Menu
Pilnā versija

Pievienot komentāru

Lapas:    2   1   



Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo

to Mairis

15.02.2020. 15:03

»

Mairis

Uz vietas risināmos jautājumus Varakļāniem vajag atstāt, tāpat kā jebkurai citai pašvaldībai. Tomēr ir kopīgi, augstākā administratīvā un finansiālā līmenī risināmi jautājumi (piemēram, katrā pagastā nevajag atsevišķu būvvaldi, u.tml


Te tomēr ir jautājums par Latvijas Republikas Satversmes burta un gara ievērošanu.

Jāuzdod visiem vidzemniekiem un latgaliešiem divi konkrēti jautājumi:

1. Vai piekrītat, ka Vidzemes novadam tiek pievienots pagasts no Latgales novada un līdz ar to tiek palielināta Vidzemes novada teritorija un iedzīvotāju skaits?

2. Vai piekrītat, ka no Latgales novada tiek atdots pagasts Vidzemes novadam un līdz ar to tiek samazināts Latgales novads un iedzīvotāju skaits?

Atbildēt

Mairis

15.02.2020. 11:45

»

Ingus

Varakļāni, tāpat kā Ikšluile, grib būt paši par sevi


Uz vietas risināmos jautājumus Varakļāniem vajag atstāt, tāpat kā jebkurai citai pašvaldībai. Tomēr ir kopīgi, augstākā administratīvā un finansiālā līmenī risināmi jautājumi (piemēram, katrā pagastā nevajag atsevišķu būvvaldi, u.tml.)

Atbildēt

Ingus

15.02.2020. 11:43

Varakļāni, tāpat kā Ikšluile, grib būt paši par sevi.

Atbildēt

Mairis

15.02.2020. 11:41

»

dialogs

Novadu reforma sašķeļ Varakļānu novada iedzīvotājus divās frontēs...


"Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei" protams ir tizls formulējums, jo Varakļāni vienmēr būs Latgalē, neatkarīgi no tā, kāds būs iedzīvotāju vai kāda cita viedoklis. Atkārtošu, ka uzskatu par risinājumu zemāka līmeņa pašvaldības atstāšanu ar nelielu vēlēto amatpersonu skaitu un svarīgāko vietējo funkciju subsidiāru lemšanu un finansējumu. Tad jau augstāka līmeņa administratīvais iedalījums nav vairs tik būtisks un nekādā gadījumā nemaina vismaz tās kultūrvēsturisko novadu vēsturiskās robežas, kuras ir būtiskas. Interesanta šķiet diskusijā Monvīda Švarca minētā Rēzeknes novada kā pagastu "konfederācijas" darbība, bet nezinu, kādā veidā tur tiek ņemta vērā katra pagasta iedzīvotāju griba un vajadzības.

Atbildēt

jaunākais

14.02.2020. 19:57

»

dialogs

Novadu reforma sašķeļ Varakļānu novada iedzīvotājus divās frontēs...


EP Vietējo un reģionālo pašvaldību kongress aicina Saeimu atlikt administratīvi teritoriālās reformas pieņemšanu, jo uzskata, ka VARAM nav veikusi "patiesu konsultāciju un sarunu procesu", bet gan organizējusi "vienvirziena komunikācijas kampaņu, lai sniegtu informāciju par reformu, kuras galvenie virzieni jau bija noteikti".

Kongresa Monitoringa komitejas pārstāvju ieskatā, Latvijas varas iestāžu plānotā reforma netiek veikta saskaņā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4.6. un 5.pantā noteiktajiem kritērijiem, jo ne attiecīgās pašvaldības, ne nacionālā asociācija - LPS - nepiedalījās reformas izstrādē un plānu izstrādāja tikai attiecīgās ministrijas eksperti.

Atbildēt

dialogs

14.02.2020. 10:14

Novadu reforma sašķeļ Varakļānu novada iedzīvotājus divās frontēs


Vietvarās turpinās diskusijas par gaidāmo reformu. Emocionālā gaisotnē Varakļānos iedzīvotāji sašķēlušies divās frontēs. Vieni atbalsta Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes, otri – Madonas novadam. Notiek arī iedzīvotāju aptauja, kuras rezultāti nākamnedēļ tiks nodoti Saeimas komisijai.
ĪSUMĀ:

Varakļānos aptaujā iedzīvotājus – pievienoties Rēzeknes vai Madonas novadam.
Iedzīvotājiem nav vienprātības par reformu.
Daži uzskata: Varakļāni ir neatņemama Latgales daļa, jāpievieno Rēzeknes novadam.
Citi par pareizāku risinājumu uzskata pievienošanos Madonas novadam.
Varakļānu novads ir vienīgais, kurā Saeima likusi rīkot aptauju.
Varakļānu novada mērs: Vēl nesen lielākā daļa bija par pievienošanos Madonai.
Šobrīd ir grūti prognozēt, kādi izvērtīsies aptaujas rezultāti.
Aptaujas rezultātus dome apkopos 17.februārī, pēc tam iesniegs Saeimai.
Atgriezies kultūrvēsturiskajā Latgales reģionā, pievienojoties Rēzeknes novadam, vai turpināt iet jau iemīto ceļu uz Vidzemes pusi, pievienojoties Madonas novadam - šādas izvēles priekšā šajās dienās nolikti Varakļānu novada iedzīvotāji, kuriem sava izvēle jādara informatīvā balsojumā.

Nelielajā Varakļānu novadā šobrīd apvienojušies Murmastienes un Varakļānu pagasti un Varakļānu pilsēta. Varakļānu kultūras namā publiskā apspriešanās par administratīvi teritoriālo reformu bija kupli apmeklēta. Diskusija ilga vairāk nekā divas stundas, kuru laikā valdīja sakāpinātas emocijas.

Arī vienprātības klātesošo vidū nebija – kamēr vieni uzskata, ka Varakļānu novads ir neatņemama Latgales kultūrvēsturiskā mantojuma daļa un tas jāpievieno Rēzeknes novadam, citi par pareizāku risinājumu uzskata pievienošanos Madonas novadam.

“Viss mums tur notiek – dejas un pasākumi, visa pašdarbība ir saistīta ar Madonu. Sen visas iestādes Madonā – jau 56 gadi kā, bet Rēzeknē mēs neko nezinām. Uz slimnīcu mums ir autobusu pietura divi kilometri, bet Madonā mums ir 200 metri. Mēs par Madonu,” klāstīja Madonas novada atbalstītāji.

“Tā ir mūsu atbildība vēstures priekšā. Ar Latgali mums kopīgas arī ne mazsvarīgas Latgales diacēzes lietas, un tāpēc es uzskatu, ka visai šai reformai ir jānotiek pēc kultūrvēsturiskajiem reģioniem, tas būtu korekti un tas nenaidotu cilvēkus. Man tiešām ir ļoti žēl, ka mums jāiet zem Vidzemes karoga - mūsu deju kolektīviem, mūsu koriem. Šīs ir lietas, kas pamazām, bet drupina mūsu latgalisko identitāti,” savukārt skaidroja Rēzeknes novada aizstāvji.

“Es gribētu arī visiem klātesošajiem likt padomāt – kādi mēs, latgalieši, esam?

Vai mēs esam latgalieši tikai uz ārieni, paspīdēt kādam, vai arī patiešām esam īsti latgalieši, kuri stiprinās savu novadu?” aicināja Murmastienes pagasta iedzīvotājs Ivars Grudulis.

“Par Latgales identitātes saglabāšanu, un otra lieta - par Latgales identitātes attīstību. Es stipri šaubos, vai ar tādu intensitāti un ar tādiem līdzekļiem tas tiks darīts Vidzemes reģionā,” skanēja argumenti par labu Rēzeknes novadam.

“Tajā brīdī, kad mēs ekonomiski būsim pievienoti Vidzemei, zudīs mūsu latgaliskums. Cik daudz jūs Madonā runājat latgaliski?"

Savukārt prāvests Mārtiņš Klušs norādīja, ka Rēzeknes novads ir attīstījies visos 25 pagastos. “Vidzemē visvairāk ir attīstījusies Valmiera, Cēsis. Iebraucot – tur sakārtoti ceļi kā Eiropā, bet, protams, šis gals, Vidzemes austrumu gals, citās vietās daudz atpaliek arī no Latgales,” norādīja Klušs.

Varakļānu novads ir vienīgais, kurā Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija likusi rīkot aptauju, lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par pievienošanos Rēzeknes vai Madonas novadam.

Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs norādīja, ka aptaujai likumīga spēka nebūs, un gala lēmumu pieņems deputāti. Tikmēr paši varakļānieši to dēvē par sirdsapziņas balsojumu.

“Kāds šajā momentā, pakļaudamies arī tādam vairāk vai mazāk varbūt pašvaldības uzstādījumam, ka tā Vidzeme mums ir labāka un tuvāka, pierunāšanām, nobalsos par Vidzemi… un jautājums – kā viņš tālāk dzīvos ar šo savu lēmumu,” sacīja Stirnienes iedzīvotāja Ieva Zepa.

Kā atbildīgā ministrija savā jaunajā novadu kartē, tā Varakļānu novada pašvaldība savā lēmumā novada nākotni drīzāk redz kopā ar Vidzemi jeb pievienojoties lielajam Madonas novadam, to Saeimas administratīvi teritoriālas reformas komisijā, kurā tika vētīta jaunā Latgales novadu karte, vēl 31.janvārī norādīja arī Varakļānu novada priekšsēdētājs Māris Justs.

“Mēs kultūrvēsturisko mantojumu cienām un kultivējam. Un ir pie mums arī latgaliskā kultūra un latgaliski cilvēki runā, bet ja ir runa par pašvaldības funkciju veikšanu un to kā tas notiek šobrīd, tad jebkurā gadījumā šobrīd visi skatieni ir uz Madonas pusi,” atzina Justs.

Varakļanu novada priekšsēdētājs, uzrunājot trešdien uz publisko apspriešanu sanākušos iedzīvotājus, par labu Madonas virzienam kā pamatojumu min ekonomiskos apsvērumus un dažādu pakalpojumu izmantošanas ziņā nostiprināto sadarbību ar Madonas pilsētu.

Tajā pašā laikā uzrunātajiem vietējiem uzņēmējiem šajā sakarā ir cits viedoklis: “Tur ir ceļš, tur ir maģistrāle. Aizbrauciet uz Madonu normāli. Tur taču švaks ceļš. Zemes dienestu izmantoju Rēzeknē.”

“Es domāju un ceru, ka tomēr Latgalei būs vairāk tie Eiropas fondi iespējami, kas speciāli ir domāti Latgales zonai, un būs pieejami naudas līdzekļi, kurus varēs apgūt. Jau šobrīd ir speciālā ekonomiskā zona, kur jebkurā vietā Latgalē var iestāties.”

Tomēr kā uzņēmējiem, tā daļai citu uzrunāto varakļāniešu viens no būtiskajiem ir kultūrvēsturiskais un latgaliskās identitātes saglabāšanas aspekts.

Un, lai arī Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs un arī Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs vietējos iedzīvotājus mierināja, ka latgalisko identitāti vietējie iedzīvotāji nezaudēs, arī iekļaujoties Vidzemē, šis aspekts nepārliecina dažādu latgalisko organizāciju pārstāvjus un latgaliešu aktīvistus.

Piemēram, režisors Viesturs Kairišs Saeimas komisijas deputātiem šī jautājuma sakarā vēl janvāra nogalē norādījis valstiskās stratēģijas trūkumu.

“Manuprāt, šis ir ļoti svarīgs jautājums, kādā veidā mēs iesākam šo administratīvi teritoriālo reformu. Kas jau šeit parādījās, ka mēs iesākam no atsevišķām daļām, bet neiesākam no kopuma, nedefinējam šos kultūrvēsturiskos novadus, šo otro līmeni. Un, ja mēs saprotam, ka satversmē Latvija sastāv no šiem kultūrvēsturiskajiem novadiem, tad, manuprāt, būtu tikai loģiski tomēr definēt šīs lielās lietas – kas ir Latgale,” pauda Kairišs.

Varakļānu novada domes priekšsēdētājs atklāja, ka vēl pirms neilga laika lielākā varakļāniešu daļa bija par pievienošanos Madonas novadam, taču šobrīd ir grūti prognozēt, kādi izvērtīsies aptaujas rezultāti.

“Bet es uzskatu, ka tomēr aptauja rādīs, ka tomēr iedzīvotāji izmanto Madonas pakalpojumus,” pieļāva Justs.

Varakļānu novada iedzīvotāji savu viedokli par labu novada pievienošanai Madonas vai Rēzeknes novadam var izteikt vēl līdz sestdienas 15.februāra plkst. 20.00 vakarā, piedaloties informatīvā aptaujā Varakļānu kultūras namā.

17.februārī Varakļānu novada domē notiks ārkārtas domes sēde, kurā tiks apkopoti iedzīvotāju aptaujas rezultāti. Uzreiz pēc tam ar tiem tiks iepazīstināta Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija.

KONTEKSTS:

Saeimas deputātu vairākums aizvadītā gada oktobra otrajā pusē nodeva skatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā valdības virzīto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Tā ir pamatā administratīvi teritoriālajai reformai, ko plānots īstenot līdz 2021. gadam.

Sākotnēji administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu bija plānots samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas nemainīs. Vēlāk izvēlējās izveidot vēl vienu jaunu - Ulbrokas novadu, bet pēc diskusijām koalīcija vienojās arī saglabāt Liepāju, Daugavpili un Rēzekni kā atsevišķas pašvaldības. Tāpat, bet bez lauku teritorijām plānots atstāt arī Rīgu un Jūrmalu.

Likumus reformas īstenošanai grib pieņemt līdz 2020. gada maijam, pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām. Tiesa, februāra sākumā kļuva zināms, ka reformas kartē jau ieskicēts alternatīvs variants. Tā būtu atteikšanās no savulaik noteiktajiem novadu izveides kritērijiem.

Atbildēt

Lauku vecis

13.02.2020. 00:30

»

Lauku vecis

Cēsu raj, ĀRAIŠI BIJA LATGALŪ PILS


Amatas novadu pie latgales!

Atbildēt

Aleksandrs

11.02.2020. 23:49

»

rakstu valoda literārā valoda

Valsts valodas likums


Katrs naķošais Valodas pukts aiz 3. panta (4) noliedz jebkādu iespēju ši nosacījuma realizāciju.
Tikai viens punkts, kurš dot latgaļu latviešu valodai pielietojumu ir:
2.pants (3) Likums neattiecas uz valodu lietošanu Latvijas iedzīvotāju neoficiālajā saziņā, nacionālo un etnisko grupu iekšējā saziņā, kā arī reliģisko organizāciju dievkalpojumos, ceremonijās, rituālos un cita veida reliģiskajā darbībā. Valodas likums ir kroplīgs ar pretrunām.

Atbildēt

no sirds novēlu

09.02.2020. 13:37

»

janis

Bordāns ir cīnītājs,14.saeimā,būs garantēta uzvara,jo no KPVLV vēlētāji ir pārgājusi atbalstīt JKP-iju


Visiem, kuri nobalsos par to čekas mūdzi, lai viņu bērniem, dzīviem esot, pa muti un nāsīm lien ārā tārpi! Ja mūsu konstitūcijā būtu pants, līdzīgi ASV konstitūcijai, ka Pilsoņi ar ieročiem rokās drīkst pretoties saviem apspiedējiem, viņš jau sen būtu pie staļina.

Atbildēt

Latvijas kaitnieki

09.02.2020. 13:33

»

Regīna Ločmele-Luņova un Viktors Valainis.

Vai tad viņi nav Latvijas valsts kaitniek? - Saskaņa + ZZS


ir JV, JKP un Par, kopā ar savas sugas brāļiem,
Saskaņu.

Atbildēt

Fēlis

09.02.2020. 11:39

»

Ai, māte Latgale...

Pievienojiet pie Latgales arī Ogri un Salaspili


Starp citu vēl padumjos laikos Ogri sauca par latgaliešu galvaspilsētu, jo tur latgaļu bij sabraucis vairāk kā krievu Rēzeknē.

Atbildēt

K

07.02.2020. 18:12

Tikai viens vienīgs jautājums personīgo pašapliecināšanos meklējošajam Pūcem: Vai tiešām nav svarīgāku lietu, kam veltīt laiku un tērēt jau tā līdz izmisumam novestās tautas naudu?

Atbildēt

janis

07.02.2020. 16:09

Bordāns ir cīnītājs,14.saeimā,būs garantēta uzvara,jo no KPVLV vēlētāji ir pārgājusi atbalstīt JKP-iju.

Atbildēt

vai

07.02.2020. 11:53

»

Regīna Ločmele-Luņova un Viktors Valainis.

Vai tad viņi nav Latvijas valsts kaitniek? - Saskaņa + ZZS


Atgriežamies pirmsākumos, kad visu noteica revolucionārā pārliecība!?

Atbildēt

Claudia Klein

06.02.2020. 18:21

Sveicināti un sveicināti Spotcap globālo aizdevumu pakalpojumos. Mans vārds ir Klaudija Kleina, es esmu aizdevējs un arī aizdevumu konsultants.

Vai jums ir nepieciešams finanšu atbalsts? vai jums ir nepieciešams aizdevums dažādiem mērķiem? ja jūsu atbilde ir apstiprinoša, es ieteiktu jums sazināties ar manu firmu, izmantojot | spotcapglobalservices(at)gmail.com | vai nosūtiet mums ziņojumu vietnē WhatsApp: +4915758108767 | un jūsu kontā ir aizdevums 24 stundu laikā, jo mēs piedāvājam izcilus aizdevuma pakalpojumus visā pasaulē.

Mēs piedāvājam visa veida aizdevumu pakalpojumus (individuālais aizdevums, biznesa aizdevums un daudzi citi), mēs piedāvājam gan ilgtermiņa, gan īstermiņa aizdevumus, kā arī jūs varat aizņemties līdz 15 miljoniem eiro. Mans uzņēmums palīdzēs sasniegt dažādus mērķus ar plašu aizdevuma produktu klāstu.

Mēs zinām, ka likumīga aizdevuma saņemšana vienmēr ir bijusi milzīga problēma Personām, kurām ir finansiālas problēmas un kurām ir nepieciešams risinājums, daudziem cilvēkiem ir tik grūti iegūt kapitāla aizdevumu no savām vietējām bankām vai citām finanšu institūcijām augsto interešu dēļ. likme, nepietiekams nodrošinājums, parāda un ienākumu attiecība, zems kredītreitings vai kādi citi iemesli

Vairs nav gaidīšanas laika vai stresaino bankas apmeklējumu. Mūsu pakalpojums ir pieejams visu diennakti - jūs varat saņemt aizdevumu un veikt darījumus jebkurā vietā un vietā, kur jums tas nepieciešams

Mēs sniedzam 24 stundu pasaules klases aizdevuma pakalpojumus. Jautājumiem / jautājumiem? - Nosūtīt e-pastu uz | spotcapglobalservices(at)gmail.com | vai nosūtiet mums ziņojumu vietnē WhatsApp: +4915758108767 | & Saņemiet atbildi vienā mirklī.

Jūsu ģimenei, draugiem un kolēģiem nav jāzina, ka jums ir maz naudas, vienkārši rakstiet mums, un jūs saņemsit aizdevumu.

Jūsu finansiālā brīvība ir jūsu rokās!

Atbildēt

Eduards Lunis

06.02.2020. 16:44

---Pareizi Grantiņš vienmēr saka-Patiesību nenoslēpt!
Ždanokai devu vārdu un viņa asi nosodīja Abrenes atdošanu krieviem!!!???

Atbildēt

Regīna Ločmele-Luņova un Viktors Valainis.

06.02.2020. 15:44

»

bez komentāriem

Administratīvi teritoriālās reformas komisiju vadīs Artūrs Toms Plešs (21.11.2019...


Vai tad viņi nav Latvijas valsts kaitniek? - Saskaņa + ZZS.

Atbildēt

hi hi

06.02.2020. 12:11

»

ha ha

Latviešu valodas dialekti...


nebāz LATVIM te andzaļiņa un uļmaņa batonus ausēs!

Atbildēt

bez komentāriem

06.02.2020. 11:53

Administratīvi teritoriālās reformas komisiju vadīs Artūrs Toms Plešs (21.11.2019.)

Ceturtdien, 21.novembrī,

Administratīvi teritoriālās reformas komisijas pirmajā sēdē par komisijas priekšsēdētāju ievēlēts Artūrs Toms Plešs, bet par komisijas sekretāru - Ēriks Pucens.

Saeima šodien apstiprināja Administratīvi
teritoriālās reformas komisijas locekļus, un tajā strādās arī deputāti Arvils Ašeradens, Jānis Dombrava, Andris Kazinovskis, Regīna Ločmele-Luņova un Viktors Valainis.

Speciālu Administratīvi teritoriālās reformas komisiju Saeima izveidoja 7.novembrī, un tās darbā plānots izskatīt likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” un citus ar administratīvi teritoriālo reformu un tās īstenošanu saistītos likumprojektus un jautājumus.

Paredzēts, ka komisija savu darbību veiks līdz visu ar administratīvi teritoriālo reformu un ar to saistīto likumprojektu izskatīšanai.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli atsevišķu likumdošanas uzdevumu veikšanai Saeima var izveidot speciālas komisijas. Komisijas pirmo sēdi sasauc un līdz komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanai vada Saeimas sekretārs, un turpmākās sēdes sasauc un vada komisijas priekšsēdētājs. Komisija no saviem locekļiem ievēlē priekšsēdētāju un sekretāru, ja nepieciešams – arī priekšsēdētāja biedru.



Saeimas Preses dienests

Artūrs Toms Plešs
Latvijas Republikas Saeimas deputāts

Dzimis: 1992. gada 4. janvāris (vecums 28 gadi), Bauska
Partija: Attīstībai/Par!
Amats: Latvijas Republikas Saeimas deputāts kopš 2018. g.
Izglītība: Rīgas Tehniskā universitāte (2017. g.–2019. g.), Rīgas Tehniskā universitāte (2011. g.–2016. g.)

2019 - pašlaik:
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs

2018 - pašlaik:
13. Saeimas deputāts un "Attīstībai / Par!" frakcijas vadītāja vietnieks. Saeimā strādā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā. Vada Vides un klimata apakškomisiju.

2018 - pašlaik:
SIA “Digital Media Solutions” valdes loceklis

2017 - 2018:
Bauskas novada domes deputāts

2016 - pašlaik:
Partijas “Latvijas attīstībai” valdes loceklis

2015 - 2018:
Partijas “Latvijas attīstībai” komunikācijas konsultants

2013 - 2014:
AS “Ceļuprojekts” tiltu būvtehniķis


Ēriks Pucens
Latvijas Republikas Saeimas deputāts

Dzimis: 1986. gada 1. janvāris (vecums 34 gadi)
Partija: KPV LV
Amats: Latvijas Republikas Saeimas deputāts kopš 2018. g.
Izglītības līmenis: Vidējā izglītība
Pilsonības valsts: Latvija
Tautība: Latvietis/latviete
Dzīvesvieta: Kuldīgas novads
Darba vieta: Kuldīgas novada pašvaldība, Deputāts

Atbildēt

Valodai ir rakstība. Dialektam nav!

06.02.2020. 11:50

»

ha ha

Latviešu valodas dialekti...


Par Latgaliešu rakstības noteikumiem

1. Apstiprināt un ieteikt vispārējai lietošanai kodificētās latgaliešu rakstu valodas normas "Latgaliešu rakstības noteikumi".

https://likumi.lv/ta/id/164904-par-latgaliesu-rakstibas-noteikumiem

Atbildēt

rakstu valoda literārā valoda

06.02.2020. 11:49

»

ha ha

Latviešu valodas dialekti...


Valsts valodas likums

3.pants. (4) Valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību.

https://likumi.lv/ta/id/14740-valsts-valodas-likums

Atbildēt

a.

06.02.2020. 11:46

»

> a

a., Jūsu galvā ir krieviskais Rēzeknes novads. Patiesībā Rēzeknes novadā Līgo svētkos, tāpat kā visā Latvijā, skan Jāņu dziesmas un deg ugunskuri. Pārsvarā zemes īpašumi Rēzeknes un Varakļānu novadā pieder latviešiem


Rīgā arī Līgo svētkos ir latviskas dziesmas. Un 18.novembrī latviešu karaspēka parāde. Bet gan Rīga, gan Rēzekne, gan Latgale ir krieviskas vietas, kur latvieši ir minoritāte.

Atbildēt

labs

06.02.2020. 11:44

»

2 pasaules

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iecerētā administratīvi teritoriālā reforma ir viens no jautājumiem, kas beidzamajos mēnešos pamatīgi saviļņojis sabiedrību un šur tur izraisījis arī pamatīgu neapmierinātību...


Ikšķiles novada aptauju vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce uzskatīja par nelikumīgu un "piepildot draudus par vēršanos ar iesniegumu Ģenerālprokuratārā", bet "Varakļānu novadam būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei, tā piektdien lēma Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas deputāti."

Atbildēt

Eduardam Lunim

06.02.2020. 11:29

»

Eduards Lunis

---Mans anonīmais Labvēli


Jā, tikai viena nianse. Ir ievērots, ka Eduards Lunis apgrozās Tatjanas Ždanokas sabiedrībā.

Atbildēt

ha ha

06.02.2020. 11:23

»

hi hi

varakļāni pīci pīci,kas pi trubys,as tys inglišs.Varakļānīši vyseistoiki Latgaļi--kretīn,varbyt jūs apsteidz tikai viļaconi


Latviešu valodas dialekti

Tautības valodas periodā pilnīgi izveidojās latviešu valodas dialekti. Šajos dialektos atspoguļojas seno cilšu valodu īpatnības, kā arī visi tie procesi, kas valodas attīstībā norisinājās sakarā ar feodālisma laikmetam raksturīgajām administratīvi tiesiskajām normām, ar citu tautu ieplūšanu latviešu tautībā, kā arī pārmaiņas, kas notika analoģijas, sistēmas izlīdzināšanas, asimilācijas, disimilācijas u.c. valodas attīstību ietekmējošu likumu darbošanās dēļ. Tāpēc veidojās izloksnes, ko var apvienot izlokšņu grupās (piem., kursiskās izloksnes, lībiskās izloksnes., zemgaliskās izloksnes) un dialektos atkarībā no izoglosu daudzuma, kas tās vieno vai atšķir.

Latviešu valodā ir trīs dialekti: augšzemnieku dialekts, vidus dialekts un lībiskais dialekts (to senāk sauca arī par tāmnieku dialektu). Vidus dialekts un lībiskais dialekts aptver lejzemnieku izloksnes. Vidus dialektā izšķir Vidzemes vidus, zemgalisko (ar zemgaļu valodas pēdām) un kursisko (ar kuršu valodas pēdām) izlokšņu grupu; lībiskajā dialektā (ar lībiešu valodas substrātu) - Vidzemes lībisko un Kurzemes lībisko jeb tāmnieku izlokšņu grupa; augšzemnieku dialektā - latgalisko un sēlisko (ar sēļu valodas pēdām) izlokšņu grupas. Iespējams sīkāks grupējums. Latviešu literārās valodas pamatā ir vidusdialekts.

Atbildēt

Eduards Lunis

06.02.2020. 11:22

---Mans anonīmais Labvēli!?
Vai tas jums neko neizsaka-esmu vadījis Tauta saietu pret Abrenes atdošanu!?

Atbildēt

> a

06.02.2020. 11:21

»

a.

Varakļānos un Latgalē latgaliski runā pensionāri un neliela daļa no vidējās paaudzes. Vilciens aizgājis - jaunieši mācās angļu valodu, jo sapratuši, ka savu nākotni saistīs ar ārzemēm un nevis nabadzīgajiem laukiem...


a., Jūsu galvā ir krieviskais Rēzeknes novads. Patiesībā Rēzeknes novadā Līgo svētkos, tāpat kā visā Latvijā, skan Jāņu dziesmas un deg ugunskuri. Pārsvarā zemes īpašumi Rēzeknes un Varakļānu novadā pieder latviešiem.

Atbildēt

Jānis

06.02.2020. 11:13

»

Tiesiskums

Virs Mildas ira TRĪS ZVAIGZNES,tā jābūt ar uz SAULES MŪŽA ZEMES kartes!Teritoriālais iedalījums----apriņķi


Piedodiet ne par sarunas tēmu, bet nav īsti labi pieminekli tā apsaukāt. Velk uz prostumu, vienalga kādu valodu izmantot.

Atbildēt

Eduardam Lunim

06.02.2020. 11:10

»

Eduards Lunis

---Man viss tas ļembasts par novadu robežām izskatās pilnīgi nevietā un nelaikā. Tāpat kā teritoriālā reforma...


Eduard Luni, neuztraucieties. Šis raksts nav Jums domāts. Šeit tiek rosināts padomāt par valsts teritoriālo drošību. Tāpēc savu "ļembastu" paturiet pie sevis.

Atbildēt

a.

06.02.2020. 10:33

»

Fēlis

Paskatieties kartē un redzēsiet cik nejēdzīgi izskatās tas Latgales teritorijā iespraustais Vidzemes zobs ar Varakļāniem, kur visi runā latgaliski. Vēsturi nepārzinošajiem- savulaik viss Daugavas labais krasts, neskaitot lībiešu zemes, bija Latgale


Varakļānos un Latgalē latgaliski runā pensionāri un neliela daļa no vidējās paaudzes. Vilciens aizgājis - jaunieši mācās angļu valodu, jo sapratuši, ka savu nākotni saistīs ar ārzemēm un nevis nabadzīgajiem laukiem.
Fēli, paskaties tautību kartē. Latgale ir krieviska; Rēzeknē latvieši ir minoritāte. Latviskie Varakļāni (95% latviešu) negrib atrasties krieviskajā Latgalē un krieviskajā Rēzeknes novadā!!

Atbildēt

Eduards Lunis

06.02.2020. 10:33

---Man viss tas ļembasts par novadu robežām izskatās pilnīgi nevietā un nelaikā. Tāpat kā teritoriālā reforma.
Tr acīmredzams-LATVIJA IR PĀRVĒRSTA PAR VIENU VIENOTU UN NEDALĀMU OIKZEMI-NOZIEGUMU BRĪVĪBAS UN NOZIEDZNIEKU NESODAMĪBAS ZEMI , JO ŠĪ NOZIEGUMA AUTORI NE TIKAI NAV SODĪTI,KAUT ARĪ IR ZINĀMI, BET PAR TO IR TIKUŠI APBALVOTI , SLAVINĀ TI AUGSTOS AMATOS CELTI , ARĪ NEIZSAKĀMI TIKUŠI BAGĀTI!?
Atgādinu- 4. maijā notiks Latvijas Glābšanas sapulce.

Atbildēt

Fēlis

06.02.2020. 07:44

Paskatieties kartē un redzēsiet cik nejēdzīgi izskatās tas Latgales teritorijā iespraustais Vidzemes zobs ar Varakļāniem, kur visi runā latgaliski. Vēsturi nepārzinošajiem- savulaik viss Daugavas labais krasts, neskaitot lībiešu zemes, bija Latgale.

Atbildēt

Mairis

06.02.2020. 02:20

»

oficiāli

Jānoskaidro novada iedzīvotāju viedoklis...


Varakļānu pašvaldību atstāt pilsētas/pagasta līmenī (arī ar tiesībām izvēlēties oficiāli lietojamo valodu/paveidu) un tad jau nav būtiski, pie kura apriņķa tā administratīvi/plānošanā pieslienas - Rēzeknes vai kāda no Vidzemes apriņķiem. Novadu (Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales) savstarpējās robežas Satversmē un starptautiskajos līgumos nav noteiktas un nav īsti svarīgas. Ja Varakļāni un apkārtējie pagasti (pašvaldības/iedzīvotāji, sākot jau no vietējo kopienu līmeņa) pēc subsidiaritātes principa varēs izlemt un realizēt sev būtiskos jautājumus, tad nebūs svarīgi, vai, piemēram, būvvalde, slimnīca u.tml. atrodas Madonā, Rēzeknē vai Krustpilī. Tas attiecas arī uz citām pašvaldībām

Atbildēt

2 pasaules

06.02.2020. 02:13

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iecerētā administratīvi teritoriālā reforma ir viens no jautājumiem, kas beidzamajos mēnešos pamatīgi saviļņojis sabiedrību un šur tur izraisījis arī pamatīgu neapmierinātību.

Vairākas pašvaldības, tostarp Ikšķiles, jau paguvušas sarīkot novada iedzīvotāju aptauju, aicinot izteikt viedokli par gaidāmajām pārmaiņām, savukārt uz šīm aktivitātēm asi reaģējis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, paziņojot, ka šīs aptaujas ir nelikumīgas, atceļot to rezultātus un piepildot draudus par vēršanos ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā. Savukārt “Rīgas Apriņķa Avīze” aptaujāja vairākus Pierīgas novadus, vēloties uzzināt, vai arī šeit plānots rīkot iedzīvotāju aptauju un kā tiks izmantoti iegūtie rezultāti.

---------------------

Dīvaini. Ikšķiles novada aptauju vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce uzskatīja par nelikumīgu un "piepildot draudus par vēršanos ar iesniegumu Ģenerālprokuratārā", bet "Varakļānu novadam būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei, tā piektdien lēma Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas deputāti."

Atbildēt

fakti

06.02.2020. 01:41

Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5. pants noteic, ka vietējās varas
teritoriju robežu aizsardzība, nosaka: vietējās varas teritoriju robežu izmaiņas nav atļauts
izdarīt bez iepriekšējas konsultēšanās ar attiecīgo vietējo varu, pēc iespējas ar referenduma
palīdzību, kur tas ir likumīgi atļauts.

Konkrētā gadījumā robežu izmaiņas skar ne tikai vietējo varas teritoriju. Tas ir jautājums par novada izvēli atrasties Vidzemē vai Latgalē. tā Tā tomēr ir būtiska starpība. Satversmes 3.pantā ir skaidri pateikts, ka "Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale." Savukārt Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē ir vietējās varas teritorijas, kurās iedzīvotāji sevi uzskata par kurzemniekiem, vidzemniekiem, latgaliešiem, zemgaliešiem. Kaut gan saskaņā ar Latvijas Satversmi valsts teritoriju sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale, tomēr pie kultūrvēsturiskajiem novadiem pieskaita arī Sēliju. 2006. gadā Latvijas Republikas Saeima izveidoja piecus plānošanas reģionus (Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes un Zemgales) ar juridisku statusu. Jaunizveidotais Rīgas plānošanas reģions ietver daļas no kultūrvēsturiskajiem Vidzemes un Zemgales novadiem, bet Latgales plānošanas reģions ietver daļas no kultūrvēsturiskajiem Latgales un Sēlijas novadiem.

Atbildēt

oficiāli

06.02.2020. 01:17

»

;)

Vai gudrītis A.P. neprot izlasīt, kas melns uz balta uzrakstīts? Tur rakstīts: "Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei." Skaidri uzrakstīts jautājuma formulējums: par PALIKŠANU Vidzemē vai PIEVIENOŠANOS Latgalei...


Jānoskaidro novada iedzīvotāju viedoklis
Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei, tā piektdien lēma Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas deputāti. Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs vēl nepauda skaidru atbildi, cik ātrā laikā un kādā veidā būtu iespējams noskaidrot iedzīvotāju viedokli, bet solīja to tuvāko nedēļu laikā izdarīt. Saeimas komisija par Varakļānu novada nākotni lems kopā ar Vidzemes novada pašvaldībām.
Piektdien komisijas sēdē visplašākās diskusijas izvērtās tieši par Varakļānu novadu. Daļa tā iedzīvotāju pauduši pretēju nostāju pašvaldības deputātiem.
Vietvaras deputāti lēmuši neatbalstīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto reformas modeli un lūgt Saeimu rosināt pašreizējo pašvaldību sadarbības teritoriju ietvaros izveidot otrā līmeņa pašvaldības -
apriņķus, kuriem nodalīt atsevišķas pašvaldību autonomās funkcijas. Tāpat Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs uzsver, ka Varakļānu novads ilgstoši ir sadarbojies ar Madonas bijušā rajona pašvaldībām. „Šis modelis ekonomiski Varakļānu iedzīvotājiem noteikti ir izdevīgāk. Šeit nav runa par kultūrvēsturisko piederību, bet gan par teritorijas ekonomisko attīstību. Madonas novada ekonomiskās attīstības koeficienti ir stipri augstāki nekā Rēzeknes novada, bezdarba līmenis Madonas novadā un Varakļānu novadā ir krietni mazāks nekā attiecīgi Rēzeknes vai Viļānu novadā. Vēlēšanu rezultāti rāda, ka mēs arī etniski esam vairāk piederīgi Madonas novadam nekā Rēzeknes novadam. Šobrīd Rēzeknes novadam arī attīstības centra kā tāda nav, jo viņi izmanto Rēzeknes pilsētas infrastruktūru, un pēc reformas nav īsti skaidrs, vai tā būs Rēzekne, Malta vai kas cits. Jebkurā gadījumā Rēzeknes pilsēta topošajā modelī ir izdalīta kā atsevišķa administratīvā vienība. Daudzas lietas šobrīd vienkārši tiek pasniegtas ļoti emocionāli, un visvairāk aizskaroši ir tas, ka šī pasniegšanas forma ir nekorekta, bez tam jau šī viedokļa pasniedzēji nemaz nav Varakļānu iedzīvotāji," atzīst Māris Justs.
Tikmēr 540 iedzīvotāju parakstītā vēstulē pausts viedoklis, ka nepieciešams saglabāt Varakļānu novadu kā atsevišķu novadu ar centru Varakļānos, pievienojot tam arī Viļānu novada Dekšāres, Riebiņu novada Sīļukalna, Madonas novada Barkavas un Krustpils novada Atašienes pagastu.
„Ģeogrāfiski lielu novadu izveide nākotnē būs liela kļūda, kas diemžēl tikai sekmēs tālāku lauku apvidu depopulāciju. Vēlamies nosargāt savu valsti kopumā - arī lauku teritorijas un tās iedzīvotājus, lai mūsu bērniem un jauniešiem, radiem, draugiem, paziņām būtu, kur atgriezties gan no Rīgas, gan no ārzemēm. Mēs, Varakļānu novada un apkaimes pagastu iedzīvotāji, nevēlamies saplūst ar lielu novadu un kārtējo reizi kļūt par novada un reģiona nomali," pausts vēstulē, kuru saņēma arī laikraksta „Stars" redakcija.
Viena no aktīvistēm Jolanta Smane norādīja, ka, neraugoties uz Varakļānu novada domes neaktīvo rīcību, skaidrojot savu viedokli par reformu un novada nākotni, iedzīvotāji ir izrādījuši necerēti lielu aktivitāti, ar saviem parakstiem apliecinot vēlmi saglabāt savu novadu un saredzot tā nākotni Latgales plānošanas reģionā.
Savukārt „Latgales saeima" parlamentāriešiem nosūtījusi Varakļānu novada un Dekšāres pagasta iedzīvotāju vēstuli ar 355 parakstiem, kurā norādīts, ka Varakļāni ir neatņemama Latgales sastāvdaļa. Biedrība uzskata, ka Varakļānu vēsture ir būtiska Latgales kultūrvēsturiskā mantojuma daļa, tās mākslīga atraušana no Latgales reģiona neesot loģiska un apdraudot valodas, kā arī lokālās identitātes tālāko pastāvēšanu.
Kā arguments Varakļānu novada piederībai Latgales plānošanas reģionam minēts fakts, ka pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem Varakļānu novadā 67% iedzīvotāju ikdienā lieto latgaliešu valodu. Tāpat ticīgie Varakļānu novada iedzīvotāji pieder Latvijas Romas katoļu baznīcas Varakļānu dekanāta draudzei, kas pieder pie Rēzeknes-Aglonas diecēzes.
„Lubāna ezera apvidus tūrisma attīstības kontekstā Varakļānu novads ir tiešā veidā saistīts ar Nagļu, Gaigalavas pagastu un Rēzeknes novadu kopumā. Ar Varakļānu novada iekļaušanu Rēzeknes novadā būtu atrisināta Varakļānu dzelzceļa stacijas ilggadējā atrašanās citā novadā," uzskata „Latgales saeima".
Deputāti piektdien lēma, ka Madonas novada Barkavas pagastu nepievienos Rēzeknes novadam, pret ko iebilda arī Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs un Barkavas un Ošupes pagasta pārvaldes vadītājs Aigars Šķēls. „Nav nekādas funkcionālas, nedz saimnieciskas loģikas Barkavas pagastu virzīt uz Rēzekni. Barkavas pagasts vienmēr ir bijis Madonas rajonā, pēdējos desmit gadus - Madonas novadā, un visa loģistika caur to ir Madonas virzienā. Visi pakalpojumu sniedzēji - „Madonas siltums", „Madonas ūdens" - ir Madonas novadā, tāpat skolu tīkls, kultūras dzīve, sports ir Madonas virzienā. Sistēma labi funkcionē, iedzīvotāji ir pieņēmuši šo formātu, līdz ar to nav nekādas loģikas virzīt visu Rēzeknes virzienā. Arī attāluma ziņā Madona ir nepilnu 30 km attālumā, bet Rēzekne - 70 km, - pauž Agris Lungevičs, piebilstot, ka komisijas locekļi šajos argumentos ieklausījās un vienbalsīgi pieņēma lēmumu nepievienot Barkavas pagastu Rēzeknes novadam.
Tāpat Saeimas deputāti noraidīja priekšlikumu Rēzeknes novadam pievienot Varakļānu novada Murmastienes pagastu.


04.02.2020.

Atbildēt

Mairis

06.02.2020. 01:12

Ne tikai Zemgales robeža ar Kurzemi ir neskaidra (laika gaitā mainījusies), bet arī Vidzemes robeža ar (Kurzemi un) Zemgali iezīmēta atšķirīgi īpaši posmā augšpus Doles, kas hercogistes laikā (1770.gadā pat Aizkraules muiža) visa iezīmēta pie Kurland, guberņas laika 1820.gada kartē Vidzemei tiek piezīmētas vairākas teritorijas Daugavas kreisajā krastā (izņemot, piemēram, Tomi), bet starpkaru laikā jau Baldones, Birzgales, Tomes, Daugmales un Doles pagasti tiek iezīmēti pie Vidzemes. Sēlijai Daugavas kreisajā krastā gan nosacīta var būt tikai robeža ar Zemgali, diskutabla ir austrumu teritorija uz augšu no Lielbornes, bet starpkaru laikā Sēliju var atpazīt kā Jēkabpils un Ilūkstes apriņķi. Tagad jāizlem, vai Sēlijai vajag veidot vienu vai vairākas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienības kā apriņķus vai citādi. Katrā ziņā mazākas zemākā (pagastu) līmeņa pašvaldības varētu vairāk veicināt katras vietas un iedzīvotāju kultūrvēsturisko īpatnību un piederības saglabāšanu ne tikai potenciālajiem "sēļiem", bet arī suitiem, lībiešiem u.tml.

Atbildēt

Guntars

06.02.2020. 01:10

No Sēlijas krietns kumoss tiek Latgalei. Tā neapšaubāmi būs būtiska izšķiršanās (būtiska jo neatgriezeniska). Kultūrvēsture vai nauda. Iespējams, ka ekonomiski tā būtu labāk. Ir sacelti tilti, kuriem Daugava vairs nav šķērslis. Piesaiste Daugavas labajam krastam mazinās Lietuvas ietekmi. Un ieņemt, ka ekonomiski stiprākā teritorijā būs viss kārtībā arī ar kultūrvēsturi. Vēsturiskā Sēlija - tas ir Aleksandrs Grīns un Dvēseļu putenis, Rainis, Jaunsudrabiņš, Veselis, pirmie, kuri nāk prātā. Un šos kungus nu nekādi neprasās nosaukt par latgaliešiem vai zemgaliešiem.

Atbildēt

;)

06.02.2020. 01:03

»

A.P.

Vilor, tu esi muļķis, jo Madona un Varakļāni jau atrodas Latgalē un tur arī paliks


Vai gudrītis A.P. neprot izlasīt, kas melns uz balta uzrakstīts? Tur rakstīts: "Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei." Skaidri uzrakstīts jautājuma formulējums: par PALIKŠANU Vidzemē vai PIEVIENOŠANOS Latgalei.

Atbildēt

manuprāt

06.02.2020. 00:59

Īstenībā jau Autors nav pret Varakļānu iekļaušanu Vidzemē, bet gan par to, lai tas netiktu izlemts šaurā lokā un pretrunā ar Satversmi.

Atbildēt

Zīlānietis

05.02.2020. 23:28

»

to Korfa

Nedz Madona (kā te viens augstāk komentēja), nedz arī Krustpils un Ungurmuižas pagasti (šōbrīd Vipes pag.) nekad nav bijuši latgaļu apdzīvotās teritorijas! Tā vienmēr ir bijušas sēļu teritorijas, ne velti tur joprojām ir sēļu izloksnē runājoši iedzīvotāji. Korfs savlaik vēlējās Aiviekstes kreiso krastu...


Tas jau no Krievijas impērijas laikiem. Tā kā nebiaj tilta starp Krustpili un Jēkabpili, tad Krustpils bija pie Vitebskas guberņas un vēlāk pie Latgales.
Latgales robeža sakrīt ar bijušās Vitebskas guberņas robežu.
Bet tā ir vēsture. Krievijas impērijas vairs nav. Ir tilts. Senie latgaļi un sēļi jau sen izzuduši.
Un, ja sentnē būtu bijis tilts pār Aivieksti, tad Madona arī visdrīzāk būtu Vitebskas guberņā un mūsdienās Latgalē. Lai gan 30% no Madonas novada fiziski arī tagad atrodas Latgalē.

Atbildēt

Zīlānietis

05.02.2020. 23:21

»

to Korfa

Nedz Madona (kā te viens augstāk komentēja), nedz arī Krustpils un Ungurmuižas pagasti (šōbrīd Vipes pag.) nekad nav bijuši latgaļu apdzīvotās teritorijas! Tā vienmēr ir bijušas sēļu teritorijas, ne velti tur joprojām ir sēļu izloksnē runājoši iedzīvotāji. Korfs savlaik vēlējās Aiviekstes kreiso krastu...


Nemelo! Krustpils uzbūvēta seno latgaļu pilskalnā. No Krustpils 2km attālumā ir Asotes pilskalns. To apdzīvoja latgaļi. Arī Madonu senatnē apdzīvoja latgaļi.
Sēļi apdzīvoja Daugavas kreiso krastu.
Tā jau ir vēsture - tagad mēs esam kopā ar Jēkabpili un esam vairāk tā kā Sēlija un oficiāli zem Zemgales administratīvā rajona. Bet arī Latgale mums ir mīļa.

Atbildēt

to Korfa

05.02.2020. 22:19

»

Korfa

"Līdz šim jau Atašiene savulaik «pienākusi» no cita vēsturiskā novada Krustpils novadam, izsaucot iedzīvotājos neizpratni...


Nedz Madona (kā te viens augstāk komentēja), nedz arī Krustpils un Ungurmuižas pagasti (šōbrīd Vipes pag.) nekad nav bijuši latgaļu apdzīvotās teritorijas! Tā vienmēr ir bijušas sēļu teritorijas, ne velti tur joprojām ir sēļu izloksnē runājoši iedzīvotāji. Korfs savlaik vēlējās Aiviekstes kreiso krastu - minētos pagastus pievienot Vidzemei, bet viņa prasību noraidīja un sēļus piekapināja Latgales administratīvajam veidojumam. Savukārt Atašiene tiešām bija Latgales sastāvdaļa un jēkabpilieši pat būtu priecīgi, ja Latgale paņemtu viņus atpakaļ mājās. :)

Atbildēt

Ai, māte Latgale...

05.02.2020. 21:42

»

A.P.

Vilor, tu esi muļķis, jo Madona un Varakļāni jau atrodas Latgalē un tur arī paliks


Pievienojiet pie Latgales arī Ogri un Salaspili!

Atbildēt

Korfa

05.02.2020. 21:28

"Līdz šim jau Atašiene savulaik «pienākusi» no cita vēsturiskā novada Krustpils novadam, izsaucot iedzīvotājos neizpratni."

Var redzēt, ka autors nekad mūžā nav bijis Latgalē.
Gan Atašiene, gan Krustpils atrodas Latgalē! Atašiene nav no cita vēsturiska novada piegājusi Krustpils novadam, ja vien autors kļūdaini neuzskata, ka Krustpils ir Zemgales novada teritorija.

Atbildēt

Jānis

05.02.2020. 20:10

»

Andris

Latgale sākas aiz Aiviekstes upes tā ka Madona paliek tur kur paliek, un muļķis ari ir un paliek muļķis


Tagad robeža tiek pārnesta 50km uz Krievijas puse. Latgale sāksies aiz Maltas upes, kas tek caur Viļāniem.

Atbildēt

Andris

05.02.2020. 19:35

Latgale sākas aiz Aiviekstes upes tā ka Madona paliek tur kur paliek, un muļķis ari ir un paliek muļķis....

Atbildēt

Zāģeris

05.02.2020. 17:17

Un tādus juristus-idiotus sagatavo Latvijas augstskolās?

Atbildēt

Lapas:    2   1   

Jūsu vārds:

Komentāra teksts: