Iesaki rakstu:

Neliels atmiņas atsvaidzināšanas ieraksts. Atceraties, kā pēc vēlēšanām tika veidota Kariņa valdība? Notika ilgas un neauglīgas diskusijas par iesaistāmo partiju skaitu, tēlaini epiteti par trīs un četrām kājām, kas nodrošinās stabilitāti.

Un tad vēl bija tāds interesants jaunvienotības uzstādījums, ka tie, kas nav ievēlēti, nedrīkst pat tuvumā rādīties valdības veidošanas sarunām. Kur nu vēl valdībai!

Tolaik šis nosacījums tika plaši deklarēts, lai no procesa izslēgtu Uldi Pīlēnu, kurš, lai gan bija viens no redzamākajiem Apvienotā saraksta līderiem, nebija kandidātu sarakstā, kā arī ministra amata potenciālo kandidatūru Kasparu Gerhardu.

Ir pagājis neilgs laiks, un Jaunā vienotība piedāvā ministra kandidāti, kura ne tikai nav kandidējusi vēlēšanās, bet pat nav Jaunās vienotības biedre! Vai nav “skaista” dubultmorāle?

Es saprotu, ka Baiba Braže būs lojāla Jaunajai vienotībai vai vismaz dažiem ietekmīgākajiem no partijas spices, par to nav šaubu! Pretējā gadījumā viņu nereklamētu pilnīgi neangažētie “sabiedriskie mediji”, un arī par ministri Jaunā vienotība viņai nepiedāvātu kļūt. Līdz ar to nav nekādas cerības, ka tuvākajā laikā mūs sagaida nacionālajām interesēm atbilstoša politika. Arī sarkanās ideoloģijas klātbūtne Bražes biogrāfijā dara uzmanīgu.

Jauno vienotību ir pārņēmusi varas apziņa, ka likumi ir kaut kas ko tās politiķi pieņem, bet pārējiem tie jāievēro.

Ieteiktu tāpēc, noņemt no MK sienas uzrakstu “Viens likums, viena taisnība – visiem!”. Daudz piemērotāka būtu devīze: ”Tev, nevis mums, ir paredzēts likums!”