Menu
Pilnā versija
Foto

ZZS kļuvusi par bārenīti

Fanija Golda · 23.12.2019. · Komentāri (82)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Viens no tā sauktajiem Latvijas oligarhiem Aivars Lembergs ir nokļuvis ASV sankciju sarakstā. Kaut arī Lembergs mēģina izturēties tā, it kā tas nebūtu nekas sevišķs, tomēr ir skaidrs, ka ASV nejoko ar šādām lietām un liegums Lembergam iebraukt ASV, kā arī liegums viņam izmantot ASV norēķinu sistēmu radīs nopietnas sekas. Ir viegli iedomāties, ka neviena banka vai uzņēmums nevēlēsies riskēt ar iekļaušanu līdzīgos sarakstos Lemberga dēļ. Ir skaidrs, ka neviens labprātīgi nevēlas saņemt līdzīgas ASV sankcijas.

Tagad Lembergam ir uzspiests tāds kā spitālīgā zīmogs. Tas ir radījis izmisumu arī daudziem viņa sabiedrotajiem un faniem, kuri klaigā par linča tiesu un grib saņemt visādu Latvijas un Eiropas tiesu sniegtus pamatojumus, ka ASV nedrīkstēja tā rīkoties. Gan jau ar laiku šiem cilvēkiem pielēks, ka līdzīgas sankcijas drīkst piemērot visas valstis, tajā skaitā Latvija, kas ir ievietojusi vairākus citu valstu pilsoņus tā sauktajā melnajā sarakstā, liedzot viņiem iebraukt Latvijā.

Tieši vai pastarpināti tas attiecas arī uz Lemberga kūrēto ZZS. Šajā 2000.gadu sākumā izveidotajā politisko partiju apvienībā ietilpst vairākas partijas, tajā skaitā Latvijas Zemnieku savienība, Zaļā partija un arī Lemberga vadītā partija “Latvijai un Ventspilij”. ZZS pārstāvji, piemēram, Armands Krauze jau ir izklaigājušies par linča tiesu un citām ASV nejaucībām pret Lembergu. ZZS valdes priekšsēdētājs ir Edgars Tavars, kurš vienlaikus vada arī Zaļo partiju. Arī Tavars ir neskaitāmas reizes paspējis paziņot, ka nav ne tiesnesis, ne advokāts, ne prokurors, lai spriestu par to, cik vainīgs vai nevainīgs ir Lembergs. Tavars arī paziņoja, ka ZZS neatteiksies no Lemberga.

Pikantumu šiem paziņojumiem piešķir fakts, ka KNAB ir sācis vērtēt, vai Lembergam piemērotās ASV sankcijas varētu būt pamats valsts finansējuma pārtraukšanai ZZS. KNAB vērtē, vai un kā pret Lembergu piemērotās sankcijas attiecas uz partiju “Latvijai un Ventspilij” un līdz ar to arī uz ZZS. Saskaņā ar 13.Saeimas vēlēšanu rezultātiem ZZS šogad pienākas 59 409 eiro liels valsts finansējums, un nākamgad tas būs jau 489 163 eiro. Kā redzams, valsts finansējums ZZS ir pietiekami liels, un KNAB lēmums par šī finansējuma pārtraukšanu būtu ievērojams trieciens ZZS turpmākai darbībai.

Jāatzīst, ka nepatikšanas ZZS vajā jau ilgāku laiku. ZZS bija valdošā partija iepriekšējās Saeimas laikā, kad premjerministrs bija Māris Kučinskis. ZZS ir uzskatāma par lielāko zaudētāju 13.Saeimas vēlēšanās un likumsakarīgi tika atstāta opozīcijā. Interesanti, ka ZZS tā arī nav skaidrojusi šī zaudējuma iemeslus, tā vietā lamājot, piemēram, Kaimiņa partiju un Jauno konservatīvo partiju.

Ir rīkoti gan Latvijas Zemnieku savienības, gan Zaļās partijas kongresi, un arī tajos netika vērtēti zaudējuma iemesli. Savus amatus saglabāja iepriekšējie abu partiju līderi – Augusts Brigmanis un Edgars Tavars, turklāt Tavars tika iecelts arī par ZZS valdes priekšsēdētāju. Loģiski būtu, ja abi atzītu, ka viņiem ir jāuzņemas atbildība par tik smagu ZZS zaudējumu vēlēšanās. Citējot klasiķi Mārci Bendiku, “ja esi oficieris, nošaujies, ja tev nav ieroča, tad aizej atejā un pakaries”.

Joprojām īsti nav atbildēts jautājums, kā ZZS izdevās tik īsā laikā zaudēt tik lielu daļu vēlētāju. Nav arī īsti skaidrs, par ko balsoja šie vēlētāji. Viena daļa noteikti nobalsoja par Kaimiņa partiju, kura saņēma negaidīti lielu atbalstu Saeimas vēlēšanās.

Kaut arī sākumā liekas, ka tā nevarētu būt, tomēr ir jāatzīst, ka daudzi ZZS vēlētāji balso par partiju līderiem – šajā gadījumā viņi Lemberga vietā izvēlējās Artusu Kaimiņu. Patiesībā vēlēšanu kampaņas laikā starp Lembergu un Kaimiņu nemaz nebija tik lielas atšķirības. Lembergs ir labs šovmens, kurš rada tautā tik iemīļotās “stingrās rokas” iespaidu un lieto prastus izteicienus, lamājot pārējos konkurentus. Arī Kaimiņš ir uzskatāms par spējīgu aktieri, kurš spēj izjust publikas noskaņojumu un prot tai piespēlēt, tādējādi iegūstot šīs publikas simpātijas. Var teikt, ka abi ir pietiekami labi šovmeņi, kuri izmanto līdzīgus paņēmienus vēlētāju savaldzināšanai.

ZZS zaudējums vēlēšanās apliecināja, ka politisko apvienību veidojošās partijas nav spējīgas atteikties no bijušo kolhozu priekšsēdētāju domāšanas veida un vērtību sistēmas, ko spilgti iemieso, piemēram, Jānis Dūklavs un Andris Rāviņš. Šodien jau daudziem šāds domāšanas veids šķiet arhaisks un novecojis, kuru būtu laiks aizstāt ar mūsdienīgākiem un aktuālākiem jautājumiem. Tikpat būtiski ir arī izvēlēties jaunus ZZS līderus, kurus atbalstītu vēlētāji.

Redzams, ka ZZS ir pietiekami plaša atbalstītāju bāze. Piemēram, dauziem joprojām simpātisks šķiet uzstādījums par latviešiem kā zemnieku un arāju tautu, tā teikt, visiem latviešiem ir saknes laukos. Daudziem simpātiskas šķiet zaļās idejas, kas ietver vides aizsardzību un dzīves kvalitātes uzlabošanu. Tāpēc vēl jo nesaprotamāk liekas, ka pie tik salīdzinoši stabilas un lielas vēlētāju un atbalstītāju bāzes ZZS pamanījās ciest tik lielu zaudējumu šīs Saeimas vēlēšanās.

Vismaz 10 gadus Lembergs ir viens no populārākajiem politiķiem Latvijā. Šī gada martā pētījumu centra SKDS aptaujā par populārāko tika atzīts Lembergs, kuru pozitīvi vērtēja 51,2 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju (otrs populārākais bija “Saskaņas” simbols un bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs, kuru pozitīvi vērtēja 48,2% aptaujāto iedzīvotāju). Vismaz tikpat ilgi ZZS ir veģetējusi uz Lemberga popularitātes rēķina, piemēram, viņš vairākkārt tika izvirzīts kā ZZS premjerministra amata kandidāts pirms Saeimas vēlēšanām, kaut arī daudziem bija skaidrs, ka vņiš nemaz netaisās ieņemt šo amatu.

Redzams, ka krasā Lemberga statusa maiņa ir radījusi paniku daudziem ZZS vadošajiem politiķiem, kuriem tagad ir jāveic smagas izvēles. ZZS var pilnībā izbaudīt bārenītes likteni, raudot un vaimanājot par Lembergam piemērotajām ASV sankcijām. Šādi turpinot, ZZS var droši gatavoties aizmirstībai un savas darbības ierakstīšanai vēsturē.

Otra iespēja ir atteikties no Lemberga un vecā kolhozu priekšsēdētāju domāšanas veida, reformēt partijas un veidot jaunas politiskās apvienības. Piemēram, būtu tikai loģiski, ja pēc reformēšanās Latvijas Zemnieku savienība atteiktos no sadarbības ar Zaļo partiju un veidotu politisku apvienību ar Latvijas Reģionu apvienību, ar kuru tai ir daudz līdzīgu viedokļu. Arī Zaļajai partijai ir visas iespējas pārveidoties un sameklēt sev piemērotākus sadarbības partnerus, ar ko veidot turpmāko politiku.

Politikas vērotājiem šie ZZS vingrinājumi sola pietekami interesantus notikumus arī nākamajā gadā, gaidot jaunus pavērsienus un pārbīdes Latvijas politikā.

Novērtē šo rakstu:

108
60