Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

„Vai jums ir žēl, ka man jau iepriekš ir nokārtota kapavieta? Bet paldies par jūsu interesi par manu mūža māju, man vēl dzīvai esot. Tiešām skaista un smalkjūtīga dāvana mūsu neatkarības simtgadē un svētku laikā,” – šādu sašutušu atbildi kādreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga sniegusi, žurnālam Ieva atbildot uz jautājumu par viņas Meža kapos, netālu no Jāņa Čakstes atdusas vietas prihvatizēto „blata kapu”.

Kad pagājušā gada janvāra sākumā sākās skandāls ap Vīķes-Freibergas „pa blatu” un bez maksas iegūto ekskluzīvo septiņvietīgo kapavietu Pirmajos Meža kapos, kur „parastajiem cilvēkiem” atdusas vietu iegūt nav iespējams, viņa publiski paziņoja, ka apsverot alternatīvu – „vizbulīšu nogāzīti” tālu no Rīgas. Taču šis paziņojums ir izrādījies maldinošs – šajā laikā „luksus kaps pie Čakstes” ir ticis labiekārtots, un ir acīmredzams, ka eksprezidente no tā pat nedomā atteikties.

„Ir jau arī vēl citi risinājumi. Mūsu lauku īpašumā ir tāda klusa, meža vidū apslēpta nogāzīte, kur pavasarī zied zilās vizbulītes. Tur būtu Dieva miers un klusums. Tur varētu, kad pienāks laiks, ar mirušajiem pienācīgo cieņu un bez skauģu lāstiem izkaisīt manus pelnus. Un katru pavasari es tad varētu atkal uzziedēt ar zilām vizbulītēm,” – ar šādu paziņojumu Vīķe-Freiberga nāca klajā pagājušā gada janvāra vidū.

Taču tie visi ir izrādījušies tikai publikas iežēlināšanai domāti apgalvojumi, - Vīķei-Freibergai nav bijis pat prātā atteikties no „blata kapa” netālu no Jāņa Čakstes atdusas vietas iegūtajā septiņvietīgajā kapavietā, run vizbulītēm nāksies uzziedēt vienām pašām: „blata kapam” pa šo laiku ir ne tikai ierīkots pamatīgs soliņš, bet arī uzstādīta Ivara Feldberga darināta tautumeitas skulptūra. Ir acīmredzams, ka eksprezidente no „izcīnītās” kapavietas atteikties negrasās.

Savulaik Imants Freibergs pēc publiska skandāla bija spiests atteikties no dzīvesbiedres iekārotā zemesgabala Jūrmalā, savukārt Vīķes-Freibergas vēlmes pēc ekskluzīviem ģimenes kapiem daļēji slēgtajos Rīgas I Meža kapos, kur apglabāšana „parastajiem cilvēkiem” ir liegta, oficiāli tika fiksētas, toreizējam Valsts prezidenta kancelejas vadītājam Gundaram Daudzem 2014. gada 8. janvārī vēršoties pie Rīgas pašvaldības ar rakstisku lūgumu „rezervēt divus zemes nogabalus likuma „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” 12. pantā paredzēto darbību izpildei”.

Šim lūgumam nebija tiesiska pamata – Daudzes pieminētā likuma 12. pants nosaka, ka „Valsts prezidenta un personas, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, apbedīšanas un kapa uzturēšanas izdevumus sedz valsts”, taču tas neparedz zemes nogabalu piešķiršanu Valsts prezidenta un/vai personas, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, apbedīšanai.

Taču, tieši atsaucoties uz šo vēstuli un notikušu mutisku vienošanos ar nezināmām kancelejas amatpersonām, Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzēvičs deva rakstisku uzdevumu pašvaldības Mājokļu un vides departamentam „rezervēt divus zemes nogabalus Rīgas I Meža kapos” un pēc tam uzdeva Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktorei ierādīt kapavietu „Latvijas Valsts prezidentu apbedīšanai”.

