškāna birojam bez konkursa uzticējusi veikt juridisku pētījumu par teritorijas plānojuma pārvaldību.

Taču tad atklājās, ka „pētījums” radīts, kopējot internetā brīvi pieejamus tekstus. Piemēram, lielākā ievada daļa bija sabiedrības par atklātību Delna 2010.gadā izstrādātā pētījuma teksts.

Tomēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs jau tradicionāli nekādus pārkāpumus notikušajā nesaskatīja, savukārt Dzanuškāns pēc skandāla sākuma paziņoja, ka nolēmis atmaksāt pašvaldībai par pētījumu saņemtos 35 000 eiro, lai novērstu jebkādas iespējamās spekulācijas par ētikas normu pārkāpumiem. 

Foto

FotoFoto

Novērtē šo rakstu:

1
0