Menu
Pilnā versija

Pievienot komentāru

Lapas:    1   



Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo

Udo Ulbergs

27.03.2018. 20:48

Mēdz būt teksti, ap kuriem muļķi un postcilvēki grozās ar īpašu tīksmi. Acīmredzot tas tāpēc, ka teksta autorā saskata savējo un teksta saturs atbilst viņu līmenim. Pašlaik tāds teksts portālā ir Levita reti nelietīgs murmulējums, izrādot fantastisku necieņu pret latviešiem, viņus uzskatot par pilnīgiem muļķiem un tāpēc melojot tik traki, ka trakāk nav iespējams melot. Ap šo tekstu grozās komentāru ģēniji ar ne mazāk fantastiskiem tautas vēstures nezināšanas demonstrējumiem un tautas vēstures kropļojumiem.

Atbildēt

Ivans

26.03.2018. 10:36

Brīnums, ka raksta autors sen nav uzlicis sev rokas...

Atbildēt

Zetkin

25.03.2018. 16:10

»

Klāra

Priekš 72 gadiem filoloģijas zinātņu "kanditātam" no LPSR ZA ir ciešams ģīmis


No Ļeņina kopotajiem rakstiem lielāks labums par šiem murgojumiem.

Atbildēt

Juozas

25.03.2018. 14:15

»

Joņs

Bildē redzams ilustratīvs postcilvēks - Arturs Priedītis


Beidz nu te dirsties, āzi, daudzreiz lielāka varbūtība ir, ka bildē attēlots esi tu vai vismaz kāds no tavas debīlās postcilvēku ģimenes!

Atbildēt

Svetlana

25.03.2018. 12:27

»

Klāra

Priekš 72 gadiem filoloģijas zinātņu "kanditātam" no LPSR ZA ir ciešams ģīmis


Te viens latviešu lopiņš ir agri cēlies, lai nozākātu otru latvieti. Tas ir tipiski pie postcilvēkiem no laika gala.

Atbildēt

Edge

25.03.2018. 10:02

»

L.Grantiņš LRTT

Veltīgi cerēt uz jaunatni, kura "demokrātiskā" ceļā nāks pie varas.Pie varas nāks tā jaunatne, kuru veidojuši pēc sava ģīmja un līdzības A.P. definētie postcilvēki.---Atrisinājums visām problēmām slēpjas labi smērētos un klusībā uzglabātos "instrumentos


Tie pie varas - tie jau arī ir A.P. u.c. "gudro" izaudzinātā jaunatne. Kaut kur, kaut kas greizi un "kreizī" aizgāja, ja skolotājiem tagad savi skolnieki nepatīk:"... tieši LZA zinātnisko institūtu intelektuāļi bija Trešās atmodas iedvesmotāji un tribūni. Šodien viņi vairs nespēj dalīt savu spēku zinātnei, ģimenei un vēl kolektīvai idejai." Ojārs Spārītis: Nu mēs klājam gultas peļņas dēļ. (nra.lv)

Atbildēt

Svetlana

25.03.2018. 08:15

Bet vai tad ir kāda atšķirība starp latviešiem un postcilvēkiem? Tā tas ir bijis visu laiku, kamēr dzīvoju Latvijā - nav atšķiŗības pazīmes.

Atbildēt

Klāra

25.03.2018. 06:43

»

Joņs

Bildē redzams ilustratīvs postcilvēks - Arturs Priedītis


Priekš 72 gadiem filoloģijas zinātņu "kanditātam" no LPSR ZA ir ciešams ģīmis.

Atbildēt

L.Grantiņš LRTT

24.03.2018. 15:18

»

Edge

Gudro mentalitāte ir smalka tēma. Papētīsim gudros, viņu projektus un īstenošanas gaitu: ... — viņiem ir bijuši nepatīkami piedzīvojumi un nav nekā sabiedriskā garīgā dzīvē, kas varētu viņiem dot apmierinājumu darbā. Tā jaunā dzīvība nevar atrast apmierinājumu darbā, viņa labāk sevi iznīcina. Tā ir ...


