Menu
Pilnā versija
Foto

Valsts prezidenta uzruna Jaunajā gadā

Andris Bērziņš · 01.01.2014. · Komentāri (11)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Esiet sveicināti 2014.gada pirmajā dienā! Esiet sveicināti gadā, kas mūsu valsts vēsturē ieies kā gads, kad Latvija pievienojas eiro zonas valstīm un Rīga kļūst par Eiropas kultūras galvaspilsētu! Esiet veseli, stipri, saticīgi un savstarpēji atbalstoši! Lai šis gads mums visiem ir labāks par aizvadīto, lai vairāk gaišu mirkļu un mazāk skumju!

Valsts prezidenta uzruna Jaunajā 
gadā  video  
  
01.01.2014
Esiet sveicināti 2014.gada pirmajā dienā!
 
Esiet sveicināti gadā, kas mūsu valsts vēsturē ieies kā gads, kad Latvija pievienojas eiro zonas valstīm un Rīga kļūst par Eiropas kultūras galvaspilsētu!
 
Esiet veseli, stipri, saticīgi un savstarpēji atbalstoši! Lai šis gads mums visiem ir labāks par aizvadīto, lai vairāk gaišu mirkļu un mazāk skumju!
 
Šoreiz ir grūti un gandrīz neiespējami pateikt „laimīgu Jauno gadu”, jo traģēdija, kas notika pirms četrdesmit dienām vēl ilgi mums atgādinās par tām sāpēm, ko izjūt piecdesmit četru bojā gājušo tuvinieki, ko izjūt bērni, kas palikuši bez vecākiem, ko izjūt cietušie un ko izjutām mēs visi kopā, - gaidot, cerot un ticot, ka vairāk būs izglābto nekā zem drupām mirušo. Es joprojām uzskatu, ka Zolitūdes traģēdija ir smags noziegums, kas varēja notikt tikai vairākunepieļaujamu un nepiedodamu likumsakarību dēļ. Mēs visi gaidām atbildes uz jautājumiem: kā tas varēja notikt, kādēļ un kam par to jāatbild? Ir svarīgi atrast ne tikai vainīgos, bet saprast, kādēļ tas notika, lai novērstu šādu situāciju iespējamu atkārtošanos nākotnē. Šoreiz izmeklēšana un nelaimes cēloņu noskaidrošana ir mēraukla cilvēku ticībai taisnīgumam un savai valstij. Šis ir mūsu sabiedrības un valsts nākotnes jautājums, jo traģēdija pierādīja, ka tai nav tautības, reliģijas vai politiskās pārliecības. Tā pierādīja, ka Latvijas ļaudis ir līdzjūtīgi un izpalīdzīgi, un ikdienas dzīvē nepastāv pretrunas starp dažādām tautībām. Tas, kas notika Zolitūdē, ir viens no rādītājiem, kas liek aizdomāties par to, uz kādiem pamatiem vairāk kā divdesmit gadus esam cēluši savu valsti? Cik atbildīgi izturamies pret saviem pienākumiem, cik lielā mērā esam veicinājuši saticību sev apkārt - savā ģimenē, ar saviem līdzcilvēkiem, cik daudz esam darījuši, lai vienotu, nevis šķeltu, cik mūsu dzīvē ir melu un cik patiesības?
 
Tādēļ šajā brīdī vēlos atgādināt par politiskajiem procesiem valstī, kuri šogad solās būt īpaši karsti, jo priekšā ir jaunas valdības veidošana un divas vēlēšanas. Zolitūdes traģēdija izrādījusies nopietns eksāmens arī politiķiem, liekot pārdomāt savu atbildību un pieliekot pēdējo punktu esošās valdības pastāvēšanā. Diemžēl, jaunas valdības veidošanas process arvien vairāk līdzinās gājienam pa labirintu, kurā nevar saredzēt izeju. Bet skumjākais visā notiekošajā ir tas, ka pretēji sabiedrības savstarpēji atbalstošajai noskaņai smagajās novembra dienās, uz politiskās skatuves notiek gluži citādi procesi – savstarpēji apvainojumi, aizvainojumi, „mēģinājumi pakāpties uz drupām”, lai iegūtu sev politiskas dividendes. Pēc šīs smagās mācības mums bija un vēl joprojām ir iespēja atvērt jaunu lapas pusi Latvijas vēsturē, paraudzīties ar citām acīm uz savu valsti un cilvēkiem sev līdzās, saprast, ka tikai kopā, liekot plecu pie pleca, uzticoties un atbalstot, mēs varam celt patiesi stipru Latviju.
 
