Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc tam, kad Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirknī 11. februārī tika pieņemts lēmums par kriminālprocesa uzsākšanu par iespējamām blēdībām saistībā ar iespējamām blēdīām ap meža nozares miljonāra Andra Ramoliņa (attēlā kopā ar Egilu Levitu) ģimenes īpašumu Apšuciemā, bet Vides pārraudzības valsts birojs 26. februārī pieņēma lēmumu par tehnisko noteikumu apstrīdēšanu, ar to vismaz uz laiku apturot miljonāra ģimenes visatļautību saistībā ar iecerēto apbūvi kāpu zonā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) apliecina – turpmāk Valsts vides dienests būšot daudz uzmanīgāks.

„Ņemot vērā radušos situāciju, dienests ir apliecinājis ministrijai, ka dienesta darbinieki turpmāk pastiprināti pievērsīs uzmanību nekustamo īpašumu mērniecības un meža inventarizācijas dokumentos ietvertajai informācijai, šaubu gadījumos atkārtoti vēršoties pie attiecīgās valsts iestādes, lai pārliecinātos par datu atbilstību normatīvo aktu prasībām,” teikts oficiālā VARAM vēstulē par veiktajiem pasākumiem, lai šādi gadījumi neatkārtotos.

Atklātībā nonākot ziņām par atklāto blēdību, uzdodot privātmājas apbūvei iekārotu zemesgabalu kāpu zonā par tādu, kur iepriekš jau it kā esot bijusi apbūve, VARAM solījās „aicināt Valsts vides dienestu uzlabot metodisko vadību un procesuālo normu ievērošanu, pieņemot lēmumus un citus administratīvos aktus”, lai līdzīgi gadījumi nevarētu tik vienkārši atkārtoties.

Tagad VARAM ziņo, ka Valsts vides dienests „jau savlaicīgi rīkojies proaktīvi”, - 2020. gada 17. decembrī noticis informatīvs seminārs Dienesta reģionālo vides pārvalžu pārstāvjiem par būvniecību krasta kāpu aizsargjoslā, kura Vides pārraudzības valsts birojs akcentējuši svarīgākās līdzšinējās prakses atziņas, lai nepieļautu būvniecību pretēji Aizsargjoslu likuma prasībām.

Ņemot vērā A. Ramoliņa īpašumā tobrīd plānoto darbību un izdoto Valsts vides dienesta Kurzemes reģionālā vides pārvaldes 2020. gada 4. novembra tehnisko noteikumu atcelšanu, arī VARAM darbinieki vairākās sanāksmēs (tai skaitā, piedaloties arī Valsts vides dienesta ģenerāldirektorei) vērsuši dienesta uzmanību uz nepieciešamību uzlabot dienesta ietekmes sākotnējā izvērtējuma un tehnisko noteikumu sagatavošanas procesu, jo īpaši, attiecībā uz iesniegto dokumentu paredzētajai darbībai pamatotību.

„Ievērojot to, ka dienests tika informēts par konkrēto situāciju un tas ir pārrunāts ar dienesta ģenerāldirektori, ministrija neuzskatīja, ka minēto nepieciešams atkārtoti norādīt arī rakstveidā. Jānorāda, ka ministrijas un dienesta komunikācija arī par citiem jautājumiem tiek organizēta sanāksmju formā, kas veicina informācijas apriti un izpratni par būtiskiem, aktuāliem gadījumiem, kad, piemēram, nepieciešams izstrādāt tiesisko regulējumu saistībā ar vides aizsardzības prasību kontroli,” skaidro VARAM.

Ministrija gan vienlaikus norāda, ka attiecībā uz konkrēti A. Ramoliņa ģimenes īpašumā plānoto darbību „kompetentā iestāde, kas bija akceptējusi pretlikumīgus meža inventarizācijas datus, bija Valsts meža dienests”.  VARAM norobežojoties no meža dienesta darbībām: „Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 30. jūlija noteikumu Nr. 449 “Valsts meža dienesta nolikums” 1. punktu Valsts meža dienests ir zemkopības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Zemkopības ministrs pakļautību īsteno ar Zemkopības ministrijas starpniecību.” Normatīvajos aktos neesot paredzētas Valsts vides dienesta tiesības „pārvērtēt citas kompetentās iestādes sniegto atzinumu, kā arī citas valsts pārvaldes iestādes datus”.

Kā Pietiek jau informējis, iepriekš ministrija bija secinājusi, ka, „ņemot vērā Dabas aizsardzības pārvaldes atzinumos norādīto, iespējams, pretlikumīgu meža platības samazināšanu, Valsts vides dienestam kā tehnisko noteikumu izdevējam būtu bijis atkārtoti jāpārliecinās par Valsts meža dienesta viedokli attiecībā uz situācijas plāna un meža inventarizācijas dokumentu aktualizācijas rezultātā radušām meža platību izmaiņām”.

Tuvākajā laikā Pietiek publicēs arī Zemkopības ministrijas un Valsts meža dienesta skaidrojumus – kādi pasākumi ir veikti, lai turpmāk nepieļautu līdzīgas blēdības ar iecerētu būvniecību kāpu zonā.

Novērtē šo rakstu:

34
1