Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Sarežģītā situācija, kādu ikvienā politikas un sadzīves jomā diktē Covid-19 izraisītā pandēmija, liek koncentrēties uz īslaicīgiem uzdevumiem. Tomēr fokusā ir jāsaglabā Latvijas kā valsts un sabiedrības pamatvērtības turpmākajiem gadiem un gadu desmitiem. Savā ziņā līdzīga darba kārtība gaida arī visu Eiropas Savienību saistībā ar nepieciešamību pārskatīt un nostiprināt stūrakmeņus.

Sabiedrībai un ekonomikai smagās situācijās vēl svarīgāk saglabāt uzmanības lokā pamatvērtības, kas, reiz sašūpojušās, var nebūt atgūstamas. Jāatjauno apdraudētais līdzsvars sabiedrībā starp liberālajām un nacionāli konservatīvajām vērtībām.

Valoda nosargāta. Kā ar nacionālo uzņēmējdarbību?

Stabilus panākumus Latvija kā vienīgā valsts pasaulē, kas ir mājvieta latviešiem kā tautai, guvusi latviešu valodas nosargāšanā, pielietošanā un statusa nostiprināšanā. Okupācijas rezultātā skaitliski pieaugušajā divvalodīgajā Latvijas sabiedrībā uz palikšanu iesakņojies valsts valodas neaizskaramības jēdziens, un par šo sasniegumu varam būt gandarīti. Citvalodu iedzīvotāju aktivitātes pierimušas, un maz kurš vairs atceras kaislības, kas virmoja valsts valodas statusa noteikšanas un nostiprināšanas laikā.

Bēdīgākā situācijā ir grūtāk definējamā pamatvērtība, ko vispārēji varētu dēvēt par nacionālo uzņēmējdarbību. Un ne tikai tādēļ, ka mūsdienu globālajā pasaulē un Eiropas Savienībā runāt par "tīru" nacionālo kapitālu ir visai grūti, bet arī tāpēc, ka ārzemju, globālā kapitāla un to pārstāvošās ideoloģijas sabiedriski politisko spēku spiediens bijis un ir ārkārtīgi spēcīgs.

Vispārējās ekonomiskās tendences, kas izceļ lielu, starpnacionālu korporāciju pārākumu pār salīdzinoši nelielām nacionālā kapitāla nozarēm un uzņēmumiem, diez vai pagriežamas atpakaļ, tas ir ekonomikas attīstības noteikts process. Tomēr Latvijai vērts mācīties no tām pašām vecās Eiropas valstīm, kā atbalstīt un stiprināt tieši nacionālā kapitāla uzņēmumus.

Ikviens lielāks vai mazāks Latvijas uzņēmējs, kurš centies iekļūt un veiksmīgi iekļuvis mūsu Eiropas kaimiņvalstu tirgū, noteikti saskāries ar vietējā tirgus aizsardzības mehānismiem. Labi, ja piedāvātā prece vai pakalpojums būs ievērojami pārāks par vietējo uzņēmumu sortimentu. Pretējā gadījumā ārvalsts uzņēmumam būs ļoti grūti kļūt par aizsargātā tirgus spēlētāju. Lieliski, ka Latvija jau gadiem vairs netiek uztverta kā lētā darbaspēka zeme, tāpēc konkurences cīņā priekšplānā izvirzāmi vērtīgāki ieguvumi.

Princips, protams, vienkāršs – kāpēc pirkt no citiem, ja paši varam saražot? Taču reizēm rodas sajūta, ka Latvijā joprojām pārāk atsaucīgi pieņemam visu, kas nāk importā, kaut kādā ziņā ārvalstu investīcijām dodot zaļāku gaismu nekā vietējiem pašmāju kapitāla centieniem.

Jāatzīst, ka esam bijuši pārmērīgi liberāli ar atvērtību ārzemju kapitālam. Šī politika pati par sevi nav slikta, taču pietrūcis mērķtiecīga atbalsta nacionālajai – vietējā kapitāla – ekonomikai.

Nevis nostādot to pret ārvalstu investīcijām, bet līdzsvaram. Arī ES atbalsta pieeju, kas paredz vairāk lietot "zaļo iepirkumu" kā atbalstu vietējā kapitāla uzņēmumiem. Ja, piemēram, čehi spriež, ka ar regulējumu jāliek lielveikaliem tirgot vietējo produkciju, varbūt tā arī mums ir noderīga lieta?

Šobrīd tas ir īpaši aktuāli, jo valdība plāno ES fondu izmantojumu un papildu naudu aptuveni divu miljardu eiro apmērā Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma ietvaros. Ja atkritumu poligonos ieviesīs biometāna ražošanas iekārtas – tas būtu pareizs solis. Ja ar ES līdzekļu palīdzību tiks uzcelta rūpnīca Latvijā audzēto zirņu pārstrādei proteīna produktos, ja tiks atbalstīta Latvijas mežu kokmateriālu dziļāka pārstrāde, sekmētas Latvijas farmācijas uzņēmumu eksporta un jaunu produktu ražošanas jaudas – arī šie būs pareizi lēmumi, kas palīdzēs vietējā kapitāla uzņēmumu izaugsmei. Šādi ieguldījumi dos arī ilgtermiņa atdevi tautsaimniecībai, jo palīdzēs "ražot naudu".

Mazāk jāskatās to lieluzņēmumu virzienā, kuri katru gadu tikai izved lielas peļņas summas, vairāk jādomā par to, kā stiprināt vietējā kapitāla ekonomiku. Liberālo un nacionālkonservatīvo vērtību līdzsvars ir jāatjauno.

Ģimenes tvērums – pamatvērtība, kas saglabājama

Vēl viena joma, kurā Latvijai jāstiprina savas pamatvērtības, kuras neregulē ne Eiropas, ne citas starptautiskās normas, ir ģimene, kas nedrīkst kļūt par brīvas interpretācijas objektu tās pašas daudz piesauktās nacionālās identitātes, demogrāfijas, tautsaimniecības un galu galā visas nācijas pastāvēšanas vārdā.

Tāpat kā savulaik "karstais kartupelis" bija Valodas likums, šobrīd uzmanības centrā nonācis ģimenes koncepts, kuru Satversmes tiesa nesen interpretēja līdz šim nebijušā veidā, būtībā precedenta kārtībā iejaucoties arī Satversmes noteiktajā jēdzieniskajā rāmī. Jā, pamatvērtības savā būtībā ir konservatīvas, pārmērīgu liberālismu ierobežojošas. Jautājums, vai tās jāmaina, ir kas stipri vairāk par vārdiskām cīņām tiešsaistes komentāros vai līksmību par liberāliem eksperimentiem. Atsitiens šādai "izklaidei" varētu būt pārāk skarbs un skartu visu sabiedrības uzbūvi.

Un tas nav stāsts par to, vai katrai mājsaimniecībai ir jāizjūt pienācīga sociālā aizsardzība no valsts puses – tas ir pašsaprotami! Katra mājsaimniecība var personiski apzīmēt sevi, kā vien labpatīkas, taču šī "labpatika" nav iemesls mainīt stūrakmeņus.

Lai cik daudz uzmanības un spēku šobrīd prasa nepieciešamība ierobežot Covid-19 un stāties pretī tā radītajiem izaicinājumiem, Saeima kā likumdevējs ir tas spēks, kuram, par spīti visam, jāreaģē uz mēģinājumiem sašūpot nacionāli konservatīvās pamatvērtības, šajā gadījumā – ģimeni kā vīrieša un sievietes savienību. Konservatīvisms šajā gadījumā jāsaprot kā esošo pamatjēdzienu nostiprināšana.

Tendences Eiropā un pasaulē liecina, ka Satversmē un citos Latvijas likumos būtu iekļaujams precizējums, nepieļaujot neatbilstošas interpretācijas ģimenes jēdzienam. Pirmkārt, ģimene veidojas laulībā starp sievieti un vīrieti; otrs ģimenes izveides pamats ir asinsradniecība, vecākiem, tostarp nelaulātiem, radot bērnu; visbeidzot – ģimene kā adopcijas rezultāts.

Iespējams, kādi konservatīvo vērtību piekritēji varētu to pat nosaukt par pārāk liberālu, taču vēlētos uzsvērt: Satversmē piedāvātais skaidrojums drīzāk jāuztver kā aizsargs pret tādu situācijas attīstību, kas pa gabaliņam vien sadrupinātu kopēji uzcelto Latvijas valstiskuma ēku un demokrātiju, vairākumam piekāpjoties mazākuma interešu un spiediena priekšā.

Runa ir par to pašu līdzsvara atgūšanu arī attiecībā uz sabiedrības pamatšūniņu – ģimeni. Vispārzināms ir fakts, ka mūsu sabiedrībā ir cilvēki ar tā dēvēto netradicionālo orientāciju. Un katram ir tiesības iet savu izvēlēto dzīves ceļu, taču – vai tas dod kādas īpašas tiesības dominēt, diktēt? Vai tas nav pārmērīgi daudz? Un vai nav izjucis līdzsvars, veltot pārāk daudz uzmanības mazākuma interesēm? Šo smalko robežšķirtni nevajadzētu pārkāpt.

Demogrāfiskās situācijas glābšanai bērnu skaits ir tikai viena svarīga lieta no vesela kopuma

Ģimenes stiprināšana, bērnu skaits, visaptveroša demogrāfijas politika ir valstij vitāli svarīgs uzdevums. Tas ir instruments, lai saglabātu latviešu nāciju, jo mūsdienu riski ir augsti. Demogrāfiskās situācijas uzlabošanas vārdā esam ne mazumu darījuši, realizējuši atsevišķus fragmentus no plašās ekspertu veidotās demogrāfiskās atveseļošanās programmas "Māras solis", kas jau 2017. gadā tapusi sadarbības platformā "Demogrāfisko lietu centrs", taču tas ir stipri nepietiekami. Tautas "ilgtspēja" – lai lietojam šo šobrīd moderno vārdu – joprojām ir nopietni apdraudēta. Jāatzīst, ka tā nav bijusi tikpat spēcīga mūsu pamatvērtība kā, teiksim, "liberālās vērtības". Tāpēc akcenti ir jāmaina.

Satraucošās demogrāfiskās situācijas uzlabošanā lielāka uzmanība jāvelta dabiskas ģimenes stiprināšanai un atbalstam, vecāku iespējām pilnvērtīgi rūpēties par savu bērnu un savienot to ar izaugsmi darbā, jaunu cilvēku vēlmju pēc bērniem piepildījumam un jaunās paaudzes iespējām izaugt par veiksmīgiem un aktīviem savas zemes pilsoņiem. Šādas valsts politikas mērķis ir formulēts: lai Latvijā dzimtu vairāk bērnu, būtu vairāk laimīgu ģimeņu, atbildīgu un par nākotni drošu bērnu vecāku! Pretēja, daudziem nepieņemama un nacionālo identitāti apdraudoša iespēja būtu iedzīvotāju deficītu nākotnē aizpildīt ar migrantu mākslīgu aicināšanu no tālām zemēm.

Citu valstu prakse un ekspertu vērtējums liecina, ka diemžēl nav viena unikāla instrumenta, ar kuru varētu atrisināt visas demogrāfijas problēmas. Protams, nepietiek tikai ar pabalstiem, bērnam piedzimstot, vai apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu. Nepieciešami daudzi jo daudzi mērķēti atbalsta instrumenti. Protams, Nacionālās apvienības rosinātais un kopīgiem spēkiem panāktais vienreizējais krīzes atbalsts ģimenēm par katru bērnu 500 eiro apmērā ir vienīgi kā cienīgs novērtējums tam papildu darbam, ko vecāki paveic šajos sarežģītajos apstākļos. Tas ne tuvu nav kāds globāls risinājums, bet gan drīzāk signāls ģimenēm par to, ka tās ir svarīga sabiedrības un valsts pamatvērtība. Tas ir solis līdzsvara atjaunošanas virzienā. Tikai viens solis!

Ir nepieciešams vispusīgs un plašāks skatījums, lai situācija uzlabotos. Un katru reizi, kad kāds izrauj no šī konteksta vienu atsevišķu detaļu, sakot, piemēram, ka "demogrāfija nav tikai pabalsti" vai "šis pasākums ir otršķirīgs, sākumā vajag...", vai "bērnu piedzimšana nav izšķiroša, vajag rūpēties par kvalitatīvu izglītību", ir labi dzirdami necienīgi, destruktīvi un, vēl vairāk, pat melīgi "apgalvojumi", ar kuriem cenšas primitivizēt to, kas pašam ir zināms kā komplicēts kopums.

Katra sastāvdaļa demogrāfijas politikā IR svarīga, katrs pasākums ir kādā mērā vai grupā nozīmīgs, un, protams, svarīgs ir ne tikai piedzimušo bērnu skaits, bet arī kvalitatīva bērna izaugsmes vide – un kā šo vidi padarīt veselīgāku šī apzīmējuma plašākajā nozīmē. Ceru un gribas ticēt, ka, strādājot pie ilgtermiņa tautas ataudzes stratēģijas, pie ģimeņu atbalsta un demogrāfijas politikas nākamajiem gadiem, mēs spēsim fokusā paturēt galvenos uzstādījumus, ņemsim vērā katru labu ideju un priekšlikumu un tos kā vienu kopumu mērķtiecīgi, soli pa solim pārvērtīsim konkrētos lēmumos.

Daudzkārt jau ir teikts, ka no Covid-19 krīzes iziesim pilnīgi citādi un ka nekas vairs nebūs kā līdz šim, bet būtu svarīgi pārrunāt un vienoties par to, kā gribam, lai būtu. Manuprāt, tā ir spēcīga latviska valsts ar stiprām un kuplām ģimenēm.

* pats sevi dēvē par sadarbības platformas “Demogrāfisko lietu centrs” vadītāju

Novērtē šo rakstu:

25
28