Politiskā atbildība nav tikai spēja pieņemt lēmumus izšķirīgos brīžos. Tā ir atbildība par saviem vārdiem un darbiem ikdienā, tā vislielākajā mērā ir atbildība par to, uz ko aicinām sabiedrību un kurp to vēlamies vest. Vēlētāji politiķus vērtēs pēc padarītā, nevis tikai pēc solītā. Politisko partiju rašanās un izzušanas skola ir bijusi pietiekami skarba, lai cilvēki skaidri saprastu, kam var uzticēties un kam ne. Māka skaisti runāt, lai pievērstu sev uzmanību, vairs nav tas, pēc kā vēlētājs vērtē to vai citu kandidātu. Mūsu sabiedrība ir daudz gudrāka, nekā dažs labs to iedomājas redzam. Esmu par to drošs un pārliecināts.
 
Godātie Latvijas ļaudis!
 
Tomēr 2013.gads ir bijis arī saviļņojošu un skaistu notikumu gads. Tas bija gads, kad Rīgu pieskandināja Vispārējie Dziesmu un deju svētki, kad mūsu tautieši no tuvām un tālām zemēm atkal bija kopā, kad svinējām mūsu dižgaru dzīves jubilejas. Līdzās Dziesmu svētkiem notika arī vairāki citi pasākumi, lai vienotos idejās un rīcībā, kas vērsta uz Latvijas nākotni. Kā vienu no nozīmīgākajiem noteikti jāmin Pirmo pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu, ar kura dalībniekiem arī man bija liels gods un gandarījums tikties.
 
Priecājos, ka pozitīvā virzienā no 1.oktobra tiek risināts dubultpilsonības jautājums, kas lielai daļai ārvalstīs dzīvojošo ir vitāli svarīgs. Izmantosim šo iespēju saglabāt ne tikai juridisku, bet arī emocionālu saikni ar Latviju, justies piederīgiem un vajadzīgiem tēvu zemei.
 
2013. bija gads, kas skaidri apliecināja Latvijas uzņēmēju spēku un izaugsmi, kas pierādīja, ka Latvija atkal var būt ekonomiski stipra un augoša valsts. Tādēļ, uzsākot Jauno gadu, es vēlos pateikties visiem tiem, kas, ir gribējuši un pratuši būt aktīvi, attīstot savu dzīvi un palīdzot līdzcilvēkiem! Paldies visiem, kas nav apstājušies pie grūtībām, bet nesuši Latvijas vārdu pasaulē ar saviem panākumiem uzņēmējdarbībā, kultūrā, sportā, medicīnā, izglītībā, zinātnē. Lielā mērā tādēļ daudzas pasaules valstis ir apliecinājušas skaidru vēlēšanos ciešāk sadarboties ar Latviju, saredzot mūsu valsti kā atslēgu ienākšanai Eiropas Savienībā.
 
Latvija - esam mēs visi. Mēs visi vēlamies dzīvot stiprā valstī, kas celta uz izturīgiem pamatiem.
 
Lai šajā gadā mums izdodas - būt tik dzīves gudriem un atbildīgiem, ka pēc gada šajā dienā varam droši teikt – Latvija ir kļuvusi labāka un stiprāka valsts!
 
Lai mums izdodas!

Šoreiz ir grūti un gandrīz neiespējami pateikt „laimīgu Jauno gadu”, jo traģēdija, kas notika pirms četrdesmit dienām vēl ilgi mums atgādinās par tām sāpēm, ko izjūt piecdesmit četru bojā gājušo tuvinieki, ko izjūt bērni, kas palikuši bez vecākiem, ko izjūt cietušie un ko izjutām mēs visi kopā, - gaidot, cerot un ticot, ka vairāk būs izglābto nekā zem drupām mirušo.

Es joprojām uzskatu, ka Zolitūdes traģēdija ir smags noziegums, kas varēja notikt tikai vairākunepieļaujamu un nepiedodamu likumsakarību dēļ. Mēs visi gaidām atbildes uz jautājumiem: kā tas varēja notikt, kādēļ un kam par to jāatbild? Ir svarīgi atrast ne tikai vainīgos, bet saprast, kādēļ tas notika, lai novērstu šādu situāciju iespējamu atkārtošanos nākotnē. Šoreiz izmeklēšana un nelaimes cēloņu noskaidrošana ir mēraukla cilvēku ticībai taisnīgumam un savai valstij.

Šis ir mūsu sabiedrības un valsts nākotnes jautājums, jo traģēdija pierādīja, ka tai nav tautības, reliģijas vai politiskās pārliecības. Tā pierādīja, ka Latvijas ļaudis ir līdzjūtīgi un izpalīdzīgi, un ikdienas dzīvē nepastāv pretrunas starp dažādām tautībām.

Tas, kas notika Zolitūdē, ir viens no rādītājiem, kas liek aizdomāties par to, uz kādiem pamatiem vairāk kā divdesmit gadus esam cēluši savu valsti? Cik atbildīgi izturamies pret saviem pienākumiem, cik lielā mērā esam veicinājuši saticību sev apkārt - savā ģimenē, ar saviem līdzcilvēkiem, cik daudz esam darījuši, lai vienotu, nevis šķeltu, cik mūsu dzīvē ir melu un cik patiesības?

Tādēļ šajā brīdī vēlos atgādināt par politiskajiem procesiem valstī, kuri šogad solās būt īpaši karsti, jo priekšā ir jaunas valdības veidošana un divas vēlēšanas. Zolitūdes traģēdija izrādījusies nopietns eksāmens arī politiķiem, liekot pārdomāt savu atbildību un pieliekot pēdējo punktu esošās valdības pastāvēšanā.

Diemžēl jaunas valdības veidošanas process arvien vairāk līdzinās gājienam pa labirintu, kurā nevar saredzēt izeju. Bet skumjākais visā notiekošajā ir tas, ka pretēji sabiedrības savstarpēji atbalstošajai noskaņai smagajās novembra dienās uz politiskās skatuves notiek gluži citādi procesi – savstarpēji apvainojumi, aizvainojumi, „mēģinājumi pakāpties uz drupām”, lai iegūtu sev politiskas dividendes.

Pēc šīs smagās mācības mums bija un vēl joprojām ir iespēja atvērt jaunu lapas pusi Latvijas vēsturē, paraudzīties ar citām acīm uz savu valsti un cilvēkiem sev līdzās, saprast, ka tikai kopā, liekot plecu pie pleca, uzticoties un atbalstot, mēs varam celt patiesi stipru Latviju.

Politiskā atbildība nav tikai spēja pieņemt lēmumus izšķirīgos brīžos. Tā ir atbildība par saviem vārdiem un darbiem ikdienā, tā vislielākajā mērā ir atbildība par to, uz ko aicinām sabiedrību un kurp to vēlamies vest. Vēlētāji politiķus vērtēs pēc padarītā, nevis tikai pēc solītā.

Politisko partiju rašanās un izzušanas skola ir bijusi pietiekami skarba, lai cilvēki skaidri saprastu, kam var uzticēties un kam ne. Māka skaisti runāt, lai pievērstu sev uzmanību, vairs nav tas, pēc kā vēlētājs vērtē to vai citu kandidātu. Mūsu sabiedrība ir daudz gudrāka, nekā dažs labs to iedomājas redzam. Esmu par to drošs un pārliecināts.

Godātie Latvijas ļaudis!

Tomēr 2013.gads ir bijis arī saviļņojošu un skaistu notikumu gads. Tas bija gads, kad Rīgu pieskandināja Vispārējie Dziesmu un deju svētki, kad mūsu tautieši no tuvām un tālām zemēm atkal bija kopā, kad svinējām mūsu dižgaru dzīves jubilejas. Līdzās Dziesmu svētkiem notika arī vairāki citi pasākumi, lai vienotos idejās un rīcībā, kas vērsta uz Latvijas nākotni. Kā vienu no nozīmīgākajiem noteikti jāmin Pirmo pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu, ar kura dalībniekiem arī man bija liels gods un gandarījums tikties.

Priecājos, ka pozitīvā virzienā no 1.oktobra tiek risināts dubultpilsonības jautājums, kas lielai daļai ārvalstīs dzīvojošo ir vitāli svarīgs. Izmantosim šo iespēju saglabāt ne tikai juridisku, bet arī emocionālu saikni ar Latviju, justies piederīgiem un vajadzīgiem tēvu zemei.

2013. bija gads, kas skaidri apliecināja Latvijas uzņēmēju spēku un izaugsmi, kas pierādīja, ka Latvija atkal var būt ekonomiski stipra un augoša valsts. Tādēļ, uzsākot Jauno gadu, es vēlos pateikties visiem tiem, kas, ir gribējuši un pratuši būt aktīvi, attīstot savu dzīvi un palīdzot līdzcilvēkiem! Paldies visiem, kas nav apstājušies pie grūtībām, bet nesuši Latvijas vārdu pasaulē ar saviem panākumiem uzņēmējdarbībā, kultūrā, sportā, medicīnā, izglītībā, zinātnē. Lielā mērā tādēļ daudzas pasaules valstis ir apliecinājušas skaidru vēlēšanos ciešāk sadarboties ar Latviju, saredzot mūsu valsti kā atslēgu ienākšanai Eiropas Savienībā.

Latvija - esam mēs visi. Mēs visi vēlamies dzīvot stiprā valstī, kas celta uz izturīgiem pamatiem.

Lai šajā gadā mums izdodas - būt tik dzīves gudriem un atbildīgiem, ka pēc gada šajā dienā varam droši teikt – Latvija ir kļuvusi labāka un stiprāka valsts!

Lai mums izdodas!

Novērtē šo rakstu:

0
0