Veltīgi cerēt uz jaunatni, kura "demokrātiskā" ceļā nāks pie varas.Pie varas nāks tā jaunatne, kuru veidojuši pēc sava ģīmja un līdzības A.P. definētie postcilvēki.---Atrisinājums visām problēmām slēpjas labi smērētos un klusībā uzglabātos "instrumentos".

Atbildēt

Edge

24.03.2018. 12:36

»

A.P.

Diskursā par postcilvēku iederas muļķu problemātika. Muļķu mentalitāte ir smalka tēma. Par muļķu mentalitāti nav viegli runāt, jo nav precīzi definējams sarunas priekšmets. Nav skaidri zināms, kurus drīkst nekļūdīgi dēvēt par muļķiem. Folklorā muļķi ir dzīvē veiksmīgi cilvēki un realizē visas ieceres...


Gudro mentalitāte ir smalka tēma. Papētīsim gudros, viņu projektus un īstenošanas gaitu: ... — viņiem ir bijuši nepatīkami piedzīvojumi un nav nekā sabiedriskā garīgā dzīvē, kas varētu viņiem dot apmierinājumu darbā. Tā jaunā dzīvība nevar atrast apmierinājumu darbā, viņa labāk sevi iznīcina. Tā ir dziļi nenormāla parādība un jo nenormālāka, ja tā ir demokrātiskā valstī, un vēl jo nenormālāka, ja tā ir jaunā valstī. Mēs esam skatījušies, kur ir izeja no šī stāvokļa, un mēs atrodam arī izeju caur jaunatni, atrodam izeju un cerību savā strādniecībā, bet jāsaka, ka apstākļi pēc šiem gadiem tagad ir tik slikti tapuši, atmosfēra ir tik spiedoša tikusi, tik šauri jūtas še garīgs cilvēks, ka jārunā par bēgšanu. Bet mums cerība ir uz jaunatni. Jaunatnē ir daudz neveselīgu parādību no ārienes ienestas. Šīs parādības bieži ienes ar organizāciju palīdzību, kuras novelk no garīgā darba uz ārieni.
Raiņa Saeimas runa par kultūru, valsti un veikalnieciskumu.( Fragments no Raiņa runas pirmās Saeimas 8. Sesijas 19. Sēdē 1925. gada 20.maijā
J.Rainis „Runas un intervijas” (Rīga, „Zinātne”, 1993)

Atbildēt

pārvaldnieks

24.03.2018. 11:48

ну будь прошче Артур !
Un tagad lūdzu pārtulko rakstu elektorātam saprotamā formā.

Atbildēt

A.P.

24.03.2018. 10:44

Diskursā par postcilvēku iederas muļķu problemātika. Muļķu mentalitāte ir smalka tēma. Par muļķu mentalitāti nav viegli runāt, jo nav precīzi definējams sarunas priekšmets. Nav skaidri zināms, kurus drīkst nekļūdīgi dēvēt par muļķiem. Folklorā muļķi ir dzīvē veiksmīgi cilvēki un realizē visas ieceres. Tāpēc Šklovskis ieteica ļoti rūpīgi pētīt muļķu būtību. Flobērs par muļķiem asprātīgi atzina „brīvdomātājus”. Latviešu jaunaudzes par muļķiem uzskata tos, kuri neprot zagt un iztiek bez stulbībām. Sena paruna rekomendē pret lišķīgiem un pakalpīgiem muļķiem izturēties ar lielāku piesardzību nekā pret ienaidniekiem. Dievs pret muļķību ir bezspēcīgs, un nekaunas par to atzīties visai cilvēcei. Katrā gadījumā viens ir skaidrs. Muļķis ir sociāls tips, un muļķim var būt liela sociālā loma. Muļķis ir sociālo procesu sastāvdaļa. Taču muļķis ir cilvēkiem piemērojams jēdziens. To nevar piemērot postcilvēku raksturojumā. Postcilvēki nav tas pats, kas cilvēki. To paši postcilvēki nemitīgi atgādina.

Atbildēt

Nja

24.03.2018. 10:10

Nezinu šo autoru, bet uz viņu var droši attiecināt apzīmējumu "muļķis".

Atbildēt

D.

24.03.2018. 08:28

Pie mums tēma ir aktuāla, jo arī lasītāji ir mežoņi.

Atbildēt

Joņs

23.03.2018. 23:41

Bildē redzams ilustratīvs postcilvēks - Arturs Priedītis.

Atbildēt

derdz

23.03.2018. 21:35

Ar Dievu Latvija.

Atbildēt

23.03.2018. 21:26

»

Attēlā redzamais

ir A.P


publikācijas ilustrācijā ir prezentēts postcilvēks ('posthuman') "attēlā redzamais".

Atbildēt

Attēlā redzamais

23.03.2018. 20:25

ir A.P.?

Atbildēt

zzs smadzeņu nav

23.03.2018. 19:23

to sapratām

Atbildēt

R,Dzintars

23.03.2018. 16:27

Beidzot viens labs, loģisks un interesants raksts.

Atbildēt

A.P.

23.03.2018. 16:23

Mūsu analītiskā darbība tāpat kā cita veida darbība ir pamatīgi ierobežota. Varam pievērsties tikai ierobežota skaita problēmu, jautājumu, ideju risinājumam. Ja pievēršamies, teiksim, nākotnes cilvēka jeb postcilvēka analītikai, tad tas nenozīmē, ka nepastāv radniecīga problemātika citās jomās un dotais analīzes priekšmets neietilpst noteiktā kontekstā. Mūsu analītiskās refleksijas nespēj aptvert visu kultūru un kultūras virzības visas tendences, izpausmes, prognozes, perspektīvas. Cilvēks ir tā intelektuāli ieprogrammēts, ka izziņas, teoretizēšanas, filosofēšanas saturu limitē bioloģiskā daba – prāta spējas. Un prāta spējas nespēj vienlaicīgi aptvert daudz vai „visu”. Prāta spējās ietilpst attiecīgā materiāla ģeneralizācija, taču arī tā ir ierobežota – agri vai vēlu noslēdzas ar intuitīvām nojautām, bet nevis konkrētiem analītiskajiem secinājumiem. Mēs ļoti labi apzināmies holisma klātbūtni; proti, to, ka secinājumus par parādībām var izdarīt tikai kā par vienotiem veselumiem un saistībā ar visu kontekstu, bet nevis analizējot tikai atsevišķas sastāvdaļas. Mēs to apzināmies, taču praktiski to nespējam realizēt. Nākotnes cilvēka jeb postcilvēka ģenēze visplašākajā skatījumā ir jāsaista ar cilvēces garīgās vēstures trim posmiem: 1) mitoloģisko, 2) logocentrisko un 3) iracionāli plurālistisko. Pirmajā, mitoloģiskajā, posmā valdīja cilvēka ticība pārdabiskajam un cilvēka ticība pasaulei, kurā viss ir pareizi, patiesi saskaņā ar dievu gribu. Otrajā, logocentriskajā, posmā cilvēks visu laiku tikās ar nemitīgu cīņu starp pareizo un nepareizo, patieso un nepatieso. Valda prasība cilvēkam kalpot tikai pareizajam, patiesajam, kas tiek iegūts, noliedzot nepareizo, nepatieso. Valda racionālisms un īstenības reāla struktūra precīzi definētu terminu, jēdzienu, kategoriju, slēdzienu, principu, pierādījumu, teoriju, metožu, likumu formā. Trešais, iracionāli plurālistiskais, posms ir 21.gs. nākotnes cilvēka jeb postcilvēka posms. Tajā valda uzskats, ka pasaule ir situatīvu nejaušību pasaule, kurā pareizo un nepareizo, patieso un nepatieso nosaka katrs pats saskaņā ar savu vajadzību un subjektīvajām interesēm. Trešajā posmā izzūd racionālisms, loģiskums, patiesība, pareizība kā cilvēka eksistenciālās ideoloģijas pamats. Logocentrimu degradē neoliberālisms, plurālisma fetišizēšana, politkorektums, „uzskatu brīvība” u.tml. 21.gs. nākotnes cilvēka jeb postcilvēka apziņas tips pilnā mērā ir adekvāts trešā, iracionāli plurālistiskā, posma garam cilvēces esamībā. Faktiski vairs nevar būt runa par cilvēces esamību, bet gan nākas samierināties ar cilvēces esamības transformāciju postcilvēces esamībā.

Atbildēt

Lapas:    1   

Jūsu vārds:

Komentāra teksts: