Menu
Pilnā versija

Pievienot komentāru

Lapas:    1   



Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo

Patiesībā

28.07.2019. 14:50

ir daudz trakāk nekā te pieminēts..

Atbildēt

Lopkopis

27.07.2019. 13:06

»

Arturs Priedītis

Latvijā cīņa pret leksisko barbarismu ļoti aktuāla kļuva pēc PSRS sabrukuma. Padomju laikā publiskajā sfērā bija iespējams lietot tikai latviešu literāro valodu. Masu komunikācijas līdzekļos (avīzēs, žurnālos, radio, TV) tika lietota vienīgi latviešu literārā valoda. Radio un TV nevarēja uzrunāt auditoriju...


Muļķības, grafomāna Priedīša vārdā nosauktais pietiek.com. Tie ir divi dažādi reģistri - sarunvaloda un rakstu valoda. Sarunvalodā vaļības ir iespējamas un tiek pieļautas. Sarunvaloda nav barbarisms.

Kas ir "sākās kroplas dikcijas ēra sintezē ar" jūsu tekstā? Tikai vienas kļūdas piemērs. Varu atrast vēl vairākas. Tātad jūs esat plebejs?

Atbildēt

Lopkopis

27.07.2019. 13:00

Šī saraksta radītāji tiešām ir papūlējušies un aprakstā paši faktiski katrā punktā pielaiduši dažādas kļūdas. :) Cirst nav domāt.

Atbildēt

zieģele

25.07.2019. 01:04

te jau velk uz dzeltenajiem Delfiem ar zilo būrīti Dombura klubiņa ļaudīm. Pārāk daudz te piemēru publikai, kas nevienu grāmatu mūžā nav izlasījuši - un nevajag arī, jo ir taču soctīkli Tur jau viss labs- blogošanas maģistriem komunikācijās jau nav valoda jāmācās nevienu stundu Par to IZM izdētā standarta ietvaros. Nekādu kompromisu un te šupļinska kā mūris ar kvalitātes zīmi

Atbildēt

Māris Rombergs

24.07.2019. 17:44

»

Arturs Priedītis

Latvijā cīņa pret leksisko barbarismu ļoti aktuāla kļuva pēc PSRS sabrukuma. Padomju laikā publiskajā sfērā bija iespējams lietot tikai latviešu literāro valodu. Masu komunikācijas līdzekļos (avīzēs, žurnālos, radio, TV) tika lietota vienīgi latviešu literārā valoda. Radio un TV nevarēja uzrunāt auditoriju...


Man arī būtu daudz ko teikt par šo nejēdzību! Vēl jau ir "sīkākas lietiņas", kā pilnīgi ausis bojājošie nepareizie platie un šaurie "e", pilnīgi idiotiski nepareizi lietotas lauztās un stieptās intonācijas... Kur nu vēl TV reportieri! Te domāju Valsts, centrālos kanālus. Lai savā mēlē runā reğionu TV, tas tikai bagātina valodu. Liekas, ka bērnudārzos un skolās arī valoda ir pabērna vietā?

Atbildēt

jaaks

24.07.2019. 09:11

nevis "vairāks stundas, dienas, minūtes atpakaļ", bet pirms vairākām stundām, dienām, minūtēm. Šo frāzi kļūdaini lieto politiķi, žurnālisti un daudzi citi.

Atbildēt

tentiņš

24.07.2019. 08:59

»

Arturs Priedītis

Latvijā cīņa pret leksisko barbarismu ļoti aktuāla kļuva pēc PSRS sabrukuma. Padomju laikā publiskajā sfērā bija iespējams lietot tikai latviešu literāro valodu. Masu komunikācijas līdzekļos (avīzēs, žurnālos, radio, TV) tika lietota vienīgi latviešu literārā valoda. Radio un TV nevarēja uzrunāt auditoriju...


precīzi! Valoda vienmēr ir bijusi cilvēka otrā pase,faktiski pat pirmā, pēc tās mēs varam noteikt indivīda sociālo statusu, viņa intelektu. Padomju ideoloģija visus vienādoja, bet reizē arī deva iespēju pilnveidoties. Žargonu publiski izsmēja,"Asā slota" rakstīja par šedevriem kā "petroleju šauros kaklos nelej", " pasūtījumus izgatavo no pasūtītāju ādas", " guloš vērs ar kartpir".Savukārt, sākoties atmodai,nācās pārliecināties par faktu, ka sabiedrība kā sūklis un pilnīgi nekritiski uzsūca visu to zaņķa dvaku, kas aumaļām gāzās iekšā Latvijā... rezultāti ir tādi, kādi tie ir, jo mēs, diemzēl vai arī par laimi, neesam visi vienādi.

