Menu
Pilnā versija

Pievienot komentāru

Lapas:    1   



Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo

Normundam Šlitkem Nr.4

12.12.2018. 09:32

»

Octopus

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums...


Pielnīgi piekrītu, jo zemes īpašnieks ir zemes lietošanas (noma - vispār nepareizs termins, jo šajā gadījumā ir īre/servitūts, ko apliecināja arī TM) pakalpojuma sniedzējs, kam jāpakļaujas speciālā likuma - DzMPL - normām.
Šlitkes kungs! Sakarā ar Jūsu piedāvājumu tiesātiesa - Jūs jau tā faktski dzīvojat tiesā: pats nedzīvojat un citiem - Jūsu klientiem - zemes lietotājiem, kuri Jums starp citu labu naudu maksā, traucējat, jo Jums, lūk, pa maz. Fakts, ka slikti izrēķinājāt un neveikli veicat savu biznesu, ir tikai un vienīgi Jūsu, nevis zemes lietotāju problēma.
Turklāt, Adventes laikā atgādināšu, ka alkatība ir nāves grēks, proti - alkatīgs cilvēks pats sevi nogalina. Dievs dod Jums prātu!

Atbildēt

Octopus

12.12.2018. 08:48

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums
17.4 pants. Pakalpojuma sniedzēja kompetence
(1) Pakalpojuma sniedzēja pienākums ir veikt ekonomiski pamatotus aprēķinus un nodrošināt dzīvojamās mājas īpašniekam iespēju saņemt vispusīgu un pilnīgu informāciju par tā piedāvāto pakalpojumu cenu.
(2) Pakalpojuma sniedzēja pienākums ir noslēgt ar dzīvojamās mājas īpašnieku pakalpojuma līgumu un nodrošināt dzīvojamās mājas īpašniekam iespēju norēķināties par pakalpojumu kārtībā, kādu atbilstoši šā likuma 17.3 panta noteikumiem izvēlējies dzīvojamās mājas īpašnieks.
(3) Pakalpojuma sniedzējs pats vai noslēdzot vienošanos ar personu, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēta vai licencēta maksājumu pakalpojumu sniegšanai (turpmāk — maksājumu iestāde), nodrošina dzīvojamās mājas īpašniekam iespēju veikt tiešus maksājumus par pakalpojumu saskaņā ar šā likuma 17.3 panta pirmo daļu.
(4) Pakalpojuma sniedzēja pienākums ir kontrolēt dzīvojamās mājas īpašnieka maksājumus par sniegto pakalpojumu. Maksājumu kontrole ietver pienākumu:
1) sagatavot un izsniegt izziņu par maksājumiem;
2) sagatavot paziņojumu par parāda esamību un nodot to adresātam;
3) savlaicīgi celt tiesā prasību pret dzīvojamās mājas īpašnieku par maksājumu saistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi.

Atbildēt

Uzmestais

12.12.2018. 00:19

»

soldiere of fortune

Jūsu uzvārds ir Šlitke, ne McLeod! Gribas ar Bunku vienā katlā vārīties


EH ,Šlitkes k-gs- izrādās ka Jūs savus melnos darbus ar saviem tiesnešiem jancīgi mēģinat turpināt .Cik ilgi?

Atbildēt

Lana

12.12.2018. 00:16

»

Normunds Šlitke

Kas Jums par “ieciklēšanos” uz rēķiniu izrakstīšanu? Neviens likums neko tādu neparedz. Tā, piemēram, katru dienu Rīgas Satiksme pārvadā tūkstošiem pasažieru, apmaksājam pašvaldības un privātās stāvvietas, maksājam nodokļus un nodevas. Bez jebkādiem “rēķiniem...


Šlitkes kungs!
Pirmkārt, lai iesniegtu prasību brīdinājuma kārtībā, Jūs tomēr izmantojāt rēķinu:) - diemžēl, fiktīvu, jo tās nebija piegādāts klientam un faktiski Jūs maldinājāt - gan Zemesgrāmatas tiesnešus, gan arī vēlāk - tiesu. Blefot protams var, bet agri vai vēlu tās atklājas:)
Otrkārt, ir vērts aizdomāties: ja tiesāšanas ir vienīgais Jūsu apliecināšanas (arī pašapliecināšanas!) veids,nožēloju, ka nebijāt spējīgs atrast veiksmīgāko un priecīgāko, tomēr dzīve vēl nav beidzās:) - veiksmi!

