Boikots – trumpis kliķes piedurknē

»

Tad laicīgi stājies rindā uz vakcinācijas punktu.

Atbildēt

»

Spaidu vakcinācija un joprojām eksistējošā diskriminācija atšķir pašreizējās vēlēšanas no citām.

Atbildēt

»

Tavs stāsts būtu skaists, ja ļaudīm nedraudētu nopotēšana. Tu tieša kā raksta tekstā izliecies "it kā spaidu vakcinācija un joprojām eksistējošā diskriminācija nav būtiski jautājumi."

Atbildēt

»

Tak ne,tos deģenerātus izvirza kriminālnoziedznieku grupējumi,saucas partijas.Nodokļu maksātāji pat apmaksā šos grupējumus.

Atbildēt

»

Tak ne jau šos ievēlēja paši salīda un savilka savējos.

Atbildēt

Ja pieņemam, ka vēlēšanas ir cilvēka brīvās gribas izpausme (kā tam būtu jābūt), tad šim brīvās gribas izpaudumam ir divi līmeņi. Pirmais līmenis ir cilvēka attieksme pret pašām vēlēšanām, un otrais ir cilvēka attieksme pret ievēlamajiem kandidātiem.

Ja mēs uzskatām, ka vēlēšanas ir brīvas, godīgas un demokrātiskas, mēs ar savu dalību apliecinām pozitīvo attieksmi pret šīm vēlēšanām. Ja mēs uzskatām, ka vēlēšanas ir nedemokrātiskas un negodīgas, mēs tajās nepiedalāmies un ar šo nepiedalīšanos izsakām neapmierinātību un protestu pret vēlēšanu kārtību kopumā. Nepiedalīšanās ir VIENĪGAIS iespējamais veids, kā mēs varam paust savu negatīvo attieksmi pret pastāvošo vēlēšanu kārtību tieši vēlēšanu dienā.

Lai ko arī mēs katrs būtu runājuši vai rakstījuši pirms vēlēšanām, bet, piedaloties vēlēšanās, mēs ar šo savu dalību apliecinām, ka šīs vēlēšanas ir brīvas, godīgas, demokrātiskas un mums nav vajadzīgas nekādas izmaiņas Vēlēšanu likumā. Ar savu dalību mēs apliecinām arī to, ka turpmāk atzīsim un pilnībā respektēsim šo vēlēšanu rezultātus. Ar ierašanos vēlēšanu iecirknī mēs esam realizējuši savas brīvās gribas izpausmes pirmo līmeni un izsakām gatavību pāriet pie savas brīvās gribas izpausmes otrā līmeņa – izvērtēt un balsot par izvirzītajiem kandidātiem.

Un tagad sakiet, kādēļ gan lai pastāvošais režīms jebkad kaut ko mainītu Vēlēšanu likumā, ja tauta regulāri katrās jaunās vēlēšanās apliecina savu pozitīvo attieksmi pret pastāvošo vēlēšanu sitēmu? Ja mēs ar savu rīcību skaidri un nepārprotami demonstrējam savu piekrišanu, tad viss tas mūsu sašutums, iebildumi, kritika, protesti, neapmierinātība ir visai smieklīgi. Tas ir tikpat smieklīgi kā vienlaikus kritizēt izvirtību un ar to nodarboties.

Kaut arī Vēlēšanu likumā saprotamu iemeslu dēļ nav noteikts vēlētāju kvorums, kas nepieciešams, lai vēlēšanas tiktu atzītas par notikušām, tomēr režīmam ir ļoti svarīgi, lai iespējami vairāk vēlētāju šeit piedalītos. Tas ir jautājums par „jaunievēlētās varas” leģitimitāti pasaules sabiedrības acīs. Jo lielāks vēlētāju procents ir piedalījies vēlēšanās, jo vairāk „jaunievēlētā valdība” var lielīties ar savām „demokrātiski iegūtajām” tiesībām pārstāvēt sabiedrību un valsti. Tieši tāpēc pirms vēlēšanām tiek izmantoti visi līdzekļi, lai vēlētājus piedabūtu pie urnām. Skan krāšņi solījumi no „pareizo” partiju mutes, tiek spēlēts uz jūtām, aicinot pildīt savu pilsoņa pienākumu, tiek rīkoti dažādi sarunu šovi TV, kur deputātu kandidāti plaši diskutē un apspriež savu partiju programmas, skaidri zinot, ka nekas no tā visa pildīts netiks.

Sevišķi efektīva ir latviskās vēlētāju auditorijas baidīšana ar krievvalodīgo uzvaru vēlēšanās un otrādi. Tas nostrādā tādēļ, ka nav daudz cilvēku, kuri ir sapratuši, ka tādu īstu politisku partiju pie mums nemaz nav. Pie mums ir tikai ekonomiski grupējumi, kas sevi dēvē par politiskajām partijām un savu mērķu sasniegšanai izmanto nedaudz atšķirīgus politiskus lozungus. Šie ekonomiskie grupējumi nav ne latviski, ne krieviski. Tie ir internacionāli. Tikpat internacionāli kā savulaik formāli likvidētā komunistiskā partija.

Tas nozīmē, ka ir pilnīgi vienalga, kurš no šiem ekonomiskajiem grupējumiem tiek pie varas, valsts izlaupīšanas un izsaimniekošanas politika no tā būtiski nemainīsies. Politiskie lozungi un priekšvēlēšanu programmas jau viņiem nav domātas kā kaut kas tāds, kas reāli īstenojams. Tie ir tikai instrumenti vēlētāju balsu zvejošanai un varas iegūšanai. To labi var redzēt pēc visu līdzšinējo „latvisko” partiju rosīšanās valdībās nu jau gandrīz ceturtdaļgadsimta garumā. https://pietiek.org/raksti/par_velesanam

Atbildēt

»

Mainiijusies ir paaudze. Izaugushi jauni dranjkji - rafineetaaki, alkatiigaaki, bezprincipiaalaaki, iipashi apmaaciiti, peerkamaaki, trulaaki, neizgliitotaaki.... IZMAINJAS IR!

Atbildēt

Partija ir mūsdienīga diktatūra, tas ir mūsdienu diktatūras varas instruments. Tas ir jaunākais varas instruments. Tā kā partija nav atsevišķa persona, tad formālas demokrātijas redzamība tiek radīta, veidojot deputātu sapulces un komitejas. Nozīmīga loma ir arī partijas biedru propagandistiskajai darbībai. Partija nekādā gadījumā nav demokrātijas instruments, tā kā sastāda cilvēku grupu ar kopīgām interesēm, kopīgu kultūru, kopīgu teritoriju vai kopīgu ideoloģiju. Šie cilvēki organizē partiju, lai īstenotu savas intereses, uzspiestu sabiedrībai savus uzskatus un nodrošinātu sabiedrībā savu uzskatu monopolu. Viņu mērķis ir savas programmas īstenošanas vārdā saņemt varu savās rokās. No patiesas demokrātijas viedokļa nav pieļaujams, ka viena partija valdītu pār visu tautu, jo tauta ir interešu, raksturu, teritoriju un uzskatu daudzveidība.

Partijas piederība ir nodevība

Partija ir diktatorisks varas instruments, kas dod iespēju kāda viena viedokļa paudējiem vai personām, kuras apvieno kādas kopīgas intereses, pārvaldīt visu tautu. Attiecībā pret tautu partija ir mazākums. Partijas nodibināšanas mērķis ir radīt varas instrumentu tautas pārvaldīšanai, citiem vārdiem sakot, ārpus partijas esošo pārvaldīšanai ar partijas palīdzību, jo partija balstās uz despotiski autoritāra tautas pakļaušanas principa. Pastāv uzskats, ka partijas nākšana pie varas ir tās mērķu – bet tie parasti tiek deklarēti kā saskanīgi ar visas tautas mērķiem – īstenošanas ceļš. Šī teorija, kas aicina attaisnot partijas diktatūru, ir jebkuras diktatūras attaisnošanas pamatā. Partiju skaits nemaina lietas būtību. Jo vairāk partiju, jo asākas cīņas risinās starp tām. Šīs cīņas, kas iznīcina tautas iekarojumus un sagrauj jebkuru uz visas sabiedrības labklājības celšanu vērstu programmu, izmanto konkurējošās partijas, lai attaisnotu savus mēģinājumus saļodzīt valdošās partijas pamatus un ieņemt tās vietu. Partijas reti kad ķeras pie ieročiem. Parasti tiek laista lietā savstarpēja nosodīšana un nomelnošana. Šādas cīņas neizbēgami skar sabiedrības augstākās un dzīves svarīgākās intereses. Turklāt daļa šo interešu, ja ne visas, tiek ziedotas ķīviņam starp partijām, jo sitiens pa šim interesēm dod iespēju opozicionārajām partijām pārliecinošāk argumentēt savas pretenzijas pret valdošo partiju vai partiju koalīciju. Tā kā pēc sava rakstura jebkura opozicionārā partija arī ir varas instruments, tad tai, lai tā nāktu pie varas, ir jāgāž valdošais varas instruments. Lai pierādītu pēdējā nekompetenci, opozicionārā partija cenšas nolīdzināt līdz ar zemi tā sasniegumus un noliegt tā darbības programmu pat tādā gadījumā, ja tā kalpo tautas interesēm. Līdz ar to sabiedrības intereses un sabiedrības attīstības programmas tiek ziedotas partiju savstarpējai cīņai par varu. Tādēļ, neskatoties uz sabiedriskās aktivitātes atmosfēru, kas rodas uz partiju cīņas fona daudzpartiju sistēmā, šī cīņa, no vienas puses, grauj sabiedrības politisko, sociālo un ekonomisko dzīvi, no otras, – noved pie jauna varas instrumenta uzvaras, kas principā neatšķiras no iepriekšējā, citiem vārdiem sakot, pie vienas partijas krišanas un otras uzvaras, kamēr tauta, tātad demokrātija, atkal paliek zaudētājos. Bez tam, partijas ir pērkamas un var tikt uzpirktas kā no iekšienes, tā no ārienes.

Pēc savas būtības partijas rodas kā tautas interešu aizstāves. Tālākās darbības gaitā partijas vadība sāk rūpēties par partijas biedru interesēm, bet pēc tam partijas līderis kļūst par partijas vadības interešu aizstāvi. Acīm redzami, ka spēlīte partijās ir demokrātijas tērpā maskēts farss, kas būvēts uz egoisma, despotisma, triku un politikānisma pamatiem. Tas viss liecina par to, ka partiju sistēma ir atklāta, neslēpta diktatūras forma. https://www.kadafi.lv/zala-gramata/pirma-dala/partija/

Atbildēt

»

Tā nu nav taisnība.Ar katrām jaunām vēlēšanām nāk arvien lielāki deģenerāti un kriminālnoziedznieki.

Atbildēt

aUTORS VARĒTU MINĒT KAUT VIENU PIEMĒRU,KAD PĒC VĒLĒSANĀM PĒDĒJO 32G. LAIKĀ KAUT KAS BUUTU MAINIJIES?

Atbildēt

Ir tikai divi komenti:
1. Ja vēlēšanas šajā sistēmā varētu kaut ko mainīt, tās sen jau būtu aizliegtas.
2. Mani pašu jau iepriekšējās vēlēšanās pēc parakstīšanās vēlētāju sarakstā par biļetenu saņemšanu - izraidīja no vēlēšanu iecirkņa Stabu un Avotu ielu krustā, neļaujot nobalsot.
Tātad vajadzīgs bija tikai mans paraksts.
Man šis fakts apliecina, ka vēlēšanas tiek falsificētas un nav jēgas tērēt laiku staigājot uz iecirkņiem. Līdz vēlēšanu likuma izmaiņām vēlēšanās nepiedalīšos, neredzu jēgu.
Tas no pieredzes.

Atbildēt

Es nevienu neaicinu ne vēlēt ne boikotēt,runāju tikai par sevi.
Esmu Dzīvs Cilvēks,tātad nevaru būt ne pilsonis,ne persona,ne pavalstnieks.Pases man nav un nav arī vajadzīga.Ir arī morālas dabas aspekti,par ļaunumu un parazītiem balsot nedrīkst.Kaut kādi transformeri jau tiks sabalsoti un nosaukti par valdību,man viņu lēmumi un likumi nav saistoši.

Atbildēt