Vēl pēc tam Rīgas pilsētas izpilddirektors jau uzdeva „ierādīt ģimenes kapavietu I Meža kapos Rīgā, Aizsaules ielā 2A, (3.sektors-ldg pa kr. no G. pr. rinda- 69.vieta”, - tieši šī septiņvietīgā kapavieta netālu no Jāņa Čakstes pieminekļa tad arī nonāca Vīķes-Freibergas rīcībā, kura jau publiski paziņojusi par nodomu tur ierīkot savas ģimenes kapus.

Savu rīcību Rīgas pilsētas izpilddirektors pamatoja ne tikai ar it kā notikušu neformālu mutisku vienošanos ar nezināmiem Valsts prezidenta kancelejas pārstāvjiem, bet arī ar „Rīgas domes 09.12.2008. saistošo noteikumu Nr.149 „Rīgas pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi” 20.punktu”.

Šis punkts nosaka: „Komunālā departamenta direktors var dot piekrišanu kapavietas piešķiršanai (nosakot kapavietas izmērus) daļēji slēgtā kapsētā mirušā, kuram dzīves laikā ir bijuši sevišķi nopelni Latvijas valsts vai Rīgas pilsētas labā, apbedīšanai, pamatojoties uz attiecīgās ministrijas, iestādes, radošās savienības, nevalstiskās organizācijas vai profesionālās biedrības iesniegumu.”

Taču ar Valsts prezidenta kancelejas oficiālu dokumentu atzīts, ka kanceleja nav vērsusies Rīgas pašvaldībā ar iesniegumu, kurā būtu lūgts piešķirt kapavietu konkrēta mirušā apbedīšanai, „kuram dzīves laikā ir bijuši sevišķi nopelni Latvijas valsts vai Rīgas pilsētas labā”.

„Valsts prezidenta kanceleja 2017.gada 12.janvārī ir saņēmusi Jūsu informācijas pieprasījumu elektroniskā veidā, lai noskaidrotu, kādu konkrēti personu - Valsts prezidentu vai šo amatu ieņēmušu personu - vajadzībām Valsts prezidenta kanceleja lūdza rezervēt Rīgas domei divus zemes nogabalus. Informējam, ka par Jūsu informācijas pieprasījumā minēto jautājumu Kancelejas lietvedībā nav reģistrētu dokumentu,” teikts nu jau bijušā kancelejas vadītāja Gunta Puķīša vēstulē.

Papildus tam ir arī citi jau iepriekš minēti normatīvo aktu pārkāpumi Vīķes-Freibergas kārotās kapavietas piešķiršanā. Meža kapu kapavieta ir piešķirta Vīķei-Freibergai „ģimenes kapavietas” izveidei, kaut gan domes noteikumi nosaka, ka kapavieta var tikt piešķirta tikai konkrētam mirušajam, kuram dzīves laikā ir bijuši sevišķi nopelni Latvijas valsts vai Rīgas pilsētas labā.

Tāpat kapavieta ir piešķirta konkrētai personai, kura nav mirusi, savukārt domes noteikumu 1. pielikums „Kapsētās ierādāmo kapavietu izmēri” nosaka, ka maksimālais ierādāmās kapavietas lielums ir četrvietīga kapavieta 12 kvadrātmetru platībā, kurpretī Radzēvičs ir pieprasījis ierādīt septiņvietīgu kapavietu 21 kvadrātmetra platībā.

KNAB atzinums pēc deviņus mēnešus ilgušās pārbaudes eksprezidentes „blata kapa” lietā bija - kapavieta I Meža kapos Vīķei-Freibergai ir tikusi ierādīta un piešķirta nepamatoti, un virknes Rīgas pašvaldības amatpersonu, tostarp Rīgas pilsētas izpilddirektora Jura Radzeviča rīcībā ir saskatāmas pazīmes, kas norāda uz iespējamu dienesta pilnvaru pārsniegšanu.

„Secināms, ka kapavieta I Meža kapos Rīgā, Aizsaules ielā 2A (3.sektors - ldg pa kr. no G. pr. rinda - 69.vieta,) piešķirta un ierādīta nepamatoti, neievērojot Rīgas domes 2008.gada 9.decembra saistošajos noteikumos Nr.149 “Rīgas pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi” paredzētos kapavietu piešķiršanas un ierādīšanas nosacījumus un kārtību (Noteikumu 16., 18. un 18.’ punkts, kā arī 20.punkts), kā arī pārsniedzot maksimālos kapavietas izmērus, kas noteikti minēto noteikumu 1. pielikumā,” teikts KNAB slēdzienā.

KNAB ir nosaucis arī konkrētas par notikušo atbildīgās amatpersonas. Īpaši pieminēts Rīgas pilsētas izpilddirektors Radzevičs, kuram nav bijis tiesiska pamata Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktora pienākumu izpildītājai Mairai Megnei 2014.gada 7.oktobra adresētā vēstulē lūgt ierādīt Vīķei-Freibergai septiņvietīgu ģimenes kapavietu Rīgas I Meža kapos.

Līdz ar Radzeviču nosauktas arī citas amatpersonas, kuru „rīcībā saskatāmas pazīmes, kas norāda uz iespējamo dienesta pilnvaru pārsniegšanu”, - tostarp pašreizējais Kapsētu pārvaldes priekšnieks Igors Svincickis, bijušais Kapsētu pārvaldes I un II Meža kapsētas pārziņa palīgs Ainis Kaufelds, bijušais Kapsētu pārvaldes I un II Meža kapu pārzinis Vilnis Bisenieks un arī M. Megne, kura amatu tāpat jau pametusi.

KNAB pārbaudē, kura faktiski pilnībā apliecinājusi šā gada 10. janvāra publikācijā minēto faktu secību, atklāta arī virkne zīmīgu detaļu, kuras demonstrē, kā, izmantojot neformālus kontaktus un kopš padomju laikiem saglabājušos „telefona tiesību” praksi, ir notikusi „parastajiem cilvēkiem” domāto normatīvo aktu apiešana un vienkārša ignorēšana. Šajā „nokārtošanā” bijis iesaistīts arī bijušais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Gundars Daudze un virkne Rīgas domes amatpersonu.

Bisenieks KNAB ir sniedzis paskaidrojumus, ka Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktors Anatolijs Aļeksejenko viņam telefoniski esot vienkārši paziņojis – bijušajai Valsts prezidentei esot „nepieciešams” sameklēt kapavietu Rīgas I Meža kapos. Tikai pēc tam, kad Bisenieks augstajai domes amatpersonai paziņojis, ka bez rakstiska rīkojuma viņš šādu kapavietu nemeklēs, no departamenta saņemts attiecīgs dokuments.

Taču „blata” sistēma bija sākusi darboties jau pirms tam. Vēl pirms dokumenta saņemšanas uz kapiem, kā KNAB paskaidrojis Bisenieks, bijusi atbraukusi pati Vīķe-Freiberga, un kapu darbiniekam ir nācies izrādīt viņai iespējamās kapavietas. Eksprezidente sev sākotnēji esot vēlējusies kapavietu pie bijušā Valsts prezidenta Alberta Kvieša atdusas vietas, taču šī viņas vēlme nav tikusi apmierināta, jo vieta bijusi „aizņemta”.

Iecerētās kapavietas vietā Vīķei-Freibergai ir tikusi parādīta cita, kas tāpat atradusies netālu no Kvieša atdusas vietas, taču šo kapavietu eksprezidente ir izbrāķējusi, kā pamatojumu minot to, ka šīs kapavietas sakopšanā jāiegulda liels darbs un tajā jāveic nopietna tīrīšana. Savukārt jau pēc dokumenta saņemšanas no Mājokļu un vides departamenta ir sameklēta vēl viena – septiņvietīgā kapavieta netālu no Čakstes kapa. To atkal ieradusies aplūkot Vīķe-Freiberga, un jaunais piedāvājums viņu apmierinājis.

Tikmēr toreizējais Meža kapu pārziņa palīgs Kaufelds KNAB ir skaidrojis, ka viņa rīcībā esošā informācija liecinot – Vīķe-Freiberga skaidri paziņojusi, ka vēlas kapavietu tieši pie J. Čakstes atdusas vietas, un tieši Bisenieks bijis tas, kurš pateicis, ka tur kapavietu eksprezidentei pat pēc viņas vēlmes izteikšanas piešķirt nevarēs.

Savukārt Jānis Upītis, kurš šo notikumu laikā bija domes Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvaldes priekšnieks, KNAB liecinājis, ka „blata kapa” nokārtošanas process noticis, viņu vispār apejot. Ne Vīķe-Freiberga, ne pilsētas izpilddirektors Radzevičs par kapu apmeklējumu ar viņu vispār neesot sazinājušies un uzreiz kontaktējušies ar Bisenieku. Tāpat Upītis kā Kapsētu pārvaldes priekšnieks vispār neesot saņēmis nevienu dokumentu saistībā ar kapavietas piešķiršanu Vīķei-Freibergai.

Tikai pēc publikācijām presē Upītis esot uzzinājis par notikušo un vērsis KNAB uzmanību uz to, ka spēkā esošie normatīvie akti nosaka, - maksimālā izmēra kapavieta ir četrvietīga, līdz ar ko varot secināt, ka Vīķei-Freibergai ir tikušas piešķirtas pat veselas divas kapavietas – viena trīsvietīga un viena četrvietīga, kaut ne likums “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”, ne Rīgas domes saistošie noteikumi neparedz divu kapavietu piešķiršanu vienai personai.

Pēcāk eksprezidentes vietā formalitātes kārtojusi viņas valsts apmaksātā sekretāre Daina Lasmane, kura KNAB liecinājusi – Vīķe-Freiberga kādā sarunā ar viņu minējusi, ka vēl prezidentūras laikā esot apmeklējusi Meža kapus, kur viņai izrādītas pieejamās kapavietas.

Lasmane gan KNAB apgalvojusi, ka no kapavietas kārotāju puses nekas neesot ticis pieprasīts un “blatots”, taču vienlaikus atzinusi, ka šī jautājuma noskaidrošanā esot piesaistīts pat bijušais Vīķes-Freibergas kancelejas vadītāja vietnieks Juris Ruško, par kura iznīcinošajām liecībām saistībā ar eksprezidentes „prihvatizētā” pulksteņa lietu Pietiek jau informējis. Šo lietu Ģenerālprokuratūra pašlaik ir nodevusi atpakaļ KNAB jaunas pārbaudes veikšanai.

Saskaņā ar Lasmanes versiju viņa pie Ruško ar „jautājumu” par kapavietu esot vērsusies pēc Vīķes-Freibergas „lūguma”, - eksprezidente apgalvojusi, ka tieši viņš esot nodarbojies ar kapu jautājumiem. Bijušais prezidentes kancelejas „lietu kārtotājs” saskaņā ar Lasmanes apgalvoto esot atbildējis, ka īsti šādu lietu neatceroties un ka varbūt arī šāds jautājums ar Rīgas domi esot risināts, taču lēmums tā arī neesot ticis pieņemts.

Tiesa, pats Ruško, pērn sniedzot paskaidrojumus KNAB „pulksteņa lietā”, par „kapa lietu” bija sniedzis nedaudz citu versiju – tieši pati Vīķe-Freiberga viņu „izsauca, lai sagādāju kapa vietu pie Čakstes”. No KNAB oficiāli saņemtajos anonimizētajos Ruško paskaidrojumos par „blata kapa” organizēšanu lasāms:

„Attiecībā par „kapiņiem” varu pateikt, ka piezvanīja privātsekretāre ... un man prasīja, kur … ir kapa vieta. Un pati ... mani izsauca, lai sagādāju kapa vietu pie Čakstes. Es vēl nodomāju, kā var tādā vietā, bet vairs es neko saistībā ar kapiem nedarīju kā tikai savedu kopā … ar …, kurš apsolīja kapa vietu.

… pagājušā gada 1. decembrī … dzimšanas dienas laikā teica, ka … esot nopirkusi savus „kapiņus” pa savu naudu, ka es esot nelietis. Saka, ka es esot no Valsts prezidenta kancelejas dāvanu naudas fonda esot nozadzis 8000 latu un naudu izņēmis ārā, un lai es atdodot viņiem naudu, es teicu, ka tā nav bijis, un piedraudēju, ja neliksies mierā, tad tiks publicēta visa grāmatvedība, ko esmu kārtojis, strādājot Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietnieka amatā, kuru atšifrēt varu tikai es.

Es nekādi nevarēju saprast, kāds man sakars ar kapiem un kāpēc tieši 8000 Ls. Tagad es saprotu, ka … par granīta kapakmeni bija samaksājusi tos 8000 Ls. Es pazvanīju … un teicu, ka tā nevajag darīt, jo būs lielas problēmas, bet es nebūšu vainīgs. … arī man zvanīja par tā saucamiem ... kapiņiem, kad tas nonāca presē, un teica, ka vairāk neeju pie …, jo tas laiks ir beidzies, bet es jau neko nebiju darījis, bet tā visi uzskatīja.”

Ruško paskaidrojumos minētajā par konkrētajām summām, kuru „nozagšana” viņam pārmesta, ir saskatāma saistība ar Lasmanes KNAB skaidroto – ka pēc saskaņošanas ar V. Vīķi-Freibergu viņa sazinājusies ar kapu administrācijas ieteikto akmeņkali Ivaru Feldbergu, kurš organizējis visus darbus, lai par Freibergu ģimenes līdzekļiem iekārtotu „blata kapu”.

Vīķes-Freibergas privātsekretāre KNAB arī atzinusi, ka pretēji skaļajam sašutumam, ko saistībā ar „kapa lietu” eksprezidente paudusi publiski, pēc publikācijām masu saziņas līdzekļos ir radusies „sapratne”, ka likumā “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” tiešām nekas nav teikts par to, kad un kā jāpieņem lēmums par kapavietas piešķiršanu.

Tiesa, radusies sapratne tomēr nav likusi censties norēķināties ar pašvaldību par „blata kapu”: līdz ar konkrēto esošo un bijušo amatpersonu atbildības pakāpi KNAB pārbaudē tāpat ir konstatēts, ka Kapsētu pārvalde par Vīķes-Freibergas vajadzībām ierādīto septiņvietīgo kapavietu tā arī nav saņēmusi maksu par „jaunas kapavietas I Meža kapsētā Rīgā, Aizsaules ielā 2a, III sektorā, I dg p.k.n.G.pr. rindā, 69 vietā ierādīšanu”.

Tas nozīmē, ka zaudējumi, kas nodarīti pašvaldībai, varētu būt nedaudz virs 1000 eiro, - saskaņā ar Kapsētu pārvaldes skaidrojumu maksa par identisku jaunu kapavietu būtu 1058,40 eiro (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli). Tieši apstāklis, ka formālā summa ir tik neliela, ir pamatā KNAB lēmumam saistībā ar šo gadījumu kriminālprocesu tomēr nesākt.

Atbilstoši likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23.panta pirmajai daļai atbildība par Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ar kuru radīts būtisks kaitējums, iestājas, ja noziedzīgā nodarījuma rezultātā ne vien nodarīts ievērojams mantiskais zaudējums, bet arī apdraudētas vēl citas ar likumu aizsargātās intereses vai ja šāds apdraudējums ir ievērojams.

Savukārt saskaņā ar šī panta otro daļu par ievērojamu mantisko zaudējumu atzīstams mantiskais zaudējums, kas nodarījuma izdarīšanas brīdī pārsniedz piecu tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu. Tā kā Vīķes-Freibergas kapavietas saņemšanas radītie formālie zaudējumi pašvaldībai šo summu nepārsniedz, septiņvietīgās kapavietas prettiesiskā nonākšana eksprezidentes rīcībā nekvalificējas kā ievērojams zaudējums. Savukārt pašas Vīķes-Freibergas paskaidrojumus „blata kapa” lietā KNAB vispār nav pieprasījis.

Novērtē šo rakstu:

159
30