Atbildēt

lauķis

24.07.2019. 06:48

»

Ļoti precīzs apzīmējums:

"latviešu žurnālistikas kloākas “Delfi


Nu nelasi to Delfus,domājams ka neko no tā nezaudēsi,vienkārši ignorē ka tukšu vietu.

Atbildēt

Paija - Arturam P.

23.07.2019. 23:21

labs jūsu komentārs.

Atbildēt

Paija

23.07.2019. 23:20

" pa lielam" - kad šādi runā politiķi, tas ir komiski

Atbildēt

Patriotiskais gars

23.07.2019. 23:03

»

komats

varbut vajag skoläs mäcit pareizu latviesu valodu


pareizu latvuviešu valodu ieviesa ANTŪNS un "pareizrakstības intelektuāļu vienotā" komanda sākot gadus 25 atpakaļ.

Atbildēt

komats

23.07.2019. 22:07

varbut vajag skoläs mäcit pareizu latviesu valodu?

Atbildēt

pārvaldnieks

23.07.2019. 21:13

Un par akcentu aizmirsa !
Valsts radio 1.programmā katrs otrais abu dzimumu pārstāvis izruna latviešu vārdus ar angļu vai krievu akcentu, uzsvaru liekot uz 3. vai 2. zilbi ( kā -pašizreklamētais homiķis Streips ).
Vēl trakāk ,kad uz katru zilbi. Un tad vēl "aktrises"iemanās bērnu pasakas ierunāt atskaņošanai bērniem.
Ne tikai radio- birojos leļļu balsīm un sašķobītu akcentu iemanījušies, ne tikai "sekretutkas" ,bet arī visādi "bārdaini -bikšaiņi".
Tas "latentums" spiežas pa visām šķirbām un galiem ārā.

Atbildēt

Ruta

23.07.2019. 19:29

Nu jau atkal latviešu valodas vietu valsts augstskolās skatīs Satversmes tiesa. Interesanti, ar ko tas beigsies?

Atbildēt

„Runa” tomēr „iet” ...

23.07.2019. 19:11

https://infoagentura.wordpress.com/2014/11/24/runa-tomer-iet-jeb-pardomas-par-latviesu-valodas-gramatiku/

Atbildēt

tā viš i

23.07.2019. 16:26

šādas "blusas noķert" var ikvienas uzstāšanās reizē. Dramatiskāka situācija iestājas, ja vārdu plūdos pazūd teicamā jēga, vai pilnīgi pretēji sagriežas idejas vektors un runas galā klausītājs vai lasītājs pazaudē sākumā pausto

Atbildēt

Zinošais

23.07.2019. 15:43

Es sarakstam pievienotu - "balans" lietošanu "līdzsvars" vietā !

Atbildēt

Šis te raksts

23.07.2019. 14:40

nav par jumsīm vai mumsīm, uz mumsīm tas te neattiecas, bet ir priekš tiem, kas nezin patrezējo parezrakstību.

Atbildēt

zjb

23.07.2019. 14:38

Bet pašu klajāko stulbību pat šie gudrinieki nespēj apjēgt: kalambūru "uz pusi mazāk", "uz pusi vairāk" masveidīgo lietošanu "divas reizes mazāk" vai "divas reizes vairāk" vietā

Atbildēt

Arturs Priedītis

23.07.2019. 13:54

Latvijā cīņa pret leksisko barbarismu ļoti aktuāla kļuva pēc PSRS sabrukuma. Padomju laikā publiskajā sfērā bija iespējams lietot tikai latviešu literāro valodu. Masu komunikācijas līdzekļos (avīzēs, žurnālos, radio, TV) tika lietota vienīgi latviešu literārā valoda. Radio un TV nevarēja uzrunāt auditoriju žurnālisti ar nepareizu izrunu – latviešu valodas labskaņai neatbilstošu dikciju. Netika pieļauti žargonismi, argo. Latviešu literārās valodas lietošanu medijos, kā arī jebkurā publiskajā pasākumā uzraudzīja “partija un valdība”. Tā saprata, ka leksiskais barbarisms veicina sociuma pagrimumu, kad valodas rupjība pārtop domāšanas, uzvedības rupjībā. Padomju laikā tika stingri sekots, lai latviešu valodu nepiesārņotu ar literārajai valodai nevēlamiem aizguvumiem (piem., no angļu, krievu val.). Pēc PSRS sabrukuma un nacionāli reakcionārās un krimināli oligarhiskās LR izveidošanas Latvijā sākās leksiskā barbarisma invāzija un var pat teikt – diktatūra. Leksiskais barbarisms kļuva ne tikai modes izpausme, bet valodas norma un vērtība. Neliterārās valodas lietošanu stulbi atzina par sava veida nosodošu vēršanos pret padomju “okupācijas” perioda valodas politiku. Tika kultivēts viedoklis, ka latviešiem ir jāatbrīvojas no padomu laika tradīcijas stingri reglamentēt un pieprasīt pareizas valodas lietošanu publiskajā telpā. Tādu viedokli kultivēt nebija grūti, jo pēc PSRS sabrukuma žurnālistikā ienāca pilnīgi nepiemērotu jauniešu jūra bez inteliģences, bez izglītības, bez profesionālā talanta un, protams, bez literārās valodas. Radio, TV sākās kroplas dikcijas ēra sintezē ar aloģismiem, idiotiskiem formulējumiem, glamūrīgu ākstību, nenormatīvu leksiku. Arī valsts institūtos (Rīgas pilī, Bruņinieku namā, MP/MK mājā, ministrijās) dominēja “jaunie politiķi” un “jaunie klerki” ar reti kroplu valodu, kas pirmajos gados sabiedrībā un akadēmiskajās aprindās izraisīja dziļu nosodījumu. Jau 1990.g. sākās samērā uzstājīga cīņa pret leksisko barbarismu, kas bija sastopams presē, radio, TV, valsts institūtos un īpaši radio translētajās Saeimas sēdēs. Šo cīņu vadīja filologi, tiecoties sargāt adekvātu valodas kultūru. Taču šī cīņa jau 90.gadu sākumā tika zaudēta. Šajā cīņa valodas kultūras patrioti nevarēja uzvarēt, jo leksiskais barbarisms faktiski pārklāja visu latviešu tautu, leksisko barbarismu klusu atbalstīja “jaunie politiķi”, kuri paši nebija spējīgi lietot literāro valodu un uzskatāmi par leksiskā barbarisma lobistiem. Pašlaik (2019.g.) jau ir izaugusi “6.oktobra paaudze”, kura nezina, ko nozīmē vārdi “valodas kultūra”, “latviešu literārā valoda”. Tā ir paaudze, kura ciena aizguvumus no angļu valodas un kurai leksiskais barbarisms ir ikdienas bauda. Neliels ieskats šodienas leksiskajā repertuārā, izmantojot latviešu žurnālistikas kloākas “Delfi” valodu: “cepiens”, “sieviešu stand-up”, “cepiena žanrs”, “pigorīgs”, “roast formāts”, “Evija Papule pēc cepiena ir spējusi savākties”, “personīgiem uzbraucieniem”, “politiķu cepiens”, “guglēju”, “nejūtos forši”. Minēto un citu valodisko kroplību lingvistiski profesionāla kritika Latvijā vairs nav sastopama masu medijos, kā tas bija padomju laikā un dažus gadus “otrajā” LR. Jau labu laiku latviešu sabiedrību klāj leksiskā migla, leksiskais tvans. Aizmirstas ir senas atziņas: neprecīza valoda liecina par neprecīzu domāšanu; cilvēka lietotā valoda liecina par viņa attieksmi pret sabiedrību un sevi; ja žurnālists lieto kroplu valodu, tad viņš necienīgi izturas pret auditoriju; pastāv smadzeņu degradācijas un leksiskās degradācijas vienotība; valoda ir cilvēka iekšējās pasaules spogulis.

Atbildēt

VB

23.07.2019. 13:43

Ja tā ar būtu, tad latv. val. kļūtu gan nabadzīgāka, gan arī garlaicīgāka...

Atbildēt

te vēl viene icke

23.07.2019. 13:43

ir jau tam attaisnojums - runā tak latv(ij)ieši !

Atbildēt

Lapas:    1   

Jūsu vārds:

Komentāra teksts: