Menu
Pilnā versija
Foto

Morālie teroristi uzņem apgriezienus

Latvijas mednieku asociācija* · 15.01.2019. · Komentāri (278)

Pievienot komentāru

Lapas:    6   5   4   3   2   1   



Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo

xxx

17.01.2019. 15:59

Katrs, kurš būs ieskatījies medību likumdošanā, tūdaļ teiks – bet ir taču sugas, kuru medīšana atļauta visu gadu. Jā, tā ir, bet, pirmkārt, šāds regulējums ir kompromiss starp konkrētās sugas potenciālo apdraudējumu sabiedrības interesēm un mednieku kapacitāti (iespējamo “ražību”). Te jāatgriežas pie iepriekš teiktā par mednieku daudzumu – tikai nepilni 2% no Latvijas iedzīvotājiem, turklāt mednieki var medīt no pamatdarba un ģimenes pienākumiem brīvajā laikā. Un otrkārt, ne visu, kas atļauts, obligāti jāizmanto. Sevi cienošs mednieks nav piespiežams medīt mežacūku vai lapsu mazuļu zīdīšanas laikā un šāda ētiska rīcība var novest pie domstarpībām ar zemnieku par noēstajiem sējumiem vai aiznestajām vistām. Šādos gadījumos parasti izlīdzas ar šāvienu gaisā vai nomedī kādu jaunās paaudzes dzīvnieku, bet ne māti. Tikai epizootija (dzīvniekus nonāvējoša infekcijas slimība) var likt medniekam rīkoties citādi.

Rezumējot secinājumi ir vienkārši. Medības ir nepieciešamība. Un mednieki ir nepieciešami, jo neviens cits par savu naudu visas sabiedrības interesēs nespēj regulēt savvaļas medījamo sugu dzīvnieku populācijas, nodrošinot ekoloģisko stabilitāti, bioloģisko daudzveidību un iespējas pastāvēt saimnieciskajām nozarēm. Mednieku aktivitāšu rezultātā mēs spējam izaudzēt pārtiku, iegūt koksni, braukt pa ceļiem bez pārmērīgi biežām sadursmēm ar savvaļas dzīvniekiem, baudīt sugu daudzveidību u.c. Mednieki ir absolūti nepieciešama un cienījama sabiedrības daļa.

Atbildēt

xxx

17.01.2019. 15:53

Raksta autors ir Jānis Bārs,Zemkopības ministrijas Meža departamenta medību eksperts

Šobrīd sabiedrībā atkal uzvirmojušas kaislības un emocijas par medībām. Ja vadās pēc principa “lai tas, kurš bez grēka, pirmais met akmeni”, tad pēc komentāriem internetā rodas iespaids, ka mums ir ļoti daudz “svēto” un katram no viņiem vēl biologa diploms kabatā. Lasot komentārus un priekšlikumus, brīžiem gribas vaicāt – cienītie, kur jūs esat ieguvuši zināšanas par dabu un tajā notiekošajiem procesiem?

Var saprast cilvēku nezināšanu, ņemot vērā apstākli, ka vairāk nekā 2/3 Latvijas iedzīvotāju jau trešajā paaudzē ir pilsētnieki. Bet nevar saprast – kā var tik radikāli publiskajā telpā uzstāties ar viedokli par tēmu, kurā nav zināšanu, bet tikai emocijas. Turklāt tēmā, kurā emocijām nav vietas – medības nav nedz dzeja, nedz glezniecība.

Lai varētu labāk izprast tālāk rakstīto, ir jāņem vērā trīs lietas. Pirmkārt, arī cilvēks ir tikai viena no dzīvbūtņu sugām. Suga, kura nākusi no tās pašas dabas, bet šobrīd attīstījusies tiktāl, ka aizmirsusi savu izcelšanos un zaudējusi apziņu par savu vietu dabā – nejūtas tās sastāvdaļa. Dabā sugai nav raksturīgi noliegt sevi par labu citām sugām. Otrkārt, dabas likumi ir pārāki un darbojas neatkarīgi no cilvēku pieņēmumiem par to, kas ir labs un kas slikts. Tāpēc, treškārt, emocijas ir jānoliek pie malas. Ja to varam, tad ir vērts lasīt tālāk.


Medības nav mūsdienu cilvēka izgudrojums, medības dabā ir notikušas kopš pašiem dzīvības pirmsākumiem – vienmēr un visos laikos kāda suga ir ķērusi un ēdusi kādu citu sugu. Tātad medījusi. Cilvēks ir medījis (un pats ticis medīts!) kopš rašanās brīža daudzu gadu tūkstošu garumā. Tas nenovēršami ir atstājis ietekmi gan uz uzbūvi un ārējo izskatu, gan intelektu un instinktiem. Jā, arī uz instinktiem, bet par tiem vēlāk. Lietojamā barības bāze – augu un dzīvnieku izcelsmes ēdiens – skaidri apliecina, ka cilvēks ir visēdājs. Vēlme medīt nav pataloģija, bet gan normālas evolūcijas rezultāts. Bet mēs zinām, ka pat ģimenes, kur nu vēl sugas, ietvaros novērojamas atšķirības kā fiziskā, tā garīgā jomā. Katram ir dotības un intereses par kaut ko atšķirīgu – visi nav dzejnieki, gleznotāji, celtnieki, ārsti, programmētāji, sportisti vai mednieki. Tāpēc katram ir “sevi jāatrod”, citādi lielo cilvēcisko laimi tā arī nesasniegt. Tieši tāpēc daži ir mednieki, bet citi nē. Šo atšķirību dēļ nevienam nav tiesību citus nosodīt.

Mednieki. Medības. Kas tās ir? Kāpēc tās joprojām notiek? Vēsturiski viens no vissenākajiem nodarbošanās veidiem ar mērķi iegūt pārtiku, aizsargāt savu cilti, vēlāk arī sējumu un mājlopu aizsardzība. Senatnē medību ietekme bija izteikti lokāla niecīgās cilvēku izplatības dēļ, bet mednieks tika cienīts un godāts augstāk par karavīru par prasmi sagādāt pārtiku, par spēju pasargāt un par mākslu būt draugos ar dabu.

Kas ir mainījies? Cilvēku izplatība un saimnieciskā intensitāte ar mērķi nodrošināt cilvēku vajadzības. Attiecīgi saasinājusies konkurence par vietu zem saules. Sašķēlusies cilvēku izpratne par prioritātēm – starp saimnieciskajām un vides interesēm, aizmirstot par iespējamu kompromisu. Urbanizācijas rezultātā vairāk nekā 2/3 cilvēku ir zaudējuši zināšanas un saikni ar dabu – nepārzina tajā notiekošos procesus. Un maldās starp mūsdienu cilvēku izdomāto “civilizēto pasauli” un “mežonīgo dabu”, aplam domādami, ka tās pastāv katra par sevi. Kā zināms, tieši nezināšana ir emociju un mītu pamatā.

Izplatītākie mīti par medībām un medniekiem. Hobijs jeb vaļasprieks (medības par hobiju uzskata pat daļa mednieku). Izprieca asiņainu piedzīvojumu meklētājiem ar akmens laikmeta intelektu un noslieci uz vardarbību. Medības nav nepieciešamas, jo dabā notiekošie procesi ir pašregulējoši. Tie visi ir mīti. Tagad mazliet sīkāk par katru.

Hobijs jeb vaļasprieks. Šajā mītā visskumjākais ir tas, ka medības par vaļasprieku uzskata pat daļa mednieku. Tīri pēc definīcijas, vaļasprieks ir indivīda nodarbe, kuru piekopjot vai nepiekopjot, netiek būtiski ietekmētas citu indivīdu intereses. Tātad par vaļasprieku var uzskatīt sauļošanos dārzā, pastmarku krāšanu un tamlīdzīgas nodarbes. Bet ne medības.

Medības var salīdzināt ar autobraukšanu – dažam tā ir izklaide, vēl kādam sports, bet citam maizes darbs. Kā kuram. Lai katrs paliek pie sava viedokļa, jo tas nemaina lietu būtību – visi kopā silda ekonomiku – uztur autobūves, ceļu būves un degvielas ražošanas industrijas.
Kā jau visās jomās, arī medībās to piekopējiem ir trīs attīstības līmeņi: mehāniskais, saprātīgais un radošais. Ja mūsdienu mednieks medības uzskata tikai par savu vaļasprieku, tātad tālāk par mehānisko līmeni viņš nav ticis. Diemžēl.

Par otro mītu. Pirmkārt, dabiska lēna nāve, kam cēlonis ir vecums, slimības, bads, sals vai plēsēja zobi ir mokpilnāka nekā no precīzi raidīta šāviņa, kas apziņu izdzēš momentāni. Un dabiskā nāve nešķiro dzīvnieka attīstības stadiju – mazs vai liels, kā arī tai nav normatīvos noteiktas sezonas un veida. Starp citu – šāviens ir tikai niecīga daļa no medībām, bet saistībā ar to ir vesela virkne ētikas nosacījumu. Otrkārt, nenoliegšu, arī starp medniekiem gadās pa kādai melnai avij – gluži tāpat kā jebkurā citā interešu grupā. Bieži ir gadījies diskutēt par medību tēmu un bieži pretī nācies dzirdēt: ko tu man stāsti, es labi zinu, man čoms mednieks stāstīja citādi. Un pēc dzirdētā secināms, ka “čoms” ir īstens barbars un bļauris, diemžēl ar mednieka apliecību kabatā. Tāpēc pārējiem medniekiem šādi eksemplāri jāvaktē un jāizglīto īpaši, lai neceļ neslavu sev un citiem. Un patiesi žēl, ka sabiedrība visvairāk pamana tieši šādu atsevišķu mehāniskā līmeņa barbaru izpausmes, nevis godprātīgo mednieku kopīgo veikumu.

Par to, ka medības it kā nav nepieciešamas. Bez medībām tiešām varētu iztikt – plašajā ziemeļu tundrā un taigā, tuksnesī. Tātad milzīgās ekosistēmās, kurās nav cilvēka. Precīzāk – kurās nav pastāvīgas cilvēka klātbūtnes un saimniecisko interešu. Šādas lielas ekosistēmas ir iekšēji nosacīti nostabilizējušās un spēj pastāvēt pašregulācijā. Kāpēc nosacīti? Tāpēc, ka tajās notiekošās “svārstības” ir daudz izteiktākas un starpsugu attiecības tās darbina pilnā amplitūdā. Bet to sabiedrība neredz.

Latvijas apstākļos, ņemot vērā cilvēku skaitu, izvietojumu un saimnieciskās intereses, patreizējais dzīves līmenis bez medībām nav iespējams. Un te nonākam pie galvenā – kas medības ir patiesībā un ko tās nodrošina.Medības ir platību apsaimniekošanas instruments, ar kura palīdzību nodrošina sabiedrībai:

1) bioloģisko daudzveidību – nepieļaujot atsevišķām sugām pārmērīgi savairoties un izspiest no dzīves telpas citas sugas (izēdot tās tiešā veidā, likvidējot to barības bāzi vai izmainot vidi);

2) ekoloģisko stabilitāti – nepieļaujot dabisko regulācijas mehānismu (piemēram, epizootiju) „ieslēgšanos”, kuru ekstrēmās sekas būtu jūtamas gadu desmitiem;

3) iespēju pastāvēt saimnieciskajām nozarēm – piemēram, lauksaimniecībai un mežsaimniecībai.

4) savvaļas dzīvnieku respektu pret cilvēku – minimizējot tieša uzbrukuma draudus, kā arī samazinot savvaļas dzīvnieku izraisītu ceļu satiksmes negadījumu apjomu.

Ko gūst mednieks pats? Iespēju sekot savam iekšējam aicinājumam, būt kopā ar domubiedriem, atrasties dabā un redzēt to “no iekšpuses”, kā arī gūt sabiedrības atzinību vai nopēlumu – atkarībā no savas saimniekošanas sekmēm un izpausmēm. Vienīgais mantiskais ieguvums – +/- ekoloģiski tīra pārtika un savu guvumu liecības (trofejas, piemēram, stirnu āža ragi, meža kuiļa ilkņi u.tml.).

Tātad medības pēc būtības ir vienas interešu grupas serviss visai sabiedrībai. Vēl vairāk – mednieki medību procesu nodrošina „no savas kabatas”. Kāpēc? Mednieki grib medīt, grib būt dabā, grib būt dabas sastāvdaļa. Šī griba ir paaudžu paaudzēs nodots mantojums gēnu līmenī un pie tā neviens nav vainīgs. Turklāt Latvijā mednieku ir tikai nepilni 2% no iedzīvotāju skaita un šim skaitam ir tendence samazināties. Attiecīgi nav racionāli celt zināšanu slieksni mednieku kandidātiem un nākas dot apliecību par zināšanām mehāniskajā līmenī, cerot, ka pieredze pieliks pārējo. Jo jaunizcepts mednieks nonāk starp pieredzes bagātākiem medniekiem, nevis klīst viens pats. Tomēr mednieks bez zināšanām, izpratnes, likumpaklausības un ētikas nav kārtīgs mednieks. Nejēga mednieks ir bēda pagastā, mežā un sabiedrībā.

Par zināšanām (medniekiem). Jāpatur prātā, ka medību saimniecība nav atsevišķa un patstāvīga nozare, bet blakusnodarbošanās veids. Organizējot medību saimniecību, primāri jārespektē konkrētās teritorijas fizioģeogrāfiskās un saimnieciskās intensitātes īpatnības. Tomēr medību saimniecība var darboties ekonomiski efektīvi, vienlaikus ievērojot vides un saimnieciskās intereses, ja vien mednieki apzinās savu pienākumu (nevis hobiju), lomu dabā un sabiedrībā, kā arī ir pietiekami kvalificēti, izglītoti un ar izpratni ne tikai medību jomā, bet arī saistītajās nozarēs, vienlaikus prot sabalansēt un respektēt citu interešu grupu tiesības. Sarežģīti? Jā, nav viegli. Bet izdarīt var un vajag. Medniekam jāvar sadzīvot ar visiem – ar sevi, ar dabu, ar zemes īpašniekiem, ar citiem medniekiem, ar kontrolējošajām institūcijām, ar radikāli noskaņotiem indivīdiem, kuri sevi uzskata par “dabas sargiem”, un ar sabiedrību kopumā. Bet, lai to sekmīgi paveiktu, medniekam jābūt zinošam visās šajās jomās. Citādi ir bēdas – savstarpēju konfliktu (“sabiedrības eksploziju”) vai postījumu veidolā.

Pavisam īsi no medību likumdošanas. Medību saimniecība ir dabas resursu apsaimniekošanas sistēma, kas vienlaikus ar medību produkcijas ieguvi nodrošina šo resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Medību resursu ilgtspējīga apsaimniekošana — medījamo dzīvnieku populācijas un apdzīvotās vides un ar to saistīto dabas resursu apsaimniekošana tādā veidā, lai saglabātu medību resursu bioloģisko daudzveidību un atjaunošanās spēju, nodrošinot medību resursus nākamajām paaudzēm, kā arī veicinātu medījamo dzīvnieku aizsardzību, ņemot vērā saimnieciskās, sociālās un vides intereses un neapdraudot dabas aizsardzības pasākumu īstenošanu medījamo dzīvnieku sugu izplatības teritorijā. No šiem dažiem teikumiem skaidri redzams, ka medības nav kādas cilvēku grupas nekontrolētas izklaides apzīmējums, bet gan reglamentēts pasākums. Papildus Medību likuma nosacījumiem ir virkne medniekiem saistošu ētisku nosacījumu arī Dzīvnieku aizsardzības likumā.

Par ētiku. Liela daļa ētikas ir ietverta medības reglamentējošajos normatīvajos aktos. Daļa palikusi nerakstītu likumu kategorijā, to atstājot katra sevi cienoša mednieka ziņā. Nezinātāji bieži jauc divas atšķirīgas lietas, bet nav pieļaujami jaukt savvaļas sugu apsaimniekošanu ar mājdzīvnieku labturību. Ja kāds grib oponēt, tad lai sākotnēji iepazīstas ar savvaļas sugu fizioloģiju – nonāks pie secinājuma, ka pieaugusi mātīte vienmēr ir kopā ar mazuļiem. Mazuļi tiek padzīti malā pārošanās laikā un pavisam atraidīti īsi pirms nākamā metiena dzimšanas. No labturības viedokļa sanāk, ka mātītes praktiski nekad nedrīkstētu medīt. Tomēr populācijas uzturēšanas interesēs nepieciešams nodrošināt konkrētu vecuma un dzimumstruktūru katrai sugai individuālās proporcijās. Protams, nav pieļaujama (ētiska) medīšana dzemdību un mazuļu zīdīšanas/vadāšanas laikā līdz brīdim, kad jaunie spēj dzīvot patstāvīgi. Tieši tāpēc medību termiņi katrai sugai ir atšķirīgi.

Atbildēt

>Nu

17.01.2019. 15:51

»

Nu

Medības nav arī ekspluatācija,un tavs pants ir galīgi nevietā. Neviens ar varu netaisās vilkt bērnus uz medībām


Diez vai tu spēsi vai tev būs zināšanu, lai vispār nocitētu medību zinātnisko definīciju. Nevis pašizdomātu stroķu brālības vai kaut kādu Krievijas kazaku brigāžu izteicienu.

Atbildēt

tu

17.01.2019. 15:48

»

jālasa likumi! un tie jāievēro!

Bērnam ir tiesības būt pasargātam no fiziskas un garīgas ekspluatācijas, no seksuālas ekspluatācijas un pavedināšanas, kā arī no citiem ekspluatācijas veidiem


slims esi? Bērnam 16 gados ir tiesības izvēlēties vai sēdēt visu dienu pie datora vai doties kopā ar vecākiem medībās.

Atbildēt

jālasa likumi! un tie jāievēro!

17.01.2019. 15:21

Bērnam ir tiesības būt pasargātam no fiziskas un garīgas ekspluatācijas, no seksuālas ekspluatācijas un pavedināšanas, kā arī no citiem ekspluatācijas veidiem
-------
ekspluatācijas un pavedināšanas!!

Atbildēt

?

17.01.2019. 15:10

»

>nu

15.pants. Bērna tiesības uz aizsardzību no ekspluatācijas...


Kāda ekspluatācija, ko tu te tagad muldi? Runa ir par iespēju brīvprātīgi piedalīties medībās vecāku klātbūtnē un uzraudzībā no 16 gadu vecuma! NO 16 GADU VECUMA!!! 16 gados jaunietis ir spējīgs izlemt vai viņš to grib vai ne. No 14 gadu vecuma iestājas kriminālatbildība, viņš nes pilnu atbildību par nodarīto, kāpēc lai viņš nevarētu medīt? Ar motociklu braukt drīkst, kas manuprāt ir daudz bīstamāka nodarbe, bet medīt ne.

Atbildēt

Nu

17.01.2019. 14:39

»

>nu

15.pants. Bērna tiesības uz aizsardzību no ekspluatācijas...


Medības nav arī ekspluatācija,un tavs pants ir galīgi nevietā. Neviens ar varu netaisās vilkt bērnus uz medībām.

Atbildēt

interesents

17.01.2019. 13:18

»

>nu

15.pants. Bērna tiesības uz aizsardzību no ekspluatācijas...


medības nav ne spēles, ne izpriecu pasākums, ne māksla!

Atbildēt

:)))

17.01.2019. 13:17

»

janka

mednieki jau sen izmanto bezsvina munīciju, ja kas


stāsti manīm daugaviņa..:)))

Atbildēt

>nu

17.01.2019. 13:14

»

nu

tad izlasi vismaz bērnu tiesību aizsardzības likumu


15.pants. Bērna tiesības uz aizsardzību no ekspluatācijas

(1) Bērnam ir tiesības būt pasargātam no ekonomiskas ekspluatācijas, no nodarbināšanas bīstamos vai viņa veselībai, fiziskajai, psihiskajai vai tikumiskajai attīstībai kaitīgos apstākļos, nakts darbā vai tādā darba laikā, kas kavē viņa izglītošanos.

(2) Bērnam ir tiesības būt pasargātam no fiziskas un garīgas ekspluatācijas, no seksuālas ekspluatācijas un pavedināšanas, kā arī no citiem ekspluatācijas veidiem, kas jebkā varētu viņam kaitēt.

16.pants. Bērna tiesības uz atpūtu un brīvo laiku

Bērnam ir tiesības atbilstoši savam vecumam un fiziskajai un garīgajai attīstībai uz atpūtu un brīvo laiku, tiesības piedalīties spēlēs un izpriecu pasākumos, kā arī kultūras dzīvē un nodarboties ar mākslu.

Atbildēt

apk

17.01.2019. 13:02

»

janka

no virtuves naža ir daudz vairāk bojā gājušo nekā no šaujamieročiem


Te tiešām nav argumentu. Ka tas ir pats bīstamākais ierocis, neviens pat neiepīkstēsies. Visi kaut kā palaidīs garām, ka varbūt nevajag asus nažus, precīzāk spicus.
P.S. vajadzētu atļaut komentārus, lai iet rieties atsevišķi ļautiņi zem viena komentāra. Tagad visi komentāri jālasa, arī sūdi, kāds pa vidu ir pateicis labu domu, bet tas pazūd.

Atbildēt

17.01.2019. 12:33

plintniekbrāl, TU ESI PLIKS

Atbildēt

interesents

17.01.2019. 12:32

»

jurīt

tu pats esi izlasījis kaut vai to pašu medību likumu, ieroču aprites likumu, jauno likumprojektu vai arī informāciju smelies no interneta komentētājiem. Vai tev ir vismaz kaut kāda attāla nojausma par dabu un tās procesiem? Vai tu galu galā zini kā tiek klasificēti ieroči, vai tu esi izaudzinājis kaut...


a kāpēc tu gribi mainīt likumu? tikai tāpēc, ka tev tā gribas? Lai par to runātu ir jābūt kaut kādai zināšanu bāzei, ko nosaka bērnu tiesību azisardzības likums valstī, nevis plikām, vienīgi ar emocijām vāji piesegtām interesēm

Atbildēt

Svins

17.01.2019. 12:22

Par piesārņojumu - svina munīcija ir dabā mūžīgi paliekošs, nesavācams un kaitīgs piesārņojums.

Atbildēt

jā, Joņ

17.01.2019. 11:57

»

Jons

sapratu, tu runā pēc pieredzes


es dzīvoju reālā pasaulē, nevis virtuālajā un zinu, kā notiek noziegumi. Un ja vien tev būtu vēlēšanās, arī tu šo statistiku varētu atrast. Bet tev jau tas nav vajadzīgs, jo tas nesaskan ar šeit pausto pārliecību, ka nogalina tikai mednieki.

Atbildēt

jurīt

17.01.2019. 11:50

»

Juris

par ieročiem runājam


tu pats esi izlasījis kaut vai to pašu medību likumu, ieroču aprites likumu, jauno likumprojektu vai arī informāciju smelies no interneta komentētājiem. Vai tev ir vismaz kaut kāda attāla nojausma par dabu un tās procesiem? Vai tu galu galā zini kā tiek klasificēti ieroči, vai tu esi izaudzinājis kaut vienu bērnu? Kas tev ir devis tiesības kaut kādai sabiedrības daļai pieprasīt nodarboties ar legālu lietu, kuru regulē dažādi likumi, tikai tāpēc, ka tev tā gribas? Lai par kaut ko runātu, ir jābūt kaut kādai zināšanu bāzei nevis plikām emocijām. Ak vai, tagad bērniņi paņems plinti un šaus pa visu kas kustas. Tāda apmēram ir interneta komentētāju argumentācija pret jauno ieceri,

Atbildēt

Juris

17.01.2019. 11:38

»

janka

desmit mēnešu laikā avārijās ir gājuši bojā vairāk kā medībās 45 gadu laikā. Par ko mēs vispār runājam


par ieročiem runājam
par bērniem un pusaudžiem un par ieorčiem viņu rokās runājam
par jauna likuma lobēšanu no tevis, lai atļautu Latvijā bērniem šaut uz dzīvniekiem
par ieročiem un tavu interesi runājam

Atbildēt

internets

17.01.2019. 11:38

Uzziņai

Internets ir publiska telpa, tāpēc jebkurš likumpārkāpums pret personu virtuālajā vidē ir vienlīdzīgs pārkāpumam reālajā dzīvē.
Kriminālā un administratīvā atbildība iestājas no 14 gadu vecuma.
Par fizisku vai emocionālu vardarbību pret citu bērnu var piespriest naudas sodu līdz 400 eiro apmērā.
Par sabiedriskā miera traucēšanu, kas izpaužas kā necieņa pret sabiedrību, bezkaunīga rīcība, ignorējot vispārpieņemtās normas un traucējot cilvēku mieru, iestāžu, uzņēmumu vai organizāciju darbu, piespriež naudas sodu no 70 līdz 500 eiro.
Par publisku neslavas celšanu soda ar piespiedu darbu, īslaicīgu brīvības atņemšanu vai naudas sodu.
Par nacionālā, etniskā, rasu vai reliģiskā naida izraisīšanu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem.
Par pornogrāfiska rakstura materiālu izplatīšanu draud brīvības atņemšanas sods līdz sešiem gadiem.

Atbildēt

internets

17.01.2019. 11:36

Fotogrāfija ar sievieti un lūsi

2016. gada decembris. Mežzine un medniece mednieku portāla plašākai auditorijai slēgtā sadaļā ievieto fotogrāfiju, kurā redzama viņa un medījums - lūsis. Viņa lepojas, jo ir ar ko. Tāpat kā citi senās nodarbes pārstāvji. Viss ir legāli, likumīgi, un arī medību ētika nav pārkāpta. Turpat portālā ir desmitiem citu daudz asiņaināku fotogrāfiju ar nomedītiem dzīvniekiem, bet tieši sievietes fotogrāfija nonāk sociālajos tīklos, pēc tam medijos, un tad iet vaļā. Dažu stundu laikā tūkstošiem tvītotāju, laikotāju un komentētāju no garlaikotiem biroju krēslu drillētājiem kļūst par agresīviem lūšu aizstāvjiem, kas virtuālajā realitātē plosa jauno sievieti. Kad “asiņu” ir par maz, viņi metas apspriest sievietes privāto dzīvi un ģimeni. Šķiet, ka par lūšiem visi jau aizmirsuši.

Soda izpildes izrādes pilsētas laukumos atceltas jau vairākus gadsimtus, bet kāre pēc piedalīšanās publiskā sodīšanā palikusi. Par laimi, ir internets.

Atbildēt

janka

17.01.2019. 10:39

»

Jons

nu tad, vecīt, salīdzināji...


no virtuves naža ir daudz vairāk bojā gājušo nekā no šaujamieročiem.

Atbildēt

janka

17.01.2019. 10:37

desmit mēnešu laikā avārijās ir gājuši bojā vairāk kā medībās 45 gadu laikā. Par ko mēs vispār runājam?

Atbildēt

Jons

17.01.2019. 10:21

»

janka

Šogad līdz 31. oktobrim kopumā policijā reģistrēti 16 904 satiksmes negadījumi, kas ir par 212 avārijām mazāk nekā pērn identiskā laika posmā. Šogad avārijās cietuši 4029 cilvēki, kas ir par 18 mazāk nekā pērn...


nu tad, vecīt, salīdzināji!!!
Uzraksti vēl cik ir noslīkuši, cik sadeguši un cik salauzuši kājas slīdot uz nenokaisītām ielām:)
Uzraksti, cik aizrijušies ēdot un cik dzerot šņabi:) un cik augstākās uzraudzības pakāpē Eiropā esošajās medībās nolikuši karoti:)))
es tādus gadījumus zinu

Atbildēt

janka

17.01.2019. 10:13

»

urkām trūkst vēl 16 gadnieku trofejas

Mednieki trofeju dēļ regulāri sašauj medību biedrus...


Šogad līdz 31. oktobrim kopumā policijā reģistrēti 16 904 satiksmes negadījumi, kas ir par 212 avārijām mazāk nekā pērn identiskā laika posmā. Šogad avārijās cietuši 4029 cilvēki, kas ir par 18 mazāk nekā pērn.

Šogad satiksmes negadījumos dzīvību zaudējuši 122 cilvēki, bet pērn desmit mēnešos gāja bojā 108 cilvēki. 26. oktobrī, piemēram, satiksmes negadījumos gājuši bojā trīs cilvēki.

VP jau septembrī atzina, ka pēdējo desmit gadu laikā situācija uz ceļiem bija būtiski uzlabojusies, taču pagājušais gads un šis gads liecina par to, ka iestājusies "tāda kā stagnācija", jo apdraudēts Eiropā uzstādītais mērķis, proti, līdz 2020. gadam Latvijā reģistrēts par 50% mazāk bojāgājušo un smagi cietušo negadījumos, salīdzinot ar 2010. gadu.

Atbildēt

urkām trūkst vēl 16 gadnieku trofejas

16.01.2019. 22:12

Mednieki trofeju dēļ regulāri sašauj medību biedrus

2014. gada 23. oktobrī 19:38 Bez tabu

Lai cik droši arī nebūtu medību drošības noteikumi, tomēr statistika ir nepielūdzama – pēdējo 45 gadu laikā 258 cilvēki ir sašauti, bet 78 ir gājuši bojā no medību ieroča.

Kā norāda Valsts mežu dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis, visbiežāk nelaimes gadījumi notiek tāpēc, ka tiek izdarīts šāviens mednieku sektorā, šaujot pa neskaidru mērķi, kā arī neuzmanīgi apejoties ar medību ieroci.

Tā diemžēl ir noticis arī Rucavas mežos Liepājas apkaimē, kur viens no medniekiem izdarīja neuzmanīgu šāvienu un nāvīgi savainoja citu mednieku. Medību kluba Mednieki vadītājs Edvīns Porciks norāda, ka abi mednieki bijuši ar ilgu gadu pieredzi, tāpēc vēl jo dīvaināks šķiet šis traģiskais negadījums.

Atbildēt

!

16.01.2019. 22:04

»

Janka

Nu mulkiem jau likumi nav rakstīti. Tas par tevi šoreiz, ja tu nesajēdz, ka tas ir spēkā esošs likums, kurš saistošs visiem pilsoņiem


normāliem cilvēkiem, kuri nenodarbojas ar slepkavošanu tavi slepkavu likumi neinteresē

Atbildēt

Janka

16.01.2019. 20:03

»

>Janka

ļooooti liela starpība, gan tajā, kas atstiepis un pgrūdis apakšā, gan tajā, kas parakstījis


Nu mulkiem jau likumi nav rakstīti. Tas par tevi šoreiz, ja tu nesajēdz, ka tas ir spēkā esošs likums, kurš saistošs visiem pilsoņiem

Atbildēt

Kursim

16.01.2019. 20:01

»

kursis

Ja nezinātu, netiektu. Citādi varētu ļaut jums bez plintes vilku no meža izmelot


Man un citiem medniekiem ir pilnīgi un absolūti vienalga ko tu tur savā galvā iedomājies zinām. Vari te komentāros izstiepties. Drīz būs klāt jaunā sezona un viss turpināsies, būs gaļa būs trofejas, jaunā paaudze nāks uz medībām. Bet zālēdāji kunkstēs un vaidēs..

Atbildēt

mjā

16.01.2019. 19:59

varētu vēl publikai atgādināt par kriminālo mednieku eksamināciju, par Valsts meža dienesta izdotajām vairāk nekā 200 viltotajām mednieku apliecībām
vai tad nu būtu piemirsies?

Atbildēt

kursis

16.01.2019. 19:09

»

Kursim

Tu esi idiots, ja domā ka mednieki privātajās platībās netiek kontrolēti. Tava Izpratne par medībām ir nulle


Ja nezinātu, netiektu. Citādi varētu ļaut jums bez plintes vilku no meža izmelot.
Bet tā bēda priekš tevis, ka zinu.

Atbildēt

>Janka

16.01.2019. 19:04

»

Janka

Tas ir spēkā esošs likums, kāda starpība, kurš parakstījis


ļooooti liela starpība, gan tajā, kas atstiepis un pgrūdis apakšā, gan tajā, kas parakstījis

Atbildēt

Janka

16.01.2019. 18:42

»

Janka, nemāžojies!

Skat.kas tavu papīreli ir parasktījis


Tas ir spēkā esošs likums, kāda starpība, kurš parakstījis

Atbildēt

Medībās sašauts bērns!!!!

16.01.2019. 17:47

TVNETZiņasKriminālziņasMedībās cieš bērns

Medībās cieš bērns

Andris Grīnbergs
Latvijas Avīze
2005. gada 11. oktobris 08:00

Pirmajā oktobrī gaides medību laikā Aizkraukles rajona Kurmenes pagastā ievainojumu kājā, visdrīzāk nevis no lodes ar atsitienu, bet gan krītot no 3,5 metrus augsta torņa, guva astoņgadīgais Vladislavs.

Nelaime, pēc Aizkraukles virsmežniecības medību inženiera Vitolda Rozīša stāstītā, notika individuālajās medībās, ko rīkoja mednieku kolektīvs "Kurmeks". Brīdī, kad mednieks Vladimirs Alle no torņa ar 16. kalibra gludstobra medību ieroci izšāva uz pamanīto briedi, no blakus torņa, kurā atradās mednieks Vladimirs Šusts ar dēlu, puika pēkšņi nokrita un, saķēris ievainoto kāju, sāpēs un izbīlī kliedza. Tēvs, domādams, ka lode ar atsitienu trāpījusi dēlam kājā, steigšus veda viņu uz Rīgas slimnīcu. Neizpildīta palika šādās reizēs obligātā prasība – par notikušo netika paziņots medību vadītājam.

"Es par nelaimi uzzināju tikai otrā rītā," stāstīja medību kluba "Kurmeks" priekšsēdētājs Reinis Butis. "Kad zēna tēvam jautāja, kāpēc viņš mazgadīgā dēla dalību medībās nav saskaņojis ar medību vadītāju un kāpēc nepaziņoja par ievainojumu, viņš skaidroja, ka neesot iedomājies, ka varētu notikt kāda nelaime, un ka pēc dēla savainojuma bijis šokā. Vienīgā doma bijusi – ātrāk uz slimnīcu."

Tagad daudzi jautā, vai medniekam, kurš "zaudē galvu" un nespēj ievērot elementārus noteikumus, maz drīkst uzticēt ieroci? Viņa paša atbildi nesaņēmu, jo tie, kas zina viņa telefonu, atbildēja, ka neesot tiesību to izpaust. Mednieks Vladimirs Alle, par kuru domāja, ka lode no viņa bises ievainojusi bērnu, man sacīja, ka ļoti pārdzīvojot notikušo un ka tagad, kad mediķi uzskatot, ka ievainojums nav no lodes, viņš varot atviegloti uzelpot. Slimnīcā nekavējoties ziņoja policijai, kam tagad šādos gadījumos jāierosina krimināllieta, kas arī tika izdarīts. Bet vēlāk, kad ievainojuma vietu kājā pārbaudīja ar rentgenu, ārsti neticēja tēva skaidrojumam. Lode, lai arī ar atsitienu, rada cita rakstura brūci, turklāt pati lode nebija atrodama. "Domāju, ka zēns ievainojumu guvis, izbīlī pēc šāviena krītot no torņa," stāsta Vladislava ārstējošais dakteris Aleksandrs Zaķis, kurš pats, izrādās, ir mednieks ar 30 gadu stāžu. "Notikumu izmeklē policija, ekspertīze dos galīgo atbildi, no kā radies ievainojums. Taču brūce bija pietiekami nopietna. Uzskatu, ka likumdošanā vajadzētu noteikt ierobežojumus, lai bērnus nebūtu iespējams ņemt līdzi uz medībām. Katru gadu notiek nelaimes gadījumi, mednieki cilvēku notur par mežacūku vai citu zvēru un bliež virsū, bet te vecāki pilnīgi bezatbildīgi pakļauj savu atvasi ekstremālai situācijai. Nav jau runa tikai par ieroču bīstamību – ja nu zēns krītot būtu guvis vēl nopietnāku savainojumu vai, nedod Dievs, nosities?"..

Atbildēt

kursis

16.01.2019. 17:33

»

Nu beidz dirst

Neviens netaisās pusaudžiem dalīt ieročus bet vecāku klātbūtnē medīt


tāda vecāka klātbūtnē, kā tu? tu jau pat internetā bez lamu vārdiem nespēj iztikt, kur nu vēl biezā meža biezoknī, kur privātajās platībās tevi neviens nekontrolē, ko tu dari ar ieroci vai māci savam nepilngadīgajam bērnam!
Var jau dzīt vellu, bet nu ne tik glupjā veidā, domājot, ka visi ir stulbi!

Atbildēt

Janka, nemāžojies!

16.01.2019. 17:26

»

janka

Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk. Piekrītu...


Skat.kas tavu papīreli ir parasktījis
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
Tas izsaka visu

Atbildēt

janka

16.01.2019. 16:38

Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk. Piekrītu
Teksta versija
LIKUMI LVLATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veiditēmasvisvairāk skatītiejaunākieLV EN uz sākumu

Ievadiet atslēgvārdu šeit
meklēt Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā
Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?

Attēlotā redakcija
09.09.2016.-... Spēkā esošā
Ministru kabineta noteikumi Nr.421

Rīgā 2014.gada 22.jūlijā (prot. Nr.40 26.§)
Medību noteikumi
Izdoti saskaņā ar Medību likuma 3.panta ceturto un piekto daļu,
5.panta otro daļu, 8.pantu, 10.panta otro daļu, 13.panta otro un trešo
daļu, 17.panta otrās daļas 1. un 2.punktu, 18.pantu, 22.panta pirmo daļu,
23.panta otro un trešo daļu, 26.pantu un 29.panta septītās daļas 2.punktu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka:

1.1. medījamo dzīvnieku sugas, medību termiņus, kā arī gadījumus, kad iespējamas medības ārpus medību termiņiem;

1.2. kārtību, kādā Valsts meža dienests ir tiesīgs mainīt zīdītāju medību termiņus, kā arī noteikt papildu ierobežojumus medību organizēšanai atbilstoši attiecīgās dzīvnieku populācijas stāvoklim, meteoroloģiskajiem apstākļiem un fenoloģiskajai situācijai;

1.3. medību tiesību apriti, to nodošanas kārtību un minimālo termiņu, kā arī šo tiesību īstenošanas un atcelšanas kārtību;

1.4. medību iecirkņu izveidošanas un reģistrēšanas kārtību, kā arī kritērijus medību platību atzīšanai par vienlaidu medību platību;

1.5. medību norises dokumentēšanas un informācijas aprites kārtību medību jomā;

1.6. mednieka sezonas kartes izsniegšanas kārtību;

1.7. medību atļauju izsniegšanas kārtību, kā arī kārtību un nosacījumus medību atļaujas izsniegšanai medījamo dzīvnieku medīšanai postījumu vietās;

1.8. kārtību, kādā izsniedz un anulē atļaujas medījamo dzīvnieku ķeršanai savvaļā, ievešanai Latvijā, izmantošanai šķirnes medību suņu apmācībā vai zinātniskajā pētniecībā, turēšanai nebrīvē un izlaišanai savvaļā;

1.9. medību vadītāja pienākumus un tiesības;

1.10. medību šaujamieroča un medību munīcijas izmantošanas kārtību, kā arī medībās ievērojamās drošības prasības;

1.11. medību rīku un lielas jaudas pneimatisko ieroču izmantošanas kārtību;

1.12. kārtību, kādā publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslā medī nelimitēto medījamo sugu dzīvniekus;

1.13. šķirnes medību suņu apzīmēšanas kārtību un izmantošanu medībās;

1.14. nomedītā dzīvnieka pārvietošanas kārtību;

1.15. kārtību, kādā rīkojas ar medījamiem dzīvniekiem, kuru bojāejas iemesls nav medīšana, ķeršana vai turēšana nebrīvē;

1.16. kārtību, kādā medību trofejas izved no Latvijas.

2. Medības īpaši aizsargājamās dabas teritorijās nosaka šie noteikumi, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārīgie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, attiecīgo teritoriju individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi un citi medības reglamentējošie normatīvie akti.

II. Medījamo dzīvnieku sugas un medību termiņi
3. Noteikti šādi limitētie un nelimitētie medījamie dzīvnieki un to medīšanas termiņi:

3.1. limitētie medījamie dzīvnieki:

3.1.1. aļņi (Alces alces) – no 1. septembra līdz 31. decembrim;

3.1.2. staltbrieži (Cervus elaphus) – buļļi no 1. septembra līdz 31. janvārim, teļi (vecums līdz vienam gadam) un govis – no 15. augusta līdz 31. janvārim;

3.1.3. stirnas (Capreolus capreolus) – āži no 1. jūnija līdz 30. novembrim, kazlēni (vecums līdz vienam gadam) un kazas – no 15. augusta līdz 30. novembrim;

3.1.4. mežacūkas (Sus scrofa) – visu gadu;

3.1.5. lūši (Lynx lynx) – no 1. decembra līdz Valsts meža dienesta noteiktā pieļaujamā nomedīšanas apjoma izmantošanai medību platībās (turpmāk – nomedīšanas apjoms), bet ne ilgāk par 31. martu;

3.1.6. medņi (Tetrao urogallus) un rubeņi (Tetrao tetrix) – no 1. septembra līdz 31. decembrim;

3.1.7. vilki (Canis lupus) – no 15. jūlija līdz Valsts meža dienesta noteiktā nomedīšanas apjoma izmantošanai, bet ne ilgāk par 31. martu;

3.2. nelimitētie medījamie dzīvnieki:

3.2.1. raķeļi (Tetrao tetrix x Tetrao urogallus) – no 1. septembra līdz 31. decembrim;

3.2.2. pelēkie zaķi (Lepus europaeus) un baltie zaķi (Lepus timidus) – no 1. oktobra līdz 31. janvārim;

3.2.3. meža caunas (Martes martes), akmens caunas (Martes foina), seski (Mustela putorius) – no 1. oktobra līdz 31. martam;

3.2.4. āpši (Meles meles) – no 1. augusta līdz 31. martam;

3.2.5. mežirbes (Bonasia bonasia) – no 1. septembra līdz 31. janvārim;

3.2.6. fazāni (Phasianus colchicus) – no 1. augusta līdz 31. martam;

3.2.7. lauku baloži (Columba palumbus) – no 1. augusta līdz 15. novembrim;

3.2.8. mājas baloži (Columba livia) – no 1. augusta līdz 31. decembrim;

3.2.9. slokas (Scolopax rusticola) – no 1. augusta līdz 15. novembrim;

3.2.10. pelēkās vārnas (Corvus corone) un žagatas (Pica pica) – no 15. jūnija līdz 30. aprīlim;

3.2.11. sējas zosis (Anser fabalis), baltpieres zosis (Anser albifrons), Kanādas zosis (Branta canadensis), meža zosis (Anser anser) – no 15. septembra līdz 30. novembrim;

3.2.12. lauči (Fulica atra), krīkļi (Anas crecca), pelēkās pīles (Anas strepera), platknābji (Anas clypeata), meža pīles (Anas platyrhynchos), prīkšķes (Anas querquedula), baltvēderi (Anas penelope), garkakļi (Anas acuta), brūnkakļi (Aythya ferina), cekulpīles (Aythya fuligula), ķerras (Aythya marila), melnās pīles (Melanitta nigra), gaigalas (Bucephala clangula) – no augusta otrās sestdienas pulksten 16.00 līdz 14. septembrim trešdienā, sestdienā un svētdienā, bet no 15. septembra līdz 30. novembrim katru dienu;

3.2.13. bebri (Castor fiber) un ondatras (Ondatra zibethicus) – no 15. jūlija līdz 15. aprīlim;

3.2.14. lapsas (Vulpes vulpes) – visu gadu;

3.2.15. Latvijas faunai neraksturīgās vai invazīvās sugas – Amerikas ūdeles (Mustela vison), jenotsuņi (Nyctereutes procyonoides), dambrieži (Dama dama), mufloni (Ovis orientalis), Sika brieži (Cervus nippon), jenoti (Procyon lotor), nutrijas (Myocastor coypus Molina), baibaki (Marmota bobak) – visu gadu, bet zeltainie šakāļi (Canis aureus) – no 15. jūlija līdz 31. martam.

(Grozīts ar MK 06.09.2016. noteikumiem Nr. 598)

4. Izbēgušu nebrīvē audzētu dzīvnieku nonāvēšana medību platībās pēc dzīvnieku īpašnieka rakstveida lūguma medību tiesību lietotājam atļauta visu gadu.

5. Klaiņojošu mājas (istabas) dzīvnieku nonāvēšana medību platībās, izmantojot medību šaujamieročus un ievērojot dzīvnieku aizsardzību reglamentējošo starptautisko līgumu un citu normatīvo aktu prasības, atļauta visu gadu.

6. Izmantojot aļņu buļļa vai govs, staltbriežu buļļa vai govs un stirnu āža medību atļauju, šajos noteikumos noteiktajā medību termiņā neatkarīgi no dzimuma atļauts nomedīt atbilstošas sugas dzīvnieku, kas nav vecāks par gadu.

7. Šajos noteikumos un medības reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā zīdītāju medīšana ārpus noteiktajiem medību termiņiem pieļaujama, ja tas nepieciešams postījumu novēršanai, kā arī sabiedrības drošības un interešu aizsardzībai.

III. Papildu ierobežojumi medību organizēšanai
8. Ja atsevišķās medību platībās normatīvajos aktos par dzīvnieku infekcijas slimību profilaksi un apkarošanu noteiktajā kārtībā ir konstatēta epizootija, Valsts meža dienests pēc Pārtikas un veterinārā dienesta ierosinājuma var noteikt citus medīšanas termiņus, paņēmienus un nosacījumus zīdītāju medībām vai aizliegt dažu sugu medījamo dzīvnieku medīšanu valstī vai tās daļā.

9. Valsts meža dienests ir tiesīgs aizliegt medības, par to nekavējoties paziņojot medību tiesību lietotājam, ja:

9.1. ir saņemts Pārtikas un veterinārā dienesta rīkojums par medību ierobežojumiem medību iecirknī vai tā daļā epizootijas, trakumsērgas vai liesas sērgas dēļ;

9.2. medības medību iecirknī ir pretrunā ar medības reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

10. Konstatējot objektīvus apstākļus, kā arī atbilstoši attiecīgās sugas dzīvnieku populācijas stāvoklim (piemēram, īpatņu skaita izmaiņas populācijā, kas var ietekmēt kādas sugas populācijas stabilitāti, epizootiju draudi), meteoroloģiskajiem apstākļiem (piemēram, sērsna, ledus nokušanas aizkavēšanās, dziļš sniegs) vai fenoloģiskajai situācijai (piemēram, īpatņu ontoģenēzes īpatnības), Valsts meža dienests ir tiesīgs mainīt zīdītāju medību termiņus, kā arī noteikt papildu ierobežojumus vai atvieglojumus medību organizēšanai, par to nekavējoties informējot medību tiesību lietotājus.

11. Medības ar dzinējiem vai traucēšanu (turpmāk – dzinējmedības) ir atļautas no saullēkta līdz saulrietam no 1. oktobra līdz 31. martam, bet mežacūku dzinējmedības – līdz 31. janvārim.

12. Saņemot Valsts meža dienesta atļauju, dzinējmedības atļautas arī šādos gadījumos:

12.1. dzīvnieku slimību un epizootiju apkarošanai vai izplatības draudu novēršanai – visu gadu;

12.2. medījot vilkus – no 15. jūlija līdz 30. septembrim.

IV. Medību tiesību aprites kārtība
13. Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs medību tiesības var nodot citai personai, noslēdzot rakstveida līgumu par medību tiesību nodošanu (turpmāk – medību līgums) zemes vienībā, kurai piešķirts kadastra apzīmējums, vai tās daļā, ja medību līgumā ir precīzi norādītas zemes vienības daļas robežas un tās kartogrāfiski atspoguļotas Latvijas 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēmā. Medību tiesības vienlaikus var nodot tikai vienai personai.

14. Medību līgumu slēdz uz termiņu, kas nav īsāks par vienu gadu. Medību līgumā ietver vismaz šādas sastāvdaļas:

14.1. ziņas par personām, kas slēdz līgumu (fiziskai personai – vārds, uzvārds, personas kods, deklarētās dzīvesvietas adrese, juridiskai personai – nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese);

14.2. līguma priekšmetu – medību tiesības konkrētajā zemes vienībā vai tās daļā esošajās medību platībās, norādot zemes vienības kadastra apzīmējumu un īpašuma nosaukumu (izņemot informāciju par akciju sabiedrības "Latvijas Valsts meži" valdījumā un īpašumā esošo zemi);

14.3. līgumslēdzēju pušu tiesības un pienākumus, tai skaitā tiesības un pienākumus savvaļas medījamo dzīvnieku postījumu novēršanai;

14.4. līguma darbības termiņu;

14.5. līguma izbeigšanas (laušanas) un termiņa pagarināšanas nosacījumus.

15. Medību tiesības medību līgumā norādītajās zemes vienībās vai to daļās medību tiesību lietotājs var izmantot pēc līguma iesniegšanas Valsts meža dienestā un reģistrēšanas medību iecirkņa sastāvā, izņemot gadījumu, ja tiek medīti nelimitētie medījamie dzīvnieki. Medību iecirkņa sastāvā reģistrētie līgumi uzskatāmi par prioritāriem salīdzinājumā ar nereģistrētiem medību līgumiem.

V. Medību iecirkņu izveidošanas un reģistrēšanas kārtība
16. Lai reģistrētu medību iecirkni vai izdarītu grozījumus informācijā par reģistrētu medību iecirkni saistībā ar jauna medību līguma reģistrāciju, medību tiesību īpašnieks vai persona, kas medību tiesības ieguvusi, pamatojoties uz līgumu, iesniedz Valsts meža dienestā iesniegumu. Iesniegumam pievieno šādus medību tiesības apliecinošus dokumentus:

16.1. tiesisko valdījumu apliecinoša dokumenta kopiju, ja medību tiesības izmanto tiesiskais valdītājs;

16.2. medību līgumu vai tā notariāli apliecinātu kopiju, ja medību tiesības izmanto persona, kurai saskaņā ar līgumu ir nodotas medību tiesības;

16.3. pilnvaru vai tās kopiju, ja medību līgums slēgts, pamatojoties uz pilnvarojumu.

17. Ja Valsts meža dienestā saņemti vairāki iesniegumi par vienas un tās pašas zemes vienības vai tās daļas medību platības reģistrēšanu medību iecirknī, tos izskata saņemšanas kārtībā.

18. Valsts meža dienests pēc šo noteikumu 16. punktā minētā iesnieguma un tam pievienoto dokumentu saņemšanas datorizētajā zemesgrāmatā vai citā uzziņu avotā pārbauda, vai medību līgumu ir slēdzis zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs un vai līgumā ietvertas visas šo noteikumu 14. punktā minētās sastāvdaļas. Pēc informācijas pārbaudes Valsts meža dienests mēneša laikā pēc šo noteikumu 16. punktā minētā iesnieguma un tam pievienoto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par medību iecirkņa reģistrēšanu vai atteikumu reģistrēt medību iecirkni, vai atteikumu izdarīt grozījumus informācijā par reģistrētu medību iecirkni saistībā ar jauna medību līguma reģistrāciju. Šo lēmumu paziņo Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā. Lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt Valsts meža dienesta likuma 10. pantā noteiktajā kārtībā. Valsts meža dienests medību iecirkņa reģistrāciju veic divu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.

19. Valsts meža dienests pieņem lēmumu par atteikumu reģistrēt medību iecirkni vai izdarīt grozījumus informācijā par reģistrētu medību iecirkni saistībā ar jauna medību līguma reģistrāciju, ja:

19.1. medību tiesības attiecīgajā zemes vienībā vai tās daļā jau nodotas citam medību tiesību lietotājam;

19.2. medību līgums nesatur visas šo noteikumu 14. punktā minētās sastāvdaļas;

19.3. medību līgumu noslēgušas personas, kurām nav tiesību to darīt;

19.4. medību līgumā minētā zemes vienība vai tās daļa neveido medību iecirkni kā vienlaidu platību.

20. Valsts meža dienests pēc savas iniciatīvas vai iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par zemes vienības vai tās daļas izslēgšanu no medību iecirkņa Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, ja:

20.1. spēkā stājies tiesas spriedums, no kura izriet, ka zemes vienība vai tās daļa ir izslēdzama no medību iecirkņa;

20.2. medību līgumā minētā zemes vienība vai tās daļa vairs neveido medību iecirkni kā vienlaidu platību;

20.3. beidzies medību līguma termiņš un Valsts meža dienestā nav saņemts medību tiesību īpašnieka, tā pilnvarotas personas vai medību tiesību lietotāja iesniegums un tam pievienoti rakstveida pierādījumi par līguma pagarināšanu;

20.4. Valsts meža dienests saņēmis medību tiesību īpašnieka, tā pilnvarotas personas vai medību tiesību lietotāja iesniegumu un tam pievienotus rakstveida pierādījumus, kas apliecina, ka medību līgums izbeigts, ievērojot līgumā noteikto kārtību;

20.5. Valsts meža dienestā no medību tiesību īpašnieka, tā pilnvarotas personas vai medību tiesību lietotāja saņemts iesniegums par medību tiesību īpašnieka, tā pilnvarotas personas vai lietotāja maiņu.

21. Šo noteikumu 20. punktā minēto lēmumu paziņo Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā un to var apstrīdēt un pārsūdzēt Valsts meža dienesta likuma 10. pantā noteiktajā kārtībā.

22. Ja medību iecirknis vai medību iecirkņu grupa, par kuru noslēgts savstarpējs līgums par limitēto medījamo dzīvnieku medību organizēšanu, atrodas vairāku Valsts meža dienesta teritoriālo struktūrvienību teritorijā, Valsts meža dienesta vadītājs nosaka atbildīgo teritoriālo struktūrvienību medību resursu uzraudzībai un kontrolei.

23. Par vienlaidu medību platību uzskata viena medību tiesību lietotāja medību platības, kas atrodas ne tālāk par 100 metriem cita no citas. Nosacījums attiecas arī uz medību iecirkņu grupu, par kuru noslēgts līgums par limitēto medījamo dzīvnieku medību organizēšanu.

24. Medību platību par vienlaidu platību uzskata arī tad, ja to sadala līnijveida infrastruktūras objekti, piemēram, ceļi, stigas, grāvji, trases, elektrolīniju gaisa pārvadi. Infrastruktūras objektu platumu neieskaita šo noteikumu 23. punktā minētajā attālumā.

VI. Medību norises dokumentēšanas un informācijas aprites kārtība
25. Medību vadītājs medību norisi dokumentē medību pārskatā (1. pielikums):

25.1. dzinējmedībās;

25.2. ja mednieks atbilstoši normatīvajiem aktiem par ieroču apriti medību šaujamieroci nodod lietošanai citam medniekam;

25.3. medījot lapsas, jenotsuņus vai mežacūkas, ja tiek lietots mākslīgais gaismas avots, nakts redzamības tēmēklis vai pusautomātiskais medību šaujamierocis, kura patrontelpas un magazīnas (patronu padošanas mehānisma) kopējā ietilpība ir lielāka par trim patronām.

26. Medību pārskatā norāda visus medību dalībniekus, medību vadītāju, kā arī medījamās dzīvnieku sugas. Medību dalībniekus, kam ir tiesības medīt ar šaujamieroci, reģistrē kā medniekus, un pārējos – kā dzinējus. Medību pārskatā norāda medību sākuma laiku (brīdi, kad tiek uzsāktas medības) un medību beigu laiku, kā arī medību pārtraukumus, ko nosaka medību vadītājs. Ja mednieks atbilstoši normatīvajiem aktiem par ieroču apriti medību šaujamieroci dod lietošanai citam medniekam, medību pārskatā norāda abu mednieku vārdu un uzvārdu, attiecīgā medību šaujamieroča numuru un glabāšanas atļaujas numuru.

27. Dzinējmedību laikā medniekam ir pienākums laikus paziņot medību vadītājam par medīšanas pārtraukšanu un atgriešanos medībās.

28. Minimālais medību pārskata glabāšanas termiņš ir 30 dienas.

29. Reģistrējot medību iecirkni vai aktualizējot reģistrēto informāciju, medību tiesību lietotājs nosaka atbildīgo personu vai personas, kas medību laikā atbild par mednieku atrašanās vietas koordinēšanu medību iecirknī (turpmāk – atbildīgā persona), un informāciju par personu – vārdu un uzvārdu, deklarēto dzīvesvietas adresi un kontakttālruņa numuru – iesniedz Valsts meža dienesta uzraugošajā struktūrvienībā. Ja atbildīgās personas ir vairākas, medību tiesību lietotājs nosaka teritoriju, par kuru katra persona ir atbildīga.

30. Atbildīgā persona vienu dienu pirms plānotajām medībām medību iecirknī vai tā daļā, kas atrodas pierobežas joslā, informē Valsts robežsardzes struktūrvienību.

31. Mednieka pienākums ir nekavējoties informēt atbildīgo personu un Valsts meža dienestu par atrastu bojā gājušu medījamo dzīvnieku. Ja bojā gājušā vai nomedītā medījamā dzīvnieka pazīmes liecina par infekcijas slimības izplatīšanos, mednieks nekavējoties informē arī Pārtikas un veterināro dienestu.

32. Medību tiesību īpašnieks, kas pats izmanto medību tiesības savā īpašumā esošajās medību platībās, nereģistrējot medību iecirkni, pilda atbildīgās personas pienākumus.

33. Ja medībās limitēto medījamo dzīvnieku gaida, tam pieiet vai to pievilina (turpmāk – individuālās medības), par medību sākumu uzskata brīdi, kad mednieks ierodas medību iecirknī (medību platībās) un sagatavo lietošanai medību rīkus vai medību šaujamieroci. Par lietošanai sagatavotu uzskata medību šaujamieroci, kas izņemts no iesaiņojuma un gatavs pielādēšanai.

34. Mednieka pienākums ir pirms medībām informēt atbildīgo personu par plānotajām medībām un ievērot atbildīgās personas norādījumus par mednieka atrašanos medību laikā medību iecirknī. Vienas dienas laikā pēc medībām mednieks informē atbildīgo personu par medību laikā nomedītajiem vai ievainotajiem medījamiem dzīvniekiem.

35. Atbildīgā persona vienas dienas laikā pēc medībām nomedīto dzīvnieku reģistrācijas žurnālā (2. pielikums) papīra formā vai elektroniski reģistrē medību iecirknī nomedītos un ievainotos dzīvniekus. Mēneša laikā pēc medību sezonas beigām atbildīgā persona Valsts meža dienesta uzraugošajā struktūrvienībā iesniedz informāciju par medību iecirknī iepriekšējā medību sezonā nomedītajiem un ievainotajiem medījamiem dzīvniekiem.

36. Medījot individuāli publiskajās ūdenstilpēs, mednieks pats reģistrē nomedītos ūdensputnus nomedīto dzīvnieku reģistrācijas žurnālā vienas dienas laikā pēc medībām un mēneša laikā pēc medību sezonas beigām Valsts meža dienesta uzraugošajā struktūrvienībā iesniedz informāciju par iepriekšējā medību sezonā nomedītajiem ūdensputniem.

37. Nomedīto dzīvnieku reģistrācijas žurnālu aizpilda, visus nomedītos dzīvniekus – gan zīdītājus, gan putnus – identificējot līdz sugas līmenim.

38. Informāciju par izlietotajām medību atļaujām (nomedītajiem un ievainotajiem limitēti medījamajiem dzīvniekiem) (3. pielikums) medību vadītājs Medību likumā noteiktajā termiņā iesniedz Valsts meža dienestā.

39. Informāciju par nomedītajiem dzīvniekiem rakstveidā iesniedz Valsts meža dienestā.

VII. Mednieka sezonas kartes izsniegšanas kārtība
40. Mednieka sezonas karti pēc valsts nodevas samaksas izsniedz Valsts meža dienests.

41. Mednieka sezonas karti neizsniedz ārvalstu medniekam, kas saņēmis atļauju ārzemniekam medīt Latvijas teritorijā.

VIII. Medību atļauju izsniegšanas kārtība, kā arī kārtība un nosacījumi, lai izsniegtu medību atļaujas medījamo dzīvnieku medīšanai postījumu vietās
42. Atbilstoši Medību likuma 20. panta pirmajā daļā minētajam lēmumam, ar kuru tiek noteikts un apstiprināts limitēto medījamo sugu dzīvnieku pieļaujamais nomedīšanas apjoms, Valsts meža dienests izsniedz medību atļaujas un atbilstošu skaitu unikāli apzīmētu marķieru (turpmāk – marķieris).

43. Valsts meža dienests medību atļauju izsniedz:

43.1. medību tiesību lietotājam, kuram reģistrēts Medību likuma 19. panta pirmajai daļai atbilstošs medību iecirknis;

43.2. medību tiesību lietotāju grupai, kuras pārstāvji ir noslēguši savstarpēju līgumu par limitēto medījamo dzīvnieku medību organizēšanu blakus esošajos medību iecirkņos, ievērojot kopējās medību platības atbilstību Medību likuma 19. panta pirmās un trešās daļas prasībām, un Valsts meža dienestā ir iesnieguši līguma kopiju;

43.3. medību koordinācijas komisijai – ar derīguma termiņu, kas nav ilgāks par diviem mēnešiem no medību atļaujas izsniegšanas dienas.

44. Valsts meža dienests medību atļauju konkrētā medību sezonā izsniedz pēc šo noteikumu 43. punktā minēto personu pieprasījuma. Persona medību atļaujas saņemšanu apliecina ar parakstu.

45. Dzīvnieku medīšana, pārsniedzot Valsts meža dienesta noteikto limitēto medījamo sugu dzīvnieku pieļaujamo nomedīšanas apjomu, kā arī medīšana ārpus noteiktā medību termiņa atļauta medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu vietās (zemes vienībā ar atsevišķu kadastra numuru vai tās daļā, kas ietilpst vienā medību iecirknī), kurās ir veikti aizsardzības pasākumi pret šādiem iespējamiem postījumiem, ja par nodarītajiem postījumiem Valsts meža dienestā ir saņemts iesniegums un Valsts meža dienests Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā ir pieņēmis lēmumu par medību atļaujas izsniegšanu un izsniedzis medību atļauju un marķieri vai pieņēmis lēmumu par atļauju medīt nelimitētos medījamos dzīvniekus.

IX. Kārtība, kādā izsniedz un anulē atļauju medījamo dzīvnieku ķeršanai savvaļā, ievešanai Latvijā, turēšanai nebrīvē, izmantošanai šķirnes medību suņu apmācībai vai zinātniskajā pētniecībā vai izlaišanai savvaļā
46. Atļaujas medījamo dzīvnieku ķeršanai savvaļā, ievešanai Latvijā, turēšanai nebrīvē, izmantošanai šķirnes medību suņu apmācībā vai zinātniskajā pētniecībā vai izlaišanai savvaļā izsniedz Valsts meža dienests pēc personas pieprasījuma atbilstoši dzīvnieku aizsardzību un labturību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.

47. Valsts meža dienests pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju vai anulē šo noteikumu 46. punktā minēto atļauju, ja konstatēta neatbilstība dzīvnieku aizsardzību un labturību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām. Šo lēmumu paziņo Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā un to var apstrīdēt un pārsūdzēt Valsts meža dienesta likuma 10. pantā paredzētajā kārtībā. Valsts meža dienests pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju nebrīvē turētu savvaļas sugu medījamo dzīvnieku izlaišanai savvaļā, ja:

47.1. konkrētajā medību sezonā ir pieņemts lēmums par attiecīgās sugas dzīvnieku skaita samazināšanu;

47.2. dzīvnieki nav piemēroti izdzīvošanai savvaļā;

47.3. atļaujas prasītājs nevar pierādīt, ka dzīvnieku izlaišana savvaļā neatstās negatīvu ietekmi uz attiecīgās sugas savvaļas populācijas genofondu.

48. Ja Valsts meža dienests 15 darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas neinformē personu par pieņemto lēmumu, uzskatāms, ka šo noteikumu 46. punktā minētā atļauja ir izsniegta, piemērojot Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā minēto noklusējumu. Valsts meža dienests 10 darbdienu laikā pēc visas šo noteikumu 46. punktā minētās informācijas saņemšanas informācijas iesniedzēju informē par termiņu, kādā tiks pieņemts lēmums par atļaujas izsniegšanu vai atteikumu to izsniegt, tiesiskās aizsardzības līdzekļiem lēmuma pārsūdzēšanai un tiesībām uzsākt pakalpojumu sniegšanu, ja šajos noteikumos noteiktajā termiņā Valsts meža dienests nepieņem un nepaziņo lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai atteikumu to izsniegt.

X. Medību vadītāja pienākumi un tiesības
49. Dzinējmedībās medību vadītāja pienākumus ir tiesīga pildīt persona, kas saņēmusi medību vadītāja apliecību. Marķieris (ja tiek medīts limitēti medījamais dzīvnieks), medību pārskats un medību vadītāja apliecība dzinējmedību laikā atrodas pie medību vadītāja. Dzinējmedības aizliegts organizēt bez medību vadītāja.

50. Individuālajās medībās medniekam ir saistoši medību vadītāja pienākumi.

51. Medību vadītāja pienākumi:

51.1. nodrošināt medību organizāciju un norisi;

51.2. saņemt un aizpildīt medību dokumentāciju;

51.3. noteikt medību sākuma laiku, beigu laiku un medību pārtraukumus;

51.4. zināt medību iecirkņa robežas;

51.5. pirms medībām instruēt medību dalībniekus par medību drošības prasībām, tai skaitā specifiskajām prasībām atbilstoši konkrēto medību norisei, kā arī informēt par medību kārtību un medījamiem dzīvniekiem;

51.6. noskaidrot katra šāviena rezultātu un organizēt ievainoto dzīvnieku izsekošanu. Ja ievainots limitētais medījamais dzīvnieks, pirms tā izsekošanas Valsts meža dienesta izsniegtajā marķierī ierakstīt ievainošanas datumu. Ja ievainotais dzīvnieks atstājis reģistrēto medību iecirkni, medību vadītājs, saskaņojot ar medību tiesību lietotāju vai tās zemes īpašnieku, kura medību platībā iebēdzis ievainotais dzīvnieks, organizē ievainotā dzīvnieka izsekošanu. Ja ievainotā dzīvnieka izsekošanai nepieciešams medību šķirnes suns, tā izmantošanu saskaņo ar attiecīgo medību tiesību lietotāju vai zemes īpašnieku;

51.7. nodrošināt limitētā medījamā dzīvnieka marķēšanu ar marķieri pirms tā sadalīšanas vai pārvietošanas no vietas, kur tas nomedīts, kā arī organizēt nomedīto dzīvnieku pārvietošanu līdz transportlīdzeklim;

51.8. ja nomedīts vilks vai lūsis, sastādīt aktu (4. pielikums) un nākamās darbdienas laikā par tā dzimumu, vecumu un nomedīšanas vietu paziņot Valsts meža dienestam;

51.9. informāciju par izlietotajiem marķieriem (nomedītajiem un ievainotajiem limitēti medījamajiem dzīvniekiem) mēneša laikā pēc medībām iesniegt Valsts meža dienestā;

51.10. pēc medībām organizēt medījumu pirmapstrādi un, ja nepieciešams, sagatavot medījuma paraugu veterinārajai ekspertīzei;

51.11. noteikt un nodrošināt kārtību medījumu apstrādes vietā;

51.12. nodrošināt pirmās palīdzības sniegšanai nepieciešamos pārsienamos materiālus;

51.13. ja medībās noticis nelaimes gadījums, kas saistīts ar šaujamieroču vai medību rīku izmantošanu vai dzīvnieka uzbrukumu:

51.13.1. nekavējoties pārtraukt medības;

51.13.2. organizēt pirmās palīdzības sniegšanu notikuma vietā un, ja nepieciešams, izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību vai organizēt cietušā nogādāšanu ārstniecības iestādē. Par nelaimes gadījumu nekavējoties ziņot Valsts policijai un Valsts meža dienestam;

51.13.3. nodrošināt notikuma vietas norobežošanu, kā arī pēdu un pierādījumu saglabāšanu;

51.14. nekavējoties informēt Valsts meža dienestu par medību laikā konstatētajiem medības reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumiem;

51.15. pārskatā norādīt tos medību dalībniekus, kas ir informējuši par dalības pārtraukšanu pirms noteiktajām medību beigām.

52. Medību vadītājam ir tiesības:

52.1. noteikt medībās izmantojamo ieroču, munīcijas un šķirnes medību suņu izmantošanas ierobežojumus;

52.2. pārbaudīt medību dalībnieku medību dokumentus un medību ieročus;

52.3. pārtraukt medības vai aizliegt tās turpināt atsevišķiem medību dalībniekiem;

52.4. pārtraukt vai aizliegt medības sliktas redzamības apstākļos un vētras laikā;

52.5. noteikt medījuma un medību trofeju piederību;

52.6. neatļaut dzinējmedībās piedalīties šo noteikumu 68. punktā minētajiem medību dalībniekiem.

XI. Medību šaujamieroča, lielas enerģijas pneimatiskā ieroča, medību munīcijas un medību rīku izmantošanas kārtība un medībās ievērojamās drošības prasības
53. Katrs medību dalībnieks ir atbildīgs par drošības prasību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu medībās.

54. Medību dalībnieki ievēro atbildīgās personas un medību vadītāja norādījumus.

55. Mednieks ar medību šaujamieroci un lielas enerģijas pneimatisko ieroci (turpmāk – ierocis) jebkuros apstākļos rīkojas kā ar pielādētu.

56. Ja ieroci nav iespējams nogādāt tā glabāšanas vietā, to uz laiku novieto vietā, kas atbilst normatīvajos aktos par ieroču apriti noteiktajām prasībām.

57. Dzinējmedībās ieroci atļauts pielādēt, tikai nostājoties norādītajā vietā un tikai pēc tam, kad garām pagājuši citi medību dalībnieki. Atstājot norādīto vietu, ieroci izlādē, izņemot šo noteikumu 71. punktā minētos gadījumus. Medniekam, vienatnē lencot medījamo dzīvnieku, atļauts pārvietoties ar pielādētu ieroci.

58. Individuālo medību laikā medību iecirkņa teritorijā ieroci pārvadā izlādētu, bet tas var būt neiesaiņots.

59. Dzinējmedību laikā pārbraucienos medību iecirkņa teritorijā medību šaujamieroci pārvadā izlādētu, bet tas var būt neiesaiņots.

60. Ieroci pielādējot vai izlādējot, tā stobram jābūt vērstam uz augšu vai uz leju. Pēc ieroča pielādēšanas to nodrošina, ja tas nav nepieciešams tūlītējam šāvienam.

61. Pielādējot ieroci, mednieks pārliecinās, vai stobra kanāls ir brīvs.

62. Kāpjot medību tornī un nokāpjot no tā, kā arī pirms šķēršļa (piemēram, grāvja, žoga, strauta) pārvarēšanas vai iekāpšanas transportlīdzeklī ieroci izlādē.

63. Mednieks pirms šāviena pārliecinās, vai šaušanas virzienā neatrodas cilvēki, mājdzīvnieki, transportlīdzekļi, ēkas vai ceļi, pa kuriem pārvietojas cilvēki un transportlīdzekļi. Šos nosacījumus ievēro, arī tēmējot ar nepielādētu ieroci.

64. Ieroci atļauts izmantot tikai šaušanai.

65. Ja šaujot šāviens nenotiek, ieroci atļauts atvērt ne ātrāk kā pēc astoņām sekundēm.

66. Mežacūku, alni un staltbriedi atļauts medīt:

66.1. ar vītņstobra medību šaujamieroci, kura šāviņa enerģija stobra galā nav mazāka par 3000 džouliem, un ekspansīvas iedarbības lodi;

66.2. ar 20.–10. kalibra medību šaujamieroci, kas lietojams ar gludstobra munīciju, izmantojot medību lodi.

67. Ar lielas enerģijas pneimatisko medību ieroci atļauts medīt pelēkās vārnas (Corvus corone), žagatas (Pica pica), lauka baložus (Columba palumbus) un mājas baložus (Columba livia).

68. Dzinējmedībās aizliegts piedalīties medību dalībniekiem, kuriem nav spilgtas krāsas apģērba vai viegli pamanāmu spilgtas krāsas apģērba elementu, kas no jebkura skatu punkta izceļas uz apkārtnes fona.

69. Persona, kas vada dzinējus, ir informēta par mednieku līnijas izvietojumu.

70. Medību platībā, kurā notiek dzinējmedības (turpmāk – masts), dzīšanas laikā un līdz masta dzīšanas beigu signāla saņemšanai medniekam ir aizliegts patvarīgi mainīt vai pamest norādīto atrašanās vietu. Dzinējiem pēc masta izdzīšanas jānostājas un jāstāv uz mednieku līnijas.

71. Dzinējiem aizliegts atrasties mastā ar pielādētiem ieročiem un šaut uz medījamo dzīvnieku, izņemot gadījumu, ja viens vai divi mednieki ar medību vadītāja atļauju izseko ievainotu dzīvnieku, kā arī ja dzinējs ir viens mednieks ar medību šķirnes suni. Šajā gadījumā dzinējam jāpārzina masts un mednieku līnijas izvietojums.

72. Katram medniekam, atrodoties norādītajā vietā, jāzina mednieku līnijas izvietošanas virziens un blakus esošo mednieku atrašanās vietas.

73. Dzinējmedībās šaušana uz medījamo dzīvnieku atļauta mastā vai, ja medījamais dzīvnieks šķērsojis mednieku līniju, ārpus masta. Šaušanu mastā pārtrauc, ja dzinēji atrodas tuvāk par 200 metriem no mednieku līnijas.

74. Atļauts šaut tikai sektorā, kas nepārsniedz 70 grādu uz abām pusēm no perpendikula pret mednieku līniju mastā vai ārpus masta. Aizliegta šaušana pa mednieku līniju – lādiņš vai tā daļa nedrīkst lidot tuvāk par 15 metriem no mednieka.

75. Šaut uz medījamo dzīvnieku blakus stāvoša mednieka šaušanas sektorā atļauts tikai tad, ja blakus stāvošais mednieks jau ir izšāvis pa medījamo dzīvnieku.

76. Ieroci izlādē pirms aiziešanas no mednieka stāvvietas. Pārgājienā ieroci nes tikai izlādētu, ar stobru uz augšu, uz leju vai atvērtu.

77. Bez medību vadītāja atļaujas aizliegts sekot ievainotam medījamam dzīvniekam. Suņa aprietam ievainotam dzīvniekam drīkst tuvoties tikai viens vai divi medību vadītāja norīkoti mednieki.

78. Šāviena rezultātu pārbaude (ar medību šķirnes suņa izmantošanu vai bez tās) līdz medījamā dzīvnieka ievainojuma pazīmju atklāšanai nav uzskatāma par tā izsekošanu.

79. Ja ir ievainots limitētais medījamais dzīvnieks, pirms tā izsekošanas Valsts meža dienesta izsniegtajā marķierī ieraksta ievainošanas datumu.

80. Medības ar ieročiem diennakts tumšajā laikā, kas sākas divas stundas pēc saulrieta un beidzas divas stundas pirms saullēkta, atļautas tikai no dabiska vai mākslīga paaugstinājuma, kura stāvēšanas vai sēdēšanas platforma nav zemāka par 2,5 metriem un dod iespēju veikt šāvienu uz leju, izņemot aļņu buļļu un staltbriežu buļļu medības laikposmā no 1. septembra līdz 15. oktobrim, kā arī ūdensputnu medības.

81. Medības ar ieročiem nav atļautas, ja dabiskais apgaismojums neļauj izšķirt mērķi, izņemot mežacūku, lapsu un jenotsuņu medības, ja tiek izmantoti mākslīgie gaismas avoti vai nakts redzamības tēmēkļi.

82. Mākslīgās gaismas avotu vai nakts redzamības tēmēkli drīkst izmantot, atrodoties uz dabiska vai mākslīga paaugstinājuma, kura stāvēšanas vai sēdēšanas platforma nav zemāka par 2,5 metriem un dod iespēju veikt šāvienu uz leju.

83. Pārvietojoties diennakts tumšajā laikā, ierocis, kam pievienots nakts redzamības tēmēklis vai mākslīgās gaismas avots, ir izlādēts, izņemot gadījumus, ja tiek pārbaudīts šāviena rezultāts vai izsekots ievainots medījamais dzīvnieks.

84. Pārbaudot šāviena rezultātu vai izsekojot ievainotu medījamo dzīvnieku diennakts tumšajā laikā, izmanto pastāvīgi ieslēgtu gaismas avotu.

85. Pēc šāviena pie krituša aļņa, staltbrieža, mežacūkas, stirnas, vilka vai lūša pieiet ar pielādētu ieroci, tuvojoties dzīvniekam no mugurpuses.

86. Ūdensputnu medībās ieroci atļauts pielādēt, ja:

86.1. medījot pieejot vai brienot, ir sasniegta medību platību robeža;

86.2. medījot no laivas "uz celšanu", ieņemts stabils stāvoklis laivā;

86.3. mednieki ieņēmuši vietu stacionārā stāvvietā vai laivā.

87. Ūdensputnu medībās no laivas "uz celšanu" ieroci atļauts lietot tikai vienam no laivā esošajiem medniekiem, kurš nestumj laivu.

88. Ūdensputnu medībās, noliekot ieroci, to izlādē.

89. Ūdensputnu medībās no laivas "uz celšanu" mednieki, mainoties vietām, ieroci izlādē un noliek laivā, lai tas nekristu un neslīdētu. Ieroci šāvējam pasniedz tikai pēc tam, kad mednieki no jauna ieņēmuši savas vietas. Pasniedzot ieroci, tā stobram jābūt vērstam uz augšu. Parādoties medījamam ūdensputnam, mednieks, kas stumj laivu, pārtrauc laivas virzīšanu uz priekšu, nodrošinot šāvējam iespējami stabilu stāvokli.

90. Ūdensputnu medībās, ja laiva ir stacionāra (apstādināta), atļauts šaut visiem laivā esošajiem medniekiem pēc iepriekšējas vienošanās par šaušanas sektoriem. Laivā stāvošam vai sēdošam medniekam aizliegts šaut pāri cita mednieka galvai.

91. Aizliegts:

91.1. šaut uz neskaidri redzamu mērķi (piemēram, tumsā, pret sauli, uz dzīvnieku, ko aizsedz koku un krūmu zari, zāle);

91.2. piedalīties medībās ar lietošanā saņemtu ieroci, ja tā nodošana un saņemšana nav reģistrēta šo noteikumu 26. punktā noteiktajā kārtībā un ja ieroča īpašnieks nepiedalās šajās medībās;

91.3. lietot ieroci ar tehniskiem defektiem;

91.4. šaut no vairākiem stobriem vienlaikus;

91.5. šaut valsts robežas virzienā, ja izšautā lode saskaņā ar ieroča un munīcijas tehnisko raksturojumu tiešā tēmējumā var trāpīt valsts robežas joslā vai šķērsot valsts robežu;

91.6. pasniegt pielādētu ieroci citai personai;

91.7. bojāt meža un medību infrastruktūras elementus (piemēram, medību torņus, barotavas, laipas, tiltus), kā arī traucēt medību norisi;

91.8. veidot mednieku līniju uz valsts galvenajiem autoceļiem, kā arī uz šo autoceļu zemes nodalījuma joslas;

91.9. turēt pirkstus uz abām medību šaujamieroča mēlītēm vienlaikus;

91.10. šaut uz lidojošu medījamo putnu, ja tas atrodas leņķī, kas šaurāks par 30 grādiem no horizonta, un ja pārskatāmība šaušanas virzienā ir mazāka par 150 metriem;

91.11. šaut medījamo ūdensputnu uz ūdens, izņemot ievainota putna piešaušanu, ja šāviena virzienā 150 metru attālumā teritorija ir pārskatāma un tajā neatrodas cilvēki;

91.12. medīt ar ieroci alkoholisko dzērienu (izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija pārsniedz 0,5 promiles), kā arī narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē.

92. Ar medību rīkiem atļauts medīt bebrus, meža caunas, akmens caunas, Amerikas ūdeles, seskus, ondatras, lapsas, jenotsuņus, jenotus, āpšus, nutrijas, baibakus, pelēkās vārnas un žagatas. Citus medījamos dzīvniekus ar medību rīkiem atļauts medīt, ja pēc attiecīga iesnieguma saņemšanas Valsts meža dienests Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā ir pieņēmis lēmumu par atļauju medīt ar medību rīkiem un izsniedzis šādu atļauju.

XII. Kārtība, kādā publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslā medī nelimitēti medījamos dzīvniekus
93. Publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslā medījamos ūdensputnus atļauts medīt Medību likumā un šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

94. Citus nelimitētos medījamos dzīvniekus publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslā atļauts medīt medību tiesību īpašniekam (ja nav reģistrēts medību iecirknis) vai medību tiesību lietotājam (ja medību līgumā nav noteikts citādi), kura medību iecirknī ietilpst vai kura medību iecirknim piekļaujas publiskā ūdenstilpe. Ja ūdenstilpe atdala medību iecirkņus, robeža nosakāma pa ūdenstilpes ass līniju vai viduslīniju.

XIII. Šķirnes medību suņu apzīmēšanas kārtība un izmantošana medībās
95. Medībās atļauts izmantot tikai šķirnes medību suņus, kas ir vakcinēti un apzīmēti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par suņu reģistrācijas un turēšanas kārtību.

96. Atbilstoši medību veidam un apstākļiem lēmumu par šķirnes medību suņu izmantošanu pieņem medību vadītājs.

97. Aizliegts izmantot medību suņus, kas medību laikā nav apzīmēti ar spilgtas krāsas elementu vismaz divu centimetru platumā, izņemot medības ar suņiem alās.

98. Persona, kas izmanto šķirnes medību suni medībās, var uzrādīt suņa vakcināciju apliecinošus dokumentus.

99. Aļņu, staltbriežu, mežacūku un stirnu individuālajās medībās šķirnes medību suni atļauts izmantot noteiktajā dzinējmedību periodā, bet ievainotu dzīvnieku atrašanai – arī pārējā attiecīgās sugas medību termiņa laikā.

100. Medījot ar šķirnes medību suni alās, tās atļauts atrakt, tikai lai izceltu suņa noturēto dzīvnieku. Pēc medībām atrakumus aizrok un nolīdzina.

XIV. Nomedīto dzīvnieku pārvietošanas kārtība
101. Pirms limitēti medījamā dzīvnieka pārvietošanas no vietas, kur tas nomedīts, nomedītā dzīvnieka liemeni marķē ar īpašu Valsts meža dienesta izsniegtu marķieri. Marķieri redzamā veidā nostiprina nomedītā dzīvnieka liemenī tā, lai, nesabojājot marķieri, to nebūtu iespējams noņemt līdz liemeņa sadalei. Marķieri aizliegts noņemt no liemeņa vai liemeni sadalīt pirms veidlapas "Informācija par izlietotajām medību atļaujām" (3. pielikums) aizpildīšanas.

102. Par nomedītā dzīvnieka pārvietošanu uzskatāma arī liemeņa ievietošana transportlīdzeklī vai piestiprināšana pie transportlīdzekļa, izmantojot sakabes elementus.

103. Mednieka pienākums ir netraucēt medības uzraugošo un kontrolējošo dienestu amatpersonām brīvi piekļūt medījuma apstrādes vietai kontroles veikšanai.

104. Vilkus vai lūšus pārvieto, pamatojoties uz medību vadītāja sastādītu aktu par vilka vai lūša nomedīšanu (4. pielikums).

XV. Kārtība, kādā rīkojas ar medījamiem dzīvniekiem, kuru bojāejas cēlonis nav medīšana, ķeršana vai turēšana nebrīvē
105. Valsts meža dienesta amatpersona, saņemot informāciju par:

105.1. sadursmē ar motorizētu transportlīdzekli bojā gājušu medījamo dzīvnieku, reģistrē faktu un pieņem lēmumu par turpmāko rīcību ar dzīvnieka līķi;

105.2. medību platībās bojā gājušu medījamo dzīvnieku, kura pazīmes neliecina par infekcijas slimības izplatīšanos, reģistrē faktu un pieņem lēmumu par turpmāko rīcību ar dzīvnieka līķi.

106. Ja konstatēta vairāk nekā divu medījamo dzīvnieku vienlaicīga bojāeja vai bojā gājušā medījamā dzīvnieka pazīmes liecina par infekcijas slimības izplatīšanos, Valsts meža dienests par šo faktu nekavējoties informē Pārtikas un veterināro dienestu un sadarbībā ar Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonu sastāda aktu un pieņem lēmumu par turpmāko rīcību ar dzīvnieku līķiem.

107. To medījamo dzīvnieku līķu savākšana, kuri rada draudus sabiedrības drošībai un veselībai, notiek atbilstoši veterinārmedicīnas jomu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.

XVI. Kārtība, kādā medību trofejas izvedamas no Latvijas
108. Medību trofejas no Latvijas izved saskaņā ar Padomes 1996. gada 9. decembra Regulu (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību, 1973. gada Vašingtonas konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas augu un dzīvnieku sugām, kā arī ievērojot normatīvos aktus savvaļas dzīvnieku tirdzniecības un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, aprites jomā.

XVII. Noslēguma jautājumi
109. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2013. gada 26. februāra noteikumus Nr. 113 "Medību noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2013, 47. nr.).

110. Šo noteikumu 14. punktā minētās prasības piemēro medību līgumiem, kas noslēgti vai grozīti pēc šo noteikumu spēkā stāšanās.

111. Šo noteikumu 42., 45. un 49. punktā, 51.6., 51.7. un 51.9. apakšpunktā, kā arī 79. un 101. punktā minēto prasību par marķieru izmantošanu piemēro no 2015. gada 1. aprīļa.

112. Līdz 2015. gada 31. martam medību atļauja nepieciešama katra limitēto medījamo sugu dzīvnieka medībām un dzinējmedību laikā tā atrodas pie medību vadītāja. Medību atļauju aizpilda, pirms sākta nomedītā dzīvnieka pārvietošanas vai ievainota dzīvnieka izsekošana. Mēneša laikā pēc medībām izlietoto medību atļauju iesniedz Valsts meža dienestā.

113. Noteikumi stājas spēkā 2014. gada 1. augustā.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvas 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

1.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 22.jūlija noteikumiem Nr.421

(medību tiesību lietotājs vai īpašnieks)



Medību vieta

(Valsts meža dienesta uzraugošā struktūrvienība)



(medību iecirknis vai zemes vienība)

MEDĪBU PĀRSKATS
medības.
(medījamās dzīvnieku sugas)




dzinējmedības
mednieks atbilstoši normatīvajiem aktiem par ieroču apriti medību šaujamieroci nodod lietošanai citam medniekam
tiek lietots mākslīgais gaismas avots, nakts redzamības tēmēklis vai pusautomātiskais medību šaujamierocis, kura patrontelpas un magazīnas (patronu padošanas mehānisma) kopējā ietilpība ir lielāka par trim patronām


Medību laiks:

no 20____ gada __________________

līdz 20___ gada __________________

Medībās izmantos reģistrētus un vakcinētus šķirnes medību suņus


(medību suņa šķirne, suņu skaits)



Medību vadītājs

(vārds, uzvārds)



Nr.p. k.

Medību
datums

Mednieka
vārds, uzvārds

Paraksts par iepazīšanos
ar medību drošības prasībām un medību kārtību

Dzinēja
vārds, uzvārds

Paraksts par iepazīšanos
ar medību drošības prasībām un medību kārtību

Medību sākums

Pārtraukums
Medību beigas































Datums

Mednieka vārds, uzvārds

Ieroča glabāšanas atļaujas Nr.

Medību šaujamieroča Nr.

Paraksts

nodod
saņem
nodod
saņem
nodod
saņem
nodod
saņem


20______. gada
Medību vadītājs



(datums)


(paraksts, vārds, uzvārds)

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

2.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 22.jūlija noteikumiem Nr.421
Nomedīto dzīvnieku reģistrācijas žurnāls
1. 20___./20____. gada medību sezona
2. medību iecirknis
3. Valsts meža dienesta struktūrvienība


Dzīvnieks



Datums


Kopā


20___. gada _____. ______________ Sagatavoja

(vārds, uzvārds, paraksts)

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

3.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 22.jūlija noteikumiem Nr.421
INFORMĀCIJA PAR IZLIETOTAJĀM MEDĪBU ATĻAUJĀM
20__./20__ . gada medību sezona
(Valsts meža dienesta uzraugošā struktūrvienība, medību tiesību lietotājs, medību iecirknis)


Datums Marķiera Nr.* Suga Dzimums Vecums Mednieka apliecības Nr.
nomedīts ievainots alnis staltbriedis stirna mežacūka tēviņš mātīte jaunāks
par gadu jauns vidēja
vecuma vecs














Medību vadītājs

(vārds, uzvārds, paraksts)

Piezīmes.

1. Informāciju par izlietotajām medību atļaujām mēneša laikā pēc medībām iesniedz Valsts meža dienestā.

2. * Līdz 2015. gada 31. martam – medību atļaujas numurs.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

4.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 22.jūlija noteikumiem Nr.421
Akts par vilka/lūša nomedīšanu
Nr. _______
20______. gada ___________

(akta sastādīšanas vieta)


medību vadītājs

,
(medību tiesību lietotājs)


(vārds, uzvārds, mednieka apliecības numurs)


piedaloties medniekiem

(vārds, uzvārds, mednieka apliecības numurs)


,

(vārds, uzvārds, mednieka apliecības numurs)


,

(vārds, uzvārds, mednieka apliecības numurs)


sastāda šo aktu par to, ka

(nomedīšanas vieta, Valsts meža dienesta uzraugošā struktūrvienība, medību iecirknis,


.

novads, pagasts, saimniecības nosaukums, meža kvartāla Nr.)




20______. gada ______________ nomedīts viens

(vilks vai lūsis)


Dzimums: tēviņš mātīte

Aptuvenais svars: _______________________ kg


Precīzs svars (ja izmantoti svari): _________________________ kg


Aptuvenais vecums: jaunāks par gadu
jauns (1–2 gadus vecs)
vidēja vecuma
vecs
Kroplīgums, ievainojumi, slimību pazīmes



1.
(vārds, uzvārds, paraksts)
2.
(vārds, uzvārds, paraksts)
3.
(vārds, uzvārds, paraksts)
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

Tiesību akta pase
Statuss:
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets
Veids: noteikumi
Numurs: 421
Pieņemts: 22.07.2014.
Stājas spēkā: 01.08.2014.
Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 150 (5210), 01.08.2014.
OP numurs: 2014/150.3
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
Grozījumi
Tiesību akti, kuriem maina statusu
Izdoti saskaņā ar
Anotācija / tiesību akta projekts
Skaidrojumi
Citi saistītie dokumenti

Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
twitter logo twitter mobile logo mobilā versija
facebook logo facebook youtube logo videogids
RSS logo
rss
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva

Atbildēt

janka

16.01.2019. 16:37

Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk. Piekrītu
Teksta versija
LIKUMI LVLATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veiditēmasvisvairāk skatītiejaunākieLV EN uz sākumu

Ievadiet atslēgvārdu šeit
meklēt Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā
Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?

Attēlotā redakcija
02.12.2015.-... Spēkā esošā
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Medību likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi
1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) limitētie medījamie dzīvnieki — dzīvnieki, kuru medīšanai tiek noteikts pieļaujamais nomedīšanas apjoms;

2) medību atļauja — dokuments, kas ļauj norādītajā vietā nomedīt konkrētu skaitu limitēto medījamo attiecīgo sugu dzīvnieku;

3) medību iecirknis — vienlaidu medību platība, kuru apsaimnieko viens medību tiesību lietotājs;

4) medību platība — medījamo dzīvnieku brīvai dzīvošanai derīgā un medībām izmantojamā platība;

5) medību produkcija — medību procesā iegūtās medību trofejas, gaļa un subprodukti;

6) medību resursi — visi Latvijas teritorijā medījamie dzīvnieki;

61) medību resursu ilgtspējīga apsaimniekošana — medījamo dzīvnieku populācijas un apdzīvotās vides un ar to saistīto dabas resursu apsaimniekošana tādā veidā, lai saglabātu medību resursu bioloģisko daudzveidību un atjaunošanās spēju, nodrošinot medību resursus nākamajām paaudzēm, kā arī veicinātu medījamo dzīvnieku aizsardzību, ņemot vērā saimnieciskās, sociālās un vides intereses un neapdraudot dabas aizsardzības pasākumu īstenošanu medījamo dzīvnieku sugu izplatības teritorijā;

7) medību rīki — lamatas, slazdi vai citi rīki, kas izmantojami medījamo dzīvnieku medīšanai;

8) medību saimniecība — dabas resursu apsaimniekošanas sistēma, kas vienlaikus ar medību produkcijas ieguvi nodrošina šo resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu;

9) medību tiesības — tiesības zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam savā zemes gabalā medīt šajā likumā un medības reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Medību tiesības zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs var izmantot pats vai nodot citai personai;

91) medību tiesību īpašnieks — zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, kura īpašumā vai valdījumā esošajā zemes gabalā ietilpst medību platības;

10) medību tiesību lietotājs — fiziskā vai juridiskā persona, uz kuras vārda reģistrēts medību iecirknis;

11) medību trofejas — medījamo dzīvnieku ragi kopā ar galvaskausu (augšžokli vai pieres kaulu), ilkņi, galvaskausi un ādas;

12) medījamie dzīvnieki — savvaļas sugu zīdītāji un putni, tai skaitā migrējošie, kurus medī saskaņā ar medības reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, un šo sugu dzīvnieki, kurus tur iežogotās platībās savvaļai līdzīgos apstākļos;

13) mednieka sezonas karte — dokuments, kas konkrētajā medību sezonā dod tiesības medīt ar medību šaujamieročiem un medību rīkiem;

14) mednieks — persona, kura šajā likumā noteiktajā kārtībā ir saņēmusi mednieka apliecību;

15) nelimitētie medījamie dzīvnieki — dzīvnieki, kuru medīšanai netiek noteikts pieļaujamais nomedīšanas apjoms.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.11.2012. un 20.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

2.pants. Likuma mērķis ir reglamentēt medību saimniecības pamatnoteikumus.

3.pants. (1) Medības ir darbību kopums vai atsevišķas darbības, kad, izmantojot medību šaujamieročus, rīkus vai paņēmienus, tiek izsekoti vai meklēti, ķerti, sagūstīti, ievainoti vai nonāvēti medījamie dzīvnieki.

(2) Medībām pielīdzināma:

1) iežogotā platībā savvaļai līdzīgos apstākļos turētu medījamo dzīvnieku nonāvēšana, izmantojot medību šaujamieročus un medību rīkus. Uz iežogotā platībā savvaļai līdzīgos apstākļos turētu medījamo dzīvnieku nonāvēšanu attiecas tikai medības reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktās drošības prasības;

2) izbēgušu nebrīvē audzētu dzīvnieku nonāvēšana medību platībās (pēc dzīvnieku īpašnieka rakstveida lūguma medību tiesību lietotājam), izmantojot medību šaujamieročus un medību rīkus;

3) klaiņojošu mājas (istabas) dzīvnieku nonāvēšana medību platībās, izmantojot medību šaujamieročus un ievērojot dzīvnieku aizsardzību reglamentējošos starptautiskos līgumus un citus normatīvos aktus.

(3) Medīt aizliegts:

1) pilsētu teritorijā;

2) kapsētās;

3) vietās, kur nav reģistrēts medību iecirknis, izņemot nelimitēto medījamo dzīvnieku medības, kurās piedalās medību tiesību īpašnieks vai tā rakstveidā pilnvarota persona, kā arī nelimitēto medījamo dzīvnieku medības publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslā;

4) vietās, kur to aizliedz citi normatīvie akti.

(4) Medījamo dzīvnieku sugas, medību termiņus, kā arī gadījumus, kad iespējamas medības ārpus medību termiņiem, nosaka Ministru kabinets. Medījamo putnu medību termiņus nenosaka to vairošanās periodā vai citā sugu attīstībai svarīgā posmā.

(5) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts meža dienests ir tiesīgs mainīt medību termiņus zīdītājiem, kā arī noteikt papildu ierobežojumus medību organizēšanai atbilstoši attiecīgās dzīvnieku populācijas stāvoklim, meteoroloģiskajiem apstākļiem un fenoloģiskajai situācijai.

(6) Ja nevar rast citu pieņemamu risinājumu, medījamo putnu sugu indivīdus ārpus noteiktā medību termiņa atļauts iegūt, ja tas nekaitē attiecīgās sugas populācijai, saņemot ikreizēju atļauju, šādos nolūkos:

1) sabiedrības veselības aizsardzības un drošības interesēs;

2) lidojumu drošības interesēs;

3) lai nepieļautu būtiskus postījumus kultūraugiem, lauksaimniecības dzīvniekiem, mežiem, zivsaimniecībai un ūdeņiem;

4) lai aizsargātu floru un faunu;

5) pētniecībai un mācībām, veicot populācijas atjaunošanu, sugu reintrodukciju un šim nolūkam nepieciešamo pavairošanu;

6) atsevišķu putnu sagūstīšanai, turēšanai vai citādai saprātīgai izmantošanai stingri kontrolētos apstākļos un izlases veidā.

(7) Šā panta sestajā daļā minētajos gadījumos Dabas aizsardzības pārvalde izsniedz atļauju nemedījamo sugu indivīdu iegūšanai, medīšanai vai turēšanai nebrīvē atbilstoši normatīvajiem aktiem par atļaujas izsniegšanu nemedījamo sugu indivīdu iegūšanai un par izsniegtajām atļaujām informē Valsts meža dienestu.

(8) Kārtību, kādā pieļaujama savvaļā dzīvojošo medījamo dzīvnieku piebarošana, un gadījumus, kad tā pieļaujama, nosaka Ministru kabinets.

(20.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

4.pants. (1) Savvaļā dzīvojošie medījamie dzīvnieki kļūst par fizisko un juridisko personu īpašumu tikai pēc tam, kad tie ir nomedīti šajā likumā un citos medības reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Medījamie dzīvnieki, ko tur iežogotā platībā savvaļai līdzīgos apstākļos, kā arī iežogotā platībā dzimušie medījamie dzīvnieki ir tās fiziskās vai juridiskās personas īpašums, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņēmusi atļauju savvaļā dzīvojošo medījamo dzīvnieku turēšanai nebrīvē konkrētajā platībā.

(20.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

5.pants. (1) Medījamos dzīvniekus un medību produkciju aizliegts piesavināties.

(2) Nomedītā dzīvnieka pārvietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(20.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

6.pants. Medību resursi izmantojami tā, lai nodrošinātu medījamo dzīvnieku sugu populāciju, genofonda un medījamo dzīvnieku apdzīvotās vides aizsardzību un saglabāšanu. Medījamo putnu sugu resursus izmanto tā, lai putnu medības neapdraudētu dabas aizsardzības pasākumu īstenošanu šo sugu izplatības teritorijā. Medību praksē ievēro medījamo dzīvnieku saprātīgas izmantošanas un ekoloģiski līdzsvarotas kontroles principus, medījamo dzīvnieku, tai skaitā migrējošo putnu, populācijas lielumu.

(15.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2012.)

7.pants. Medību sezona ir periods no 1.aprīļa līdz nākamā gada 31.martam.

8.pants. Ministru kabinets nosaka:

1) medību vadītāja pienākumus un tiesības;

2) šķirnes medību suņu apzīmēšanas kārtību un izmantošanu medībās;

3) kārtību, kādā rīkojas ar medījamiem dzīvniekiem, kuru bojāejas iemesls nav medīšana, ķeršana vai turēšana nebrīvē.

(20.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

9.pants. (1) Medību norises kārtību savā medību iecirknī nosaka medību tiesību lietotājs.

(2) Valsts robežsardzes struktūrvienība ir tiesīga aizliegt vai pārtraukt medības medību iecirknī vai tā daļā, kas atrodas pierobežas joslas teritorijā, ja minētajā teritorijā ir noteikta pastiprināta robežkontrole, ārkārtas situācija, izņēmuma stāvoklis vai Valsts robežsardze rīko taktiskās mācības, nekavējoties informējot par to medību tiesību lietotāju.

(20.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

10.pants. (1) Medījamos dzīvniekus atļauts ķert savvaļā, ievest Latvijā, izmantot šķirnes medību suņu apmācībā vai zinātniskajā pētniecībā, turēt nebrīvē, kā arī izlaist savvaļā, ja saņemta Valsts meža dienesta ikreizēja atļauja.

(2) Kārtību, kādā izsniedz un anulē atļaujas medījamo dzīvnieku ķeršanai savvaļā, ievešanai Latvijā, izmantošanai šķirnes medību suņu apmācībā vai zinātniskajā pētniecībā, turēšanai nebrīvē un izlaišanai savvaļā, nosaka Ministru kabinets.

(20.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

11.pants. (1) Nemedījamos savvaļas dzīvniekus drīkst iegūt, medīt vai turēt nebrīvē, ja saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes ikreizēja atļauja.

(2) Kārtību, kādā izsniedz un anulē atļaujas nemedījamo savvaļas dzīvnieku iegūšanai, medīšanai vai turēšanai nebrīvē, nosaka Ministru kabinets.

(15.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2012.)

II nodaļa
Mednieka apliecība un tiesības medīt
12.pants. Mednieka apliecība ir dokuments, kas nepieciešams, lai saņemtu medību atļauju, mednieka sezonas karti un medību šaujamieroča iegādes atļauju, kā arī drīkstētu medīt šajā likumā un citos medības reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

13.pants. (1) Medīt ar medību šaujamieročiem drīkst mednieki, kuriem ir Valsts policijas iestādes izsniegta medību šaujamieroča glabāšanas atļauja.

(2) Medību šaujamieroča un medību munīcijas izmantošanas kārtību, kā arī medībās ievērojamās drošības prasības nosaka Ministru kabinets.

(3) Medību rīku un lielas jaudas pneimatisko ieroču izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

14.pants. (1) Mednieka vai medību vadītāja apliecību Valsts meža dienests izsniedz personām, kas nokārtojušas attiecīgu eksāmenu mednieku eksaminācijas komisijā.

(2) Mednieku un medību vadītāju apmācības kārtību, teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudes programmu un eksaminācijas kārtību, kā arī kārtību, kādā izsniedz, apmaina un anulē mednieka apliecības, medību vadītāja apliecības un atļauju ārzemniekam medīt Latvijas teritorijā, un kārtību, kādā atjauno un izsniedz jaunus vai atsakās atjaunot medību dokumentus, nosaka Ministru kabinets.

(09.07.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

15.pants. (1) Mednieku un medību vadītāju kandidātu eksamināciju veic Valsts meža dienests.

(2) Kārtību, kādā maksājama valsts nodeva par mednieku un medību vadītāju kandidātu eksamināciju, kā arī nodevas apmēru nosaka Ministru kabinets.

(09.07.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014. Sk. Pārejas noteikumu 10.punktu)

16.pants. Ārzemniekiem, kuriem nav Valsts meža dienesta izsniegtas mednieka apliecības, atļauts medīt Latvijas teritorijā, un viņi ir tiesīgi izmantot medību šaujamieročus un medību rīkus medībās, ja ir attiecīgās ārvalsts kompetentas institūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina tiesības medīt savā valstī, un viņi Valsts meža dienestā ir saņēmuši atļauju ārzemniekam medīt Latvijas teritorijā.

(20.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

17.pants. (1) Medību iecirkni reģistrē, ja tajā iekļautās medību platības nav mazākas par šā likuma 19.panta pirmajā daļā minēto minimālo medību platību, kurā ir atļauts medīt limitētos medījamos dzīvniekus.

(2) Ministru kabinets nosaka:

1) medību iecirkņu izveidošanas un reģistrēšanas kārtību, kā arī kritērijus medību platību atzīšanai par vienlaidu medību platību;

2) medību tiesību apriti, nosakot to nodošanas kārtību un minimālo termiņu, šo tiesību īstenošanas, kā arī atcelšanas kārtību;

3) kārtību, kādā nosaka maksu par medību tiesību izmantošanu valstij piekrītošās vai piederošās medību platībās.

(20.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014. Sk. Pārejas noteikumu 11.punktu)

18.pants. Publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslā medījamos ūdensputnus atļauts medīt bez saskaņojuma ar medību tiesību lietotāju, kura medību iecirknī atrodas attiecīgā ūdenstilpe. Kārtību, kādā publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslā medī nelimitēto medījamo sugu dzīvniekus, nosaka Ministru kabinets.

(20.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

III nodaļa
Medību platības, nomedīšanas apjoms un medību atļauja
19.pants. (1) Minimālās medību platības, kurās ir atļauts medīt limitētos medījamos dzīvniekus attiecīgajā medību iecirknī, ir šādas:

1) stirnu medībām — ne mazāk kā 200 hektāru, ieskaitot meža zemi un lauksaimniecībā izmantojamo zemi;

2) meža cūku medībām — ne mazāk kā 1000 hektāru, tai skaitā ne mazāk kā 200 hektāru meža zemes;

21) staltbriežu govju un teļu medībām — ne mazāk kā 1000 hektāru, ieskaitot tikai meža masīvus vai to daļas un atsevišķus meža gabalus (pudurus), krūmājus un purvus;

3) staltbriežu buļļu medībām — ne mazāk kā 2000 hektāru, ieskaitot tikai meža masīvus vai to daļas un atsevišķus meža gabalus (pudurus), krūmājus un purvus;

4) aļņu medībām — ne mazāk kā 2500 hektāru, ieskaitot tikai meža masīvus vai to daļas un atsevišķus meža gabalus (pudurus), krūmājus un purvus.

(2) (Izslēgta ar 20.06.2013. likumu)

(3) Ja medību iecirknis neatbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām, medību tiesību lietotāji var slēgt savstarpējus līgumus par limitēto medījamo dzīvnieku medīšanas organizēšanu blakus esošajos medību iecirkņos. Limitēto medījamo sugu dzīvnieku pieļaujamo nomedīšanas apjomu nosaka līgumā norādītajai kopējai medību platībai.

(4) (Izslēgta ar 20.06.2013. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2006. un 20.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

20.pants. (1) Lai nodrošinātu limitēto medījamo dzīvnieku sugu populācijas genofonda saglabāšanu un ierobežotu limitēto medījamo dzīvnieku radītos postījumus lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, Valsts meža dienests, pamatojoties uz medījamo dzīvnieku populācijas stāvokļa novērtēšanas datiem, katru gadu nosaka limitēto medījamo sugu dzīvnieku pieļaujamo nomedīšanas apjomu medību platībās.

(2) Medījamo dzīvnieku populācijas stāvokli novērtē Valsts meža dienests.

(3) Medījamo dzīvnieku populācijas stāvokli novērtē un pieļaujamo nomedīšanas apjomu nosaka atbilstoši zemkopības ministra apstiprinātai metodikai.

(4) Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kurās ir spēkā medību ierobežojumi, savvaļas sugu zīdītāju skaita regulēšanas pasākumus nosaka attiecīgos īpaši aizsargājamās dabas teritorijas individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumos.

(20.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

21.pants. Limitēto medījamo dzīvnieku medīšanai nepieciešama medību atļauja un mednieka sezonas karte, bet nelimitēto medījamo dzīvnieku medīšanai — mednieka sezonas karte.

22.pants. (1) Valsts meža dienests atbilstoši pieļaujamam nomedīšanas apjomam izsniedz medību atļaujas medību tiesību lietotājiem. Medību atļauju izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) (Izslēgta ar 14.06.2007. likumu)

(3) (Izslēgta ar 14.06.2007. likumu)

(4) Mednieki informāciju par nomedīto nelimitēto medījamo dzīvnieku skaitu mēneša laikā pēc medību sezonas beigām, bet medību tiesību lietotāji izlietotās medību atļaujas mēneša laikā pēc medībām iesniedz institūcijām, kuras izsniegušas mednieka sezonas kartes vai medību atļaujas.

(5) Ja šā panta ceturtajā daļā minētās prasības nav izpildītas, jaunas medību atļaujas un mednieka sezonas kartes netiek izsniegtas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.06.2007. un 20.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

23.pants. (1) Kārtību, kādā maksājama valsts nodeva par mednieka apliecības, medību vadītāja apliecības, mednieka sezonas kartes un medību atļaujas izsniegšanu, kā arī par atļaujas ārzemniekam medīt Latvijas teritorijā izsniegšanu, un nodevas apmēru nosaka Ministru kabinets.

(2) Kārtību, kādā medību trofejas izvedamas no Latvijas, nosaka Ministru kabinets.

(3) Mednieka sezonas kartes izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2013. un 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014. Sk. Pārejas noteikumu 10.punktu)

IV nodaļa
Nelikumīgas medības
24.pants. Par nelikumīgām medībām atzīst:

1) medīšanu tādā termiņā un kārtībā, kas neatbilst medības reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajiem termiņiem un kārtībai;

2) atrašanos ar lietošanai sagatavotu šaujamieroci vai medību rīku medību platībā bez saskaņojuma ar medību tiesību lietotāju, kā arī platībās, kurās medīt aizliegts, izņemot šā likuma 29.panta piektās daļas 3.punktā minētos gadījumus;

3) medīšanu ar šaujamieroci, ja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav iegūta vai ir atņemta mednieka apliecība, mednieka sezonas karte vai medību šaujamieroča glabāšanas atļauja, kā arī limitēto medījamo dzīvnieku medīšanu bez medību atļaujas;

4) medījamo dzīvnieku medīšanu ar medību rīkiem, ja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav iegūta vai ir atņemta mednieka apliecība un mednieka sezonas karte, kā arī medību rīku neatļautu lietošanu;

5) limitētā medījamā dzīvnieka pārvietošanu no vietas, kur tas nomedīts, vai ievainota limitētā medījamā dzīvnieka izsekošanu, ja nav aizpildīta medību atļauja;

6) medīšanu vietās, kur medīt aizliegts, kā arī vietās, kur aizliegtas attiecīgās dzīvnieku sugas medības, izņemot šā likuma 29.panta piektās daļas 3.punktā minētos gadījumus;

7) nelimitēto medījamo dzīvnieku medīšanu bez medību tiesību lietotāja piekrišanas, izņemot šā likuma 18.pantā un 29.panta sestās daļas 3.punktā minētos gadījumus;

8) medīšanu apstākļos, kad dzīvnieki glābjas no dabas katastrofām;

9) medīšanu, izmantojot šādus aizliegtus medību līdzekļus, rīkus, metodes un paņēmienus:

a) "putnu" līmi, aklus vai sakropļotus dzīvniekus kā ēsmu,

b) skaņu ierakstus,

c) mākslīgus gaismas avotus, izņemot meža cūku, lapsu un jenotsuņu medības,

d) nakts redzamības tēmēkļus ar elektronisko palielinājumu vai attēla pārveidošanu, izņemot meža cūku, lapsu un jenotsuņu medības,

e) spoguļus un citas apžilbinošas ierīces,

f) lāzertipa tēmēkļus,

g) tīklus, kas darbojas neselektīvi saskaņā ar lietošanas nosacījumiem vai izmantošanas apstākļiem,

h) kājķeramos slazdus un slazdus jeb lamatas, kas darbojas neselektīvi saskaņā ar lietošanas nosacījumiem vai izmantošanas apstākļiem,

i) arbaletus, lokus,

j) pusautomātiskus šaujamieročus, kuru patrontelpas un magazīnas (patronu padošanas mehānisma) kopējā ietilpība ir lielāka par trim patronām, izņemot meža cūku, lapsu un jenotsuņu medības,

k) lidaparātus, motorizētus braucošus sauszemes un ūdens transportlīdzekļus,

l) ieročus, kas nav klasificēti kā medību šaujamieroči,

m) siltumu uztverošos (termālos) tēmēkļus;

10) medīšanu, izmantojot šādus aizliegtus vispārbīstamus medību līdzekļus, rīkus, metodes un paņēmienus:

a) ķerambedres, cilpas, āķus, asu priekšmetu uzstādīšanu uz dzīvnieku takām,

b) elektriskas vai elektroniskas ierīces, kas spēj apdullināt vai nogalināt dzīvnieku,

c) sprāgstvielas, patšāvējus,

d) indes un saindētu vai imobilizējošu ēsmu,

e) gāzes vai dūmus;

11) medījamo dzīvnieku turēšanu nebrīvē, ja nav saņemta Valsts meža dienesta atļauja;

12) medīšanu, izmantojot jebkurus masveidīgas vai neselektīvas putnu sagūstīšanas vai nonāvēšanas līdzekļus, pasākumus vai paņēmienus, arī tādus, kas var izraisīt sugas izzušanu vietējās pašvaldības vai valsts teritorijā.

(20.06.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

V nodaļa
Medību resursu uzraudzība un medību kontrole
25.pants. Atbilstoši savai kompetencei šā likuma un citu medības reglamentējošu normatīvo aktu ievērošanu uzrauga Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Iekšlietu ministrijas padotībā vai pārraudzībā esošas iestādes.

(09.07.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

26.pants. Medību norises dokumentēšanas kārtību un informācijas aprites kārtību medību jomā nosaka Ministru kabinets.

(20.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

27.pants. (1) Pēc to personu pieprasījuma, kuras veic šā likuma un citu medības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību un medību kontroli, mednieka pienākums ir:

1) uzrādīt viņa rīcībā esošos šaujamieročus un to glabāšanas atļauju, kā arī munīciju, medību rīkus, medību dokumentus un medību produkciju;

2) sniegt mutvārdos un rakstveidā paskaidrojumu par medībām, kurās viņš piedalās.

(2) Ja notikušas nelikumīgas medības, personas, kuras veic šā likuma un citu medības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību un medību kontroli, ir tiesīgas aizturēt medību dokumentus un izņemt šaujamieročus, munīciju, medību rīkus un medību produkciju.

28.pants. Ja kāda no šā likuma 25.pantā minētajām institūcijām medniekam aizturējusi uz laiku vai atņēmusi mednieka apliecību vai izņēmusi medību šaujamieroci, tā triju darbdienu laikā paziņo par to Valsts policijas iestādei, kura izsniegusi medību šaujamieroča glabāšanas atļauju.

29.pants. (1) Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir atbildīgs par medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem un zaudējumiem savā īpašumā (valdījumā) esošajā zemē, ja medību tiesības nav nodotas citam medību tiesību lietotājam.

(2) Ja medību tiesību īpašnieks medību tiesības nodod citam medību tiesību lietotājam, pušu pienākumus un tiesības nosaka medību tiesību nodošanas līgumā, ciktāl tas nav pretrunā ar šā panta ceturto daļu.

(3) Par nebrīvē audzētu savvaļas dzīvnieku nodarītajiem zaudējumiem ir atbildīgs dzīvnieku īpašnieks.

(4) Lai samazinātu medījamo dzīvnieku nodarītos postījumus:

1) ja medību tiesību nodošanas līgumā nav paredzēts citādi, zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir savā īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošajā zemē nodrošināt aizsardzības pasākumus pret iespējamiem medījamo dzīvnieku nodarītiem postījumiem, ciktāl tas nav pretrunā ar vides un dabas aizsardzības prasībām, un par tiem informēt arī medību tiesību lietotāju;

2) medību tiesību lietotāja pienākums ir medīt medību iecirknī, nodrošinot medību resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu;

3) zemes īpašnieka (lietotāja), infrastruktūras objektu apsaimniekotāja un medību tiesību lietotāja pienākums ir nekavējoties nodrošināt savstarpēju apmaiņu ar informāciju par konstatētajiem medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem;

4) Valsts meža dienests saskaņā ar medību saimniecību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem ir tiesīgs postījumu vietās ārpus noteiktā medību termiņa atļaut nelimitēto medījamo sugu zīdītāju medīšanu, kā arī izdot medību atļaujas limitēto medījamo sugu zīdītāju medīšanai, pārsniedzot pieļaujamo nomedīšanas apjomu un — ja medību koordinācijas komisija pieņēmusi attiecīgu lēmumu — nepiemērojot šā likuma 19.panta pirmajā daļā noteiktās prasības par minimālajām medību platībām.

(5) Epizootiju draudu gadījumos, kā arī tad, kad medījamie dzīvnieki postījumus īpašumam un videi nodara valsts vai valsts nozīmes meliorācijas sistēmās vai teritorijās, kur medīt aizliegts vai kur ir šo postījumu iemesls, attiecīgās pašvaldības izveidota medību koordinācijas komisija, pieaicinot piegulošo platību medību tiesību lietotājus un attiecīgās nozares ekspertus, konkrētajā teritorijā nosaka:

1) lauksaimniecībai, mežsaimniecībai, meliorācijas sistēmām un infrastruktūras objektiem nodarīto postījumu apjomu;

2) to materiālo zaudējumu apmēru, kurus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodarījuši medījamie dzīvnieki;

3) pasākumus postījumu un to seku ierobežošanai vai likvidēšanai.

(6) Ja medījamie dzīvnieki nodarījuši postījumus teritorijās, kur medīt nav aizliegts, attiecīgās pašvaldības izveidota medību koordinācijas komisija, pieaicinot medību tiesību lietotāju un zemes īpašnieku vai lietotāju, konkrētajā zemes vienībā nosaka:

1) lauksaimniecībai, mežsaimniecībai, meliorācijas sistēmām un infrastruktūras objektiem nodarīto postījumu apjomu;

2) to materiālo zaudējumu apmēru, kurus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodarījuši medījamie dzīvnieki;

3) pasākumus postījumu un to seku ierobežošanai vai likvidēšanai. Medību koordinācijas komisijai, saņemot medību tiesību īpašnieka piekrišanu, ir tiesības uz minēto pasākumu veikšanas laiku pārņemt un īstenot medību tiesības konkrētajā zemes vienībā. Medību koordinācijas komisijas lēmuma apstrīdēšana neaptur tā darbību.

(7) Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā nosakāms to postījumu apjoms, kurus lauksaimniecībai, mežsaimniecībai, meliorācijas sistēmām un infrastruktūras objektiem nodarījuši medījamie dzīvnieki, postījumu pakāpi, postījumu apjoma un pakāpes noteikšanas kritērijus, kā arī rīcību šādos gadījumos;

2) kārtību un nosacījumus medību atļaujas izsniegšanai medījamo dzīvnieku medīšanai postījumu vietās;

3) kārtību, kādā nosaka to materiālo zaudējumu apmēru, kurus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodarījuši medījamie dzīvnieki;

4) kārtību, kādā maksā valsts nodevu par to postījumu apjoma noteikšanu un to zaudējumu aprēķinu, kurus lauksaimniecībai, mežsaimniecībai, meliorācijas sistēmām un infrastruktūras objektiem nodarījuši medījamie dzīvnieki;

5) medību koordinācijas komisijas sastāvu, tiesības un pienākumus, kā arī kārtību, kādā nosaka pasākumus postījumu un to seku ierobežošanai vai likvidēšanai;

6) kārtību, kādā atlīdzināmi zaudējumi, ko fiziskās vai juridiskās personas nodarījušas, pārkāpjot medības reglamentējošu normatīvo aktu prasības, un šo zaudējumu apmēru, kā arī nelikumīgi iegūtās medību produkcijas vērtības atlīdzināšanas kārtību un apmēru.

(20.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

30.pants.

(Izslēgts ar 20.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

VI nodaļa
Medību saimniecības attīstības fonds
31.pants. (1) Lai attīstītu medību saimniecību, tiek izveidots Medību saimniecības attīstības fonds. Fonda turētājs ir Zemkopības ministrija.

(2) Medību saimniecības attīstības fonda līdzekļus veido:

1) dotācija no šādiem valsts pamatbudžeta ieņēmumiem:

a) valsts nodeva pilnā apmērā par medību atļauju izsniegšanu,

b) valsts nodeva pilnā apmērā par mednieka apliecību, medību vadītāja apliecību, mednieka sezonas karšu un atļauju ārzemniekam medīt Latvijas teritorijā izsniegšanu,

b1) valsts nodeva pilnā apmērā par mednieku un medību vadītāju kandidātu eksamināciju,

c) to zaudējumu atlīdzība, kurus fiziskās vai juridiskās personas nodarījušas, pārkāpjot šajā likumā vai citos medības reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības, kā arī atlīdzība par nelikumīgi iegūtās medību produkcijas vērtību;

2) ziedojumi.

(3) Medību saimniecības attīstības fonda līdzekļi izmantojami:

1) medījamo dzīvnieku monitoringam un populāciju papildu aizsardzības pasākumiem;

2) medījamo dzīvnieku un to populāciju zinātniskai izpētei;

3) līdzdalībai starptautiskajās medību organizācijās;

4) mednieku izglītošanai.

(4) Medību saimniecības attīstības fonda nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2013. un 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014. Sk. Pārejas noteikumu 10.punktu)

Pārejas noteikumi
1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Medību likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 13.nr.; 1997, 14.nr.; 2000, 9.nr.).

2. Līdz 2004.gada 1.janvārim Ministru kabinets izdod šajā likumā minētos noteikumus.

3. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 1.janvārim ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1995.gada 8.augusta noteikumi nr.251 "Medību noteikumi" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 19.nr.; 1997, 21.nr.);

2) Ministru kabineta 2000.gada 14.novembra noteikumi nr.398 "Noteikumi par medību saimniecībai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas apjomiem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 24.nr.);

3) Ministru kabineta 2001.gada 13.novembra noteikumi nr.478 "Medību saimniecības attīstības fonda nolikums" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 24.nr.).

4. Līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai izsniegtās derīgās mednieka apliecības un medību vadītāja apliecības ir derīgas arī pēc šā likuma stāšanās spēkā.

5. Medību likuma 31.panta otrās daļas 1.punkta "c" apakšpunkts stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

6. Ja medību platības atrodas Gaujas, Slīteres vai Ķemeru nacionālā parka vai arī Teiču, Krustkalnu, Grīņu vai Moricsalas dabas rezervāta teritorijā, attiecīgās teritorijas administrācija izsniedz medību atļaujas medību tiesību lietotājiem un mednieka sezonas kartes medniekiem līdz 2008.gada 31.martam.

(14.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.07.2007.)

7. Gaujas, Slīteres un Ķemeru nacionālā parka un Teiču dabas rezervāta administrācija limitēto medījamo dzīvnieku medību atļaujas veidlapas un mednieka sezonas kartes līdz 2008.gada 31.martam saņem no Valsts meža dienesta un divu mēnešu laikā pēc 2007./2008.gada medību sezonas beigām iesniedz Valsts meža dienestam informāciju par nomedīto dzīvnieku skaitu, kā arī nodod tam neizlietotās medību atļaujas un anulē medniekiem neizsniegtās mednieka sezonas kartes.

(14.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.07.2007.)

8. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2014.gada 1.aprīlim izdod šā likuma 3.panta ceturtajā un piektajā daļā, 5.panta otrajā daļā, 8.pantā, 10.panta otrajā daļā, 13.panta otrajā un trešajā daļā, 14.panta otrajā daļā, 15.panta otrajā daļā, 17.panta otrajā daļā, 18.pantā, 22.panta pirmajā daļā, 23.panta pirmajā un trešajā daļā, 26.pantā un 29.panta septītajā daļā minētos noteikumus.

(20.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

9. Līdz šo pārejas noteikumu 8.punktā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 2004.gada 2.marta noteikumi Nr.109 "Noteikumi par valsts nodevu par mednieka apliecības, mednieka sezonas kartes un medību atļaujas izsniegšanu, par atļaujas izsniegšanu ārvalstu medniekam medīt Latvijas teritorijā un atļaujas izsniegšanu izvest medību trofejas no Latvijas, kā arī medību trofeju izvešanas kārtību";

2) Ministru kabineta 2004.gada 2.marta noteikumi Nr.110 "Noteikumi par mednieku un medību vadītāju apmācības kārtību, zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudes programmu, kā arī mednieka apliecības un medību vadītāja apliecības izsniegšanas kārtību";

3) Ministru kabineta 2004.gada 2.marta noteikumi Nr.111 "Kārtība, kādā atlīdzināmi zaudējumi, ko fiziskās vai juridiskās personas nodarījušas, pārkāpjot medības reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības, un to apmērs, kā arī nelikumīgi iegūtās medību produkcijas vērtības atlīdzināšanas kārtība un apmērs";

4) Ministru kabineta 2007.gada 19.jūnija noteikumi Nr.409 "Kārtība, kādā nosaka maksu par medību tiesību izmantošanu valstij piekrītošās vai piederošās medību platībās";

5) Ministru kabineta 2007.gada 17.jūlija noteikumi Nr.497 "Kārtība, kādā nosaka materiālo zaudējumu apjomu, kurus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodarījuši medījamie dzīvnieki";

6) Ministru kabineta 2007.gada 6.novembra noteikumi Nr.743 "Medību saimniecības attīstības fonda nolikums";

7) Ministru kabineta 2011.gada 20.decembra noteikumi Nr.975 "Noteikumi par valsts nodevu par mežsaimnieciskām darbībām, mednieku un medību vadītāju eksāmeniem un medījamo dzīvnieku nodarīto zaudējumu aprēķinu";

8) Ministru kabineta 2013.gada 26.februāra noteikumi Nr.113 "Medību noteikumi".

(20.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

10. Grozījumi šā likuma 15.panta otrajā daļā, 23.panta pirmajā daļā un 31.panta otrajā daļā stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām".

(20.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

11. Šā likuma 17.panta pirmajā daļā noteikto prasību piemēro tiem medību iecirkņiem, kuri tiek reģistrēti pēc 2014.gada 1.janvāra.

(20.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

12. Āfrikas cūku mēra un klasiskā cūku mēra draudu ierobežošanas pasākumus īsteno līdz brīdim, kad mežacūku populācijas blīvums ir samazināts līdz vienai mežacūkai uz 200 hektāriem, bet ne ilgāk kā līdz 2020.gada 31.martam.

(26.11.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.12.2015.)

13. Medību tiesību lietotājam šo pārejas noteikumu 12.punktā minētajā periodā ir pienākums medījot samazināt mežacūku populācijas blīvumu piekritīgajā medību platībā atbilstoši Valsts meža dienesta noteiktajam minimālajam mežacūku nomedīšanas apjomam.

(26.11.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.12.2015.)

14. Šo pārejas noteikumu 12.punktā minētajā periodā mežacūkas ir atļauts medīt arī:

1) medību iecirknī, kura platība ir no 200 līdz 1000 hektāriem, ieskaitot meža zemi un lauksaimniecībā izmantojamo zemi;

2) medību platībās (vietās), kurās saskaņā ar šā likuma 3.panta trešās daļas 3. un 4.punktu medības ir aizliegtas, vai platībās, kurās zemes īpašnieks pats izmanto medību tiesības vai ir rakstveidā pilnvarojis citu personu izmantot medību tiesības nelimitētu medījamo dzīvnieku medībām;

3) medību iecirknī, kura platība ir mazāka par 200 hektāriem.

(26.11.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.12.2015.)

15. Valsts meža dienests nosaka atbildīgo medību tiesību lietotāju mežacūku medībām šo pārejas noteikumu 12.punktā minētajā periodā:

1) šo pārejas noteikumu 14.punkta 2. un 3.apakšpunktā minētajās platībās;

2) medību iecirknī, kura platība ir no 200 līdz 1000 hektāriem, ja tas reģistrēts pēc šo grozījumu spēkā stāšanās dienas un izveidojies iepriekš reģistrēta iecirkņa dalīšanas rezultātā.

(26.11.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.12.2015.)

16. Valsts meža dienests, izvērtējot dabīgo un mākslīgo šķēršļu (ūdenstilpes, autoceļi, apdzīvotas vietas u.c.) atrašanos apvidū, nosaka šo pārejas noteikumu 15.punktā minēto atbildīgo medību tiesību lietotāju pēc šādiem kritērijiem prioritārā secībā:

1) medību tiesību lietotājam ir reģistrēts medību iecirknis, kurā atļauts medīt mežacūkas;

2) medību tiesību lietotājs noslēdzis savstarpēju līgumu par medību iecirkņa ārējām robežām;

3) medību tiesību lietotāja medību iecirknim ar piegulošo platību ir garākā robeža. Ja šim kritērijam atbilst vairāki medību tiesību lietotāji, priekšroka ir tam medību tiesību lietotājam, kurš iepriekšējā medību sezonā ir nomedījis vairāk mežacūku uz 1000 hektāriem no attiecīgā medību iecirkņa kopplatības.

(26.11.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.12.2015.)

17. Ja netiek pildīts šo pārejas noteikumu 13.punktā paredzētais pienākums, Valsts meža dienests ir tiesīgs noteikt citu atbildīgo medību tiesību lietotāju, ievērojot šo pārejas noteikumu 16.punktā minētos kritērijus.

(26.11.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.12.2015.)

18. Valsts meža dienests lēmumu par atbildīgā medību tiesību lietotāja noteikšanu šo pārejas noteikumu 12.punktā minēto pasākumu īstenošanai paziņo adresātam un personai, kuras tiesības vai tiesiskās intereses var tikt ierobežotas. Valsts meža dienesta lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Valsts meža dienesta lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(26.11.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.12.2015.)

19. Gadījumos, kad medību platībām vai medību iecirknim noteikts atbildīgais medību tiesību lietotājs, ievērojot šo pārejas noteikumu 18.punktu, medību tiesību īpašniekam vai medību tiesību lietotājam nav tiesību aizliegt mežacūku medības vai radīt tām šķēršļus attiecīgajās teritorijās.

(26.11.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.12.2015.)

20. Atbildīgais medību tiesību lietotājs šo pārejas noteikumu 12.punktā minēto pasākumu īstenošanas ietvaros pirms mežacūku medību uzsākšanas par tām informē:

1) zemes īpašnieku, kurš pats izmanto medību tiesības vai ir rakstveidā pilnvarojis citu personu izmantot medību tiesības nelimitētu medījamo dzīvnieku medībām;

2) medību iecirkņa, kura platība ir mazāka par 200 hektāriem, medību tiesību lietotāju;

3) medību iecirkņa, kura platība ir no 200 līdz 1000 hektāriem, ja tas reģistrēts pēc šo grozījumu spēkā stāšanās dienas un izveidojies iepriekš reģistrēta iecirkņa dalīšanas rezultātā, medību tiesību lietotāju.

(26.11.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.12.2015.)

21. Šo pārejas noteikumu 12.punktā paredzētajā periodā pēc Pārtikas un veterinārā dienesta ierosinājuma Valsts meža dienests var noteikt atšķirīgus nosacījumus:

1) attiecībā uz šajā likumā un medību noteikumos paredzētajiem medību veidu, līdzekļu, rīku, metožu vai paņēmienu ierobežojumiem mežacūku medībās;

2) šā likuma 22.panta ceturtajā daļā un medību noteikumos paredzētās informācijas apritei un medību norises dokumentēšanai.

(26.11.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.12.2015.)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
(15.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2012.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1992.gada 21.maija direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 30.novembra direktīvas 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību.

Likums Saeimā pieņemts 2003.gada 8.jūlijā.
Valsts prezidentes vietā
Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre
Rīgā 2003.gada 23.jūlijā

Tiesību akta pase
Statuss:
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima
Veids: likums
Pieņemts: 08.07.2003.
Stājas spēkā: 06.08.2003.
Tēma: Dzīvnieki
Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 107 (2872), 23.07.2003.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 17, 11.09.2003.
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
Grozījumi
Tiesību akti, kuriem maina statusu
Uz tiesību akta pamata izdotie
Anotācija / tiesību akta projekts
Skaidrojumi
Citi saistītie dokumenti

Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
twitter logo twitter mobile logo mobilā versija
facebook logo facebook youtube logo videogids
RSS logo
rss
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva

Atbildēt

A

16.01.2019. 16:01

»

nav šaubu

Nākamais solis būs šaujamieroču iegāde, ko šiem 16gadīgajiem "dabas draugiem", kuri jau tagad šaujot dzīvniekus nelegāli, izgādās papucīši caur jaunajiem spēkiem Seeimā


Pareizi darīs,jo mums visiem jāgatavojas Valsts aizsardzībai.Vīrietim ir jāmāk apieties ar ieroci un arī šaut.

Atbildēt

kursis

16.01.2019. 15:39

»

Līga

Uzskatu, ka morālie teroristi ne tikai nogalina, bet liek mums noskatīties kā to dara un kā tas izskatās pēc tam, kad "kāja virsū".Tieši šī nekaunīgā plātīšanās un prieks par upuri bija par iemeslu tādai attieksmei kāda jāsaņem "medniekiem


un tagad grib vēl izgādāt iespējas izvērst šo terorismu pusaudžu vidū Latvijā! Ne Igaunijā, ne Lietuvā nekas tāds nevienam prātā nav ienācis. Bet Latvijā taisa izņēmumu uz ieročiem.

Atbildēt

Nah

16.01.2019. 15:29

»

no medniekiem.lv

Anrijs Priede...


Visu šito publicēt?ir portāls medniekiem.lv kur katrs var izlasīt sev interesējošo

Atbildēt

Un

16.01.2019. 15:28

»

Līga

Uzskatu, ka morālie teroristi ne tikai nogalina, bet liek mums noskatīties kā to dara un kā tas izskatās pēc tam, kad "kāja virsū".Tieši šī nekaunīgā plātīšanās un prieks par upuri bija par iemeslu tādai attieksmei kāda jāsaņem "medniekiem


Kurš tev liek līst tur kur nevajag un skatīties tās bildes? Portāls ir domāts medniekiem bet visādi nemednieki lien un velk ārā bildes lai pēc tam varētu gānīties

Atbildēt

Līga

16.01.2019. 15:25

Uzskatu, ka morālie teroristi ne tikai nogalina, bet liek mums noskatīties kā to dara un kā tas izskatās pēc tam, kad "kāja virsū".Tieši šī nekaunīgā plātīšanās un prieks par upuri bija par iemeslu tādai attieksmei kāda jāsaņem "medniekiem".

Atbildēt

Lapas:    6   5   4   3   2   1   

Jūsu vārds:

Komentāra teksts: