Menu
Pilnā versija
Foto

Vai Levits kritizēja ASV?

Arturs Priedītis · 25.09.2019. · Komentāri (23)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

No Valsts prezidenta E.Levita runas ANO interneta mediji 2019.gada 25.septembrī citē šādus fragmentus: “Lai saglabātu mieru un drošību pasaulē, starptautiskajai kārtībai ir jābūt stabili veidotai uz multilaterālisma, iekļautības un tiesību noteikumos balstītiem principiem. Tās aizsargāšana un stiprināšana ir mūsu kopīgs uzdevums. Apvienoto Nāciju Organizācija ir un būs multilaterālisma un tiesību noteikumos balstītas pasaules kārtības centrālā institūcija"[..]“Latvijas piemērs rāda, ka tiesiskuma, demokrātijas un cilvēktiesību principu garantēšana ir svarīgs priekšnosacījums tam, lai valsts varētu veiksmīgi pilnveidoties. Tādēļ Latvija ir gatava aktīvi piedalīties šo principu nostiprināšanā starptautiskajās tiesībās.”

Kāds zinošs cilvēks Levita runu šādi komentē: “Levits runāja tukšai zālei, bija tikai Rinkeviča kompānija un daži Pumbu-numbu valsts pārstāvji... Te redzams, ka Latvija nevienu neinteresē vispār! Kā bija tukša zālē kad Vējonīts uzstājās, tā tukša zālē pie Levita... Kad Putins pagājušājā eizē uzstājās zālē pat kājās stāvēja... lūk kāda interese....”

Taču, manuprāt, runas publiskās rezonanses iztirzājums nav galvenais. Galvenais ir jautājums “Vai Levits kritizēja ASV?”

Atbilde uz šo jautājumu ir atkarīga no Levita lietotā svešvārda “multilaterālisms” interpretācijas. Ar jēdzienu “multilaterāls” apzīmē daudzpusējību. Runa var būt par dažādu līgumu, sarunu, vienošanās daudzpusējību. Visbiežāk jēdzienu “multilaterāls” piemēro starptautiskajā ekonomiskajā  un politiskajā darbībā, kā arī valstu ārpolitikas raksturojumā.

Valsts var realizēt multilaterālu ārpolitiku un unilaterālu ārpolitiku. Tātad valsts var daudzpusēji sadarboties ar citām valstīm bez sev pieprasītām privilēģijām, un valsts var vienpusēji (unilaterāli) izturēties pret sadarbību ar citām valstīm. Unilaterālā ārpolitika faktiski nav sadarbība, bet gan kaut kas pilnīgi cits, balstoties uz vienpusējām privililēģijām, vienpusēju diktātu, vienpusēji izdevīgu līgumu u.tml.

Levita runā aicinājums panākt stabilu multilaterālisma principu ievērošanu ir pilnīgi pamatots. Visjaunākajā laikā par multilaterālisma principu neievērošanu satraukti izsakās ļoti bieži visdažādākajos starptautiskajos forumos. Par to raksta zinātnieki, politiķi, publicisti. Multilaterālisma principu ignorēšana tiek uzskatīta par mūsdienu pasaules vienu no vislielākajām nelaimēm, apdraudot valstu cienīgu līdzāspastāvēšanu un pat draudīgi izvēršoties par III Pasaules kara ieganstu. Respektīvi, Levita runa sasaucas ar vispārēju trentu šodienas starptautiskās dzīves vērtējumos.

Viss ir pareizi! Tikai jāņem vērā viens moments. Žēlošanās par multilaterālisma trūkumu patiesībā mēdz būt vienīgi drosmīgi atklāta vēršanās pret ASV ārpolitiku vai zemtekstā sastopama ne visai drosmīga vēršanās pret ASV ārpolitiku. Jau labu laiku ASV nav konkurentu multilaterālisma principu ignorēšanā. Pēc PSRS sagraušanas ASV kļuva pasaules valdniece, konsekventi nostiprinot t.s. vienpolārās pasaules kārtību. Saprotams, vienpolārās pasaules kārtības nostiprināšanā multilaterālisms nav vajadzīgs. Kritizējot multilaterālisma trūkumu, vienmēr tiek kritizēta ASV ārpolitika un tās globālisma ideoloģija. Kritikas objekts nav ne Ķīna, ne Krievija, kuras tagad arī tiek uzskatītas par ļoti nozīmīgiem spēka poliem uz Zemes.

Nekādā ziņā nav ticams, ka Levits apzināti gribēja zemtekstā kritizēt ASV ārpolitiku. Konformisma un  kompradorisma ģēnijs Levits nevar nezināt, ka ASV nedrīkst kritizēt. Banāli skaistajā runā viss ir sanācis acīmredzot skaidri neizprotot jēdziena "multilaterālisms" piemērotību. Gribēja gudri kaut ko pateikt, bet sanāca amizanti. Bet tas jau ir sen zināms: kungs Levits nespēj savas glamūrīgi seklās publiskās prezentācijas loģiski un saturiski precīzi organizēt. Tāpat kā bija ar preambulu, tiekamies ar nekompetenci, zināšanu niecīgumu.

Novērtē šo rakstu:

67
11