Atbildēt

Normunds Šlitke

11.12.2018. 12:01

»

Jurists

Ja grib saņemt arī PVN, tad rēķins ir obligāts ( sk.PVN likumu


PVN rēķins šādā gadījumā izrakstams 15 dienu laikā PĒC sprieduma spēkā stāšanās dienas, nosūtams dzīvokļa īpašniekam pēc viņa pieprasījuma.

Atbildēt

Jurists

11.12.2018. 11:27

Ja grib saņemt arī PVN, tad rēķins ir obligāts ( sk.PVN likumu).

Atbildēt

Jurists

11.12.2018. 11:23

Ļoti iesaku palasīt Rīgas pils. Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016.gada 25.aprīļa spriedumu lietā Nr.C30423815 ( sk.tiesu mājas lapā anonimizētie nolēmumi). Kā kaut kas tāds ir iespējams?

Atbildēt

musli

11.12.2018. 10:52

»

Normunds Šlitke

Kas Jums par “ieciklēšanos” uz rēķiniu izrakstīšanu? Neviens likums neko tādu neparedz. Tā, piemēram, katru dienu Rīgas Satiksme pārvadā tūkstošiem pasažieru, apmaksājam pašvaldības un privātās stāvvietas, maksājam nodokļus un nodevas. Bez jebkādiem “rēķiniem...


Nez, varbūt LMT un citi pakalpojumu sniedzēji varētu pārņemt šo pieredzi, nevis sūtīt rēķinu, bet uzreiz vērsties tiesā. Un pat, ja klients summu samaksā, vēl pietiesāt naudu par advokāta izdevumiem.

Atbildēt

Normunds Šlitke

11.12.2018. 00:07

»

Lana

Cienītais, esat demagogiski NEatbildējāt uz manu jautājumu:) Pienākumu maksāt šeit neviens nenoliedz, tomēr Jūsu minēties panti neuzliek zemes lietotājam par pienākumu pašam sev izrakstīt rēķinu. Cik sapratu, atbildēt pēc būtības neesat spējīgs, bet ņemot vērā bijušā maksātnespējas administratora pieredzi...


Kas Jums par “ieciklēšanos” uz rēķiniu izrakstīšanu? Neviens likums neko tādu neparedz. Tā, piemēram, katru dienu Rīgas Satiksme pārvadā tūkstošiem pasažieru, apmaksājam pašvaldības un privātās stāvvietas, maksājam nodokļus un nodevas. Bez jebkādiem “rēķiniem”...
Identificējiet sevi, lai strīdu par to vai prasības tiesību iegūšanai vajag izrakstīt rēķinu, atrisināsim civilizēti - tiesā!

Atbildēt

Normunds Šlitke

10.12.2018. 23:56

»

Normundam Šlitkem Nr.4

Demagogija!Jums - par Fomu, bet Jūs - par Jeremu:). Visi Jūsu citējumi nenoņem pakalpojumu sniedzēja pienākumu (ja protams viņš vēlas saņemt maksājumus) izrakstīt pakalpojumu saņēmējam rēķinu - ar visiem likumā noteiktajiem rekvizītiem. Turklāt, nepareizi pielietojāt DzMPL: piemirsāt par pantiem, kas...


Nevienam - ne likumdevējam, ne izpildvarai, ne arī tiesai nav tiesību uzlikt kādam par pienākumu “vienoties” jeb slēgt līgumu. Tiesa, likumdevējam (Saeimai) ir tiesības liegt pieeju tiesai, pirms obligāto pasākumu veikšanas jeb realizācijas, bet tam jābūt tieši noteiktam tiesību normās, kas ļauj šo pasàkumu izdevumus pēcāk piedzīt prasības tiesvedībā.
Pārējais ir demagoģija. Identificējiet sevi un strīdu atrisināsim civilizēti - tiesā!

Atbildēt

Normundam Šlitkem Nr.4

10.12.2018. 20:40

»

Normunds Šlitke

Svešas mantas bezmaksas lietošanu likums neparedz...


Demagogija!Jums - par Fomu, bet Jūs - par Jeremu:). Visi Jūsu citējumi nenoņem pakalpojumu sniedzēja pienākumu (ja protams viņš vēlas saņemt maksājumus) izrakstīt pakalpojumu saņēmējam rēķinu - ar visiem likumā noteiktajiem rekvizītiem. Turklāt, nepareizi pielietojāt DzMPL: piemirsāt par pantiem, kas noteic, kam ir tiesības slēgt pakalpojuma līgumu visu dzīvojamās mājas īpašnieku vārdā.
Vai "baroniem" ir zināms, kas ir mājas īpašnieks?:)
Turklāt, līguma esamība vai neesamība neietekmē iepriekš noteikto pakalpojuma sniedzēja pienākumus: a) aprēķināt; b) parūpēties, lai aprēķins sasniegtu klientu - zemes lietotāju.
Jocīgi lasīt Jūsu atbildes gan:)

Atbildēt

Lana

10.12.2018. 20:25

»

Normunds Šlitke

Svešas mantas bezmaksas lietošanu likums neparedz...


Cienītais, esat demagogiski NEatbildējāt uz manu jautājumu:) Pienākumu maksāt šeit neviens nenoliedz, tomēr Jūsu minēties panti neuzliek zemes lietotājam par pienākumu pašam sev izrakstīt rēķinu. Cik sapratu, atbildēt pēc būtības neesat spējīgs, bet ņemot vērā bijušā maksātnespējas administratora pieredzi...:)

Atbildēt

Normunds Šlitke

10.12.2018. 12:29

»

:)

Likuma 54. pantā ir noteikts, ka (1) jānoslēdz nomas līgums un (2) "Zemes gabala nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties" un tikai tad, ja nevar vienoties, nevis zemes īpašnieks n gadus vispār neizrāda interesi, maksu nosaka...


Likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 50. panta pirmās daļas trešais punkts, 54. panta pirmā un ceturtā daļa ir jāinterpretē sistēmiski (arī vēsturiski un teleoloģiski), jo vārdiskais iztulkojams ir bezjēdzīgs (domājamo daļu noma ir neiespējama, turklāt līdz 2014. gada 1. oktobrim likums nenoteica arī nomājamo platību, no kuras veicams nomas maksas daļas aprēķins, atbilstoši Civillikuma 1071. pantam).

Faktiski 50. panta pirmās daļas 3. punkts jāsaprot kā dzīvokļa īpašnieka pienākums nomāt zemi, tas ir maksāt savu samērīgo daļu no tās, savukārt 54. panta pirmā daļa nosaka zemes īpašniekam pienākumu iznomāt zemes gabalu (platībā, kāda no 2014. gada 1. oktobra noteikta šajā pantā). Līdz šim datumam pirms tam tiesas ceļā bija jāslēdz līgums ar apsaimniekotāju (jo bez tiesas apsaimniekotājs nebija tiesīgs to darīt).


Par šo tiesību normu vārdiskajām nepilnībām ir spriedusi arī atbildīgā Saeimas komisija.

Spilgts piemērs - kas ir domāts ar terminu "privatizētā objekta īpašnieks"? Arī pašvaldība, kas attiecīgo dzīvokli vispār nav privatizējusi, vai arī īpašnieks, kas to nopircis no privatizētāja?

Atbildēt

Normunds Šlitke

10.12.2018. 12:16

»

Lana

Varētu, lūdzu, pamatot ar LR normatīviem aktiem Jūsu pārliecību, ka nomniekam pašam uz savu iniciatīvu ir jāaprēķina nomas maksa un jāsāk kaut kur pārskaitīt, vai nest skaidru naudu


Svešas mantas bezmaksas lietošanu likums neparedz!

Par pienākumu maksāt nomas maksu pirms pakalpojuma saņemšanās jau atbildēju iepriekšējā komentārā, turklāt tas arī izriet no Civillikuma 2142. panta nosacījumiem, ko uz zemes piespiedu nomas attiecībām piemēro arī tiesas.

Nomas maksu var pārskaitīt uz zemes īpašnieka kontu (ja nav paziņots par citu samaksas kārtību vai cesiju), bet ja tas nav zināms - maksāt ar čeku, to nosūtot uz zemes īpašnieka juridisko adresi (Čeku likums) vai Latvijas pasta starpniecību (Pasta likuma 22. panta pirmā daļa).

Atbildēt

Normunds Šlitke

10.12.2018. 12:07

»

Normundam Šlitkem Nr.3

Un kāds LR normatīvais akts noteic zemes lietotāja pienākumus pašam aprēķināt zemes lietošanas maksājumus


Svešas mantas bezmaksas lietošanu likums neparedz!

Nav, piemēram, tāda likuma, kas noteiktu, ka nedrīkst veikalā paņemt preci, par to vispirms nesamaksājot, tāpat kā nav likuma, kas noteiktu, ka nedrīkst uzpildīt degvielu automašīnā, kamēr par to nav samaksāts. Tas pats attiecas arī uz pakalpojumiem (elektrība, ūdens, gāze, atkritumu izvešana, zemes noma).

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.3 panta pirmā daļa nosaka, ka par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem dzīvojamās mājas īpašnieks patstāvīgi norēķinās ar attiecīgā pakalpojuma sniedzēju, veicot tiešus maksājumus pakalpojuma sniedzējam, izņemot šā panta otrajā daļā minēto gadījumu.

Civillikums nosaka, ka:
2122. Kā nomas, tā īres maksai jābūt noteiktai, un šajā ziņā jāievēro tie paši noteikumi, kas 2017. un turpmākos pantos paredzēti pirkuma maksai.
2017. Pirkuma maksai jābūt noteiktai un tā nedrīkst atkarāties no vienas puses iegribas. Bet ja pārdevējs piegādā pircējam lietas vai preces, ko tas pasūtījis, nenoteicot cenu, tad darījums ir spēkā, un pieņemams, ka abas puses vienojušās par tirgus cenu (2018.p.).
2018. Ja pirkums noticis par tirgus cenu, tad pieņemams, ka bijusi domāta vidējā cena līguma slēgšanas vietā un laikā. Bet ja tajā vietā tirgus cenu nav, tad ņemamas par pamatu tuvākās tirdzniecības vietas tirgus cenas. Kur pastāv cenu rādītāji, tur cena noteicama pēc tiem.
2033. Pircējam vispirms jāsamaksā pirkuma maksa, kas, ja pirkums nav noslēgts uz kreditu vai ja samaksai nav norunāti sevišķi termiņi, jāizdara tūliņ, lietu nododot, tā tad tajā pašā laikā un tajā pašā vietā. Pirms samaksas saņemšanas pārdevējam lieta nav jānodod.

2124. Tiklīdz abas puses vienojas par nomas un īres līguma būtiskām sastāvdaļām, t.i. par priekšmetu un maksu, līgums uzskatāms par noslēgtu.
2125. Savstarpējā vienošanās var notikt arī klusējot, ja cena pieņemama kā pusēm jau zināma.

Dzīvokļa īpašniekiem ir jāizlemj kā norēķināties par zemes nomu un pašiem vai caur apsaimniekotāju jāinformē par to zemes īpašnieks ne vēlāk kā līdz 2015. gada 1. oktobrim.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma pārejas noteikumu 17. punkts nosaka, ka Dzīvojamās mājas īpašniekam, kurš 2014.gada 1.maijā par pakalpojumu norēķinās ar pārvaldnieka starpniecību, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā jāizlemj jautājums par veidu, kādā tiks veikti turpmākie maksājumi ar pakalpojuma sniedzēju. Pieņemot lēmumu, dzīvojamās mājas īpašnieki izvērtē attiecīgā pakalpojuma sniedzēja sagatavoto informāciju par rēķinu apkalpošanas izmaksām. Lēmumā norāda datumu, ar kuru tiks mainīta maksājumu kārtība, ņemot vērā šo pārejas noteikumu 20. un 21.punktā noteikto, kā arī kritērijus un metodiku, pēc kādiem tiek aprēķināta un uzskaitīta katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamā daļa par mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu. Par pieņemto lēmumu dzīvojamās mājas īpašnieks rakstveidā paziņo pārvaldniekam un pakalpojuma sniedzējam divu nedēļu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

Savukārt 23. punkts nosaka, ka tiešie maksājumi par pakalpojumiem uzsākami ne agrāk kā 2015.gada 1.oktobrī, izņemot gadījumus, kad dzīvojamās mājas īpašnieks un pakalpojuma sniedzējs jau līdz 2015.gada 30.septembrim vienojušies par tiešajiem maksājumiem pakalpojuma līgumā.

Atbildēt

Lana

09.12.2018. 17:46

»

Normuns Šlitke

Jā tieši tā - bez rēķiniem, atskaitēm un nodokļiem! Bet ne natūrā - makaronus nepieņemam. Latvijā vienīgais likumīgais maksāšanas līdzeklis ir euro


Varētu, lūdzu, pamatot ar LR normatīviem aktiem Jūsu pārliecību, ka nomniekam pašam uz savu iniciatīvu ir jāaprēķina nomas maksa un jāsāk kaut kur pārskaitīt, vai nest skaidru naudu:)?

Atbildēt

:)

09.12.2018. 15:27

»

Normunds Šlitke

1. RAT lieta Nr. C30608017 (CA-1141-18/10...


Likuma 54. pantā ir noteikts, ka (1) jānoslēdz nomas līgums un (2) "Zemes gabala nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties" un tikai tad, ja nevar vienoties, nevis zemes īpašnieks n gadus vispār neizrāda interesi, maksu nosaka...

Nevaru iedomāties, kā šo var interpretēt, ka nomniekam pašam uz savu iniciatīvu ir jāaprēķina nomas maksa un jāsāk kaut kur pārskaitīt naudu.

Atbildēt

09.12.2018. 03:18

»

Normunds Šlitke

Nu un kurā vietā šajā tiesību normā rakstīts un noteikts, ka ārējais attaisnojuma dokuments būtu jāastāda obligāti, vai ka tāds jārada kontrahenta grāmatvedes paranojas un fobiju dēļ...


P.P.S. Saistībā ar tavu visnotaļ savdabīgo tieksmi "sastādīt dokumentus, apmierinoties uz salvetes ar lūpukrāsu" - papildus MK Not. Nr. 585, skat. arī "Dokumentu juridiskā spēka likumu", attiecīgajā aspektā. Kaut vai dēļ vispārējas attīstības, ja nu gadījuma pēc "pa tiešo nepiešķiļ".

Atbildēt

tu

09.12.2018. 02:53

»

Normunds Šlitke

Nu un kurā vietā šajā tiesību normā rakstīts un noteikts, ka ārējais attaisnojuma dokuments būtu jāastāda obligāti, vai ka tāds jārada kontrahenta grāmatvedes paranojas un fobiju dēļ...


pat puslīdz ciešami demagoģēt nejēdz, kā izrādās. Par aktuālās tēmas elementāru izpratni - pat nerunājot. Gan saistībā ar profesionālo grāmatvedības sfēru, gan arī šīs sfēras normatīvās reglamentācijas aspektā. Kā jau bija prognozējams, arī šajā ziņā tu esi bezcerīgs profāns. Tipisks pašapmierināts(-ājies) "ķēķa jurists", pie tam vēl "ar lūpukrāsu".


P.S. Attiecībā uz šo tavu kārtējo muldējumu: "Nu un kurā vietā šajā tiesību normā rakstīts un noteikts, ka... (u.t.t. blablabla...) - skat. likuma "Par grāmatvedību" attiecīgos nosacījumus, pirms atļaujies kārtējo reizi publiski izgāzties kā veca sēta. T.sk.:

15. pants. Noteikumus par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju, kā arī par kases operāciju uzskaiti izdod Ministru kabinets. (Otrā daļa izslēgta ar 30.09.2010. likumu)

Sekojoši – skat. MK Not. Nr. 585. "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju.":

Ministru kabineta noteikumi Nr.585

Rīgā 2003.gada 21.oktobrī (prot. Nr.55 32.§)

Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju

Izdoti saskaņā ar likuma "Par grāmatvedību" 15.panta pirmo daļu

U.t.t., u.t.j.pr.


Ir sacīts: "Kauns NAV nezināt – kauns IR nevēlēties zināt."

Un, arī: "Likuma nezināšana (un, īpaši jau, pat nevēlēšanās zināt) neatbrīvo no LIKUMĪGĀS ATBILDĪBAS."

Atbildēt

Normunds Šlitke

09.12.2018. 00:07

»

tu

atkal muldi par to, ko nejēdz, vai kārtējo reizi apzināti melo...


Nu un kurā vietā šajā tiesību normā rakstīts un noteikts, ka ārējais attaisnojuma dokuments būtu jāastāda obligāti, vai ka tāds jārada kontrahenta grāmatvedes paranojas un fobiju dēļ?
Un kāds tiešais sakars zemes piespiedu nomai ar grāmarvedības reģistru kārtošanu?
Lkuma prasības pilnībā apmierina salvete ar lūpukrāsu...ja satur visus rekvizītus

Atbildēt

tu

08.12.2018. 18:05

»

Normunds Šlitke

Likums “Par grāmarvedību” un tā 7. pants neprasa rakstveida rēķina piestādīšanu. Pēkot pat naftas tankeri par miljardu euro ir pietiekama mutvārdu vienošanās pa telefonu. Lai to iegrāmatotu ir pietiekami ar lūpukrāsu veikt šim pantam atbilstošas piezīmes uz papīra salvetes...


atkal muldi par to, ko nejēdz, vai kārtējo reizi apzināti melo?

Likums "Par grāmatvedību".

7. pants. Grāmatvedības reģistros izdara ierakstus, kas pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem. Attaisnojuma dokuments ir dokuments, kurš apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību un kurā ietverti vismaz šādi dokumenta rekvizīti un informācija par saimniecisko darījumu:

1) dokumenta autora nosaukums (firma), bet ja dokumenta autors ir fiziskā persona, — vārds un uzvārds;

2) dokumenta autora reģistrācijas numurs (ja dokumenta autors saskaņā ar likumu jāreģistrē), bet ja dokumenta autors ir fiziskā persona, — personas kods (ja personai tāds piešķirts);

3) ārējam attaisnojuma dokumentam — arī juridiskā adrese (ja dokumenta autors saskaņā ar likumu jāreģistrē) vai adrese (ja dokumenta autors saskaņā ar likumu nav jāreģistrē), bet ja dokumenta autors ir fiziskā persona, — arī personas norādītā adrese vai, ja tāda nav norādīta, deklarētās dzīvesvietas adrese;

4) dokumenta veida nosaukums;

5) dokumenta datums;

6) dokumenta reģistrācijas numurs;

7) paraksts (izņemot šā likuma 7.1 pantā minētos gadījumus);

8) atsevišķiem attaisnojuma dokumentu veidiem — arī citi tiesību aktos noteiktie obligātie dokumenta rekvizīti;

9) saimnieciskā darījuma dalībnieki, norādot katra saimnieciskā darījuma dalībnieka nosaukumu (firmu), reģistrācijas numuru (ja saimnieciskā darījuma dalībnieks saskaņā ar likumu jāreģistrē), juridisko adresi (ja saimnieciskā darījuma dalībnieks saskaņā ar likumu jāreģistrē) vai adresi (ja saimnieciskā darījuma dalībnieks saskaņā ar likumu nav jāreģistrē), bet ja saimnieciskā darījuma dalībnieks ir fiziskā persona, — norādot vārdu un uzvārdu, personas kodu (ja personai tāds piešķirts), personas norādīto adresi vai, ja tāda nav norādīta, deklarētās dzīvesvietas adresi;

10) saimnieciskā darījuma apraksts, pamatojums un mērītāji (daudzumi, summas), bet tiesību aktos noteiktajos gadījumos — arī cita informācija par saimniecisko darījumu.

Ja kādam saimnieciskajam darījumam ir ārējs attaisnojuma dokuments, tam dodama priekšroka salīdzinājumā ar jebkuru iekšēju attaisnojuma dokumentu.

Par ārēju attaisnojuma dokumentu uzskatāms dokuments, kas sastādīts citā uzņēmumā, kā arī tāds dokuments, kas sastādīts pašu uzņēmumā iesniegšanai citam uzņēmumam. Visi pārējie attaisnojuma dokumenti uzskatāmi par uzņēmuma iekšējiem attaisnojuma dokumentiem.

Ieraksti grāmatvedības reģistros izdarāmi savlaicīgi, nodrošinot, ka tie ir pilnīgi, precīzi un sistemātiski sakārtoti. Nav pieļaujami ieraksti, kuru saturs vai mērītāji atšķiras no attaisnojuma dokumenta.

Ieraksti grāmatvedības reģistros un attaisnojuma dokumentos tiek laboti vai papildināti, ievērojot prasības, kas ietvertas normatīvajos aktos, kuri nosaka grāmatvedības kārtošanu un organizāciju.

Grāmatvedības reģistru kārtošana tikai elektroniski pieļaujama vienīgi tādā gadījumā, ja netiek pārkāptas šā likuma prasības, turklāt nodrošināma šo reģistru attēlošana datora ekrānā lasāmā veidā un, ja nepieciešams, arī iespēja veidot to atvasinājumus papīra formā.

Ja attaisnojuma dokuments ir papīra formā, šai dokumentā rekvizīts “paraksts” noformējams, ievērojot Dokumentu juridiskā spēka likuma prasības. Elektroniskajā attaisnojuma dokumentā rekvizīts “paraksts” noformējams, ievērojot Elektronisko dokumentu likuma prasības.

Citus attaisnojuma dokumenta rekvizītus noformē saskaņā ar prasībām, kas ietvertas normatīvajos aktos, kuri nosaka dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtību.

(07.04.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.05.2011.)



Latvijai 100, bet neprāta bezjēgas važas aizvien nāvējošāk žņaudz totālas deģenerācijas zombējuma jūgā pārkropļotos muļķu zemes eurolatvānijas biogaļas izstrādājumus...

Atbildēt

Normuns Šlitke

08.12.2018. 17:52

»

Normundam Šlitkem Nr.2

Tātad tomēr ir nepieciešamas vienošanas, kā arī bankas konts, uz kuru pārskaitīt naudu. Bet ja privatizētā objekta īpašniekiem nav ne pirmā, nedz arī otrā, kurš ir vainīgs? Turklāt, bez pušu attiecībām ir arī attiecības ar valsti - jebkurā valstī - vai tā tas nav? Vai ir vēl ko teikt, "jaunbarona kungs...


1. Vienošanās nav nepieciešama, jo saistība jau ir radusies uz likuma pamata. Demokrātiskā valstī vienošanās ir privātautonomijas prioritāte pār likumu, bet autoritārā valstī - brīvprātības imitācija (tāpat kā brīvas vēlēšanas). Turklāt nevar vienoties, ja nemaz negrib (piespiedu laulības ir tumsonība).
2. Kurš teica, ka nauda ir jāpārskaita uz kontu? Būtu vēlme maksāt likumā noteikto maksu par dzīvokļa īpašniekam pašam labi zināmo piesaistīto zemes gabalu (kadastrālā vērtība ir publiska informācija), veidu gan jau atrastu. Jāpiebilst, ka Čeku likums nav atcelts, eksistē arī pasta pārvedumi...

Atbildēt

Vilis

08.12.2018. 16:35

Tikai laika jautājums,gan jau nāks atmaksa par pastrādātām nelietībām.

Atbildēt

Lana

08.12.2018. 16:18

»

Normunds Šlitke

Likums “Par grāmarvedību” un tā 7. pants neprasa rakstveida rēķina piestādīšanu. Pēkot pat naftas tankeri par miljardu euro ir pietiekama mutvārdu vienošanās pa telefonu. Lai to iegrāmatotu ir pietiekami ar lūpukrāsu veikt šim pantam atbilstošas piezīmes uz papīra salvetes...


Nu jā, pēc Normunda Šlitkes domām, PSRS ir jānomaina, atgriezoties viduslaikos - "nesiet man natūrā":) - bez rēķiniem, atskaitēm un nodokļiem. Neviens tomēr Latvijā, cienītais, nav vainīgs, ka slikti savu "biznesu" izrēķinājāt un nopirkāt nevis "naftas tankeri", bet gan - problēmas objektus. Pirms investīciju veikšanas gudrie cilvēki parasti konsultējas - ir vērts apdomāt:)

Atbildēt

Normundam Šlitkem Nr.2

08.12.2018. 16:03

»

Normunds Šlitke

Likums “Par grāmarvedību” un tā 7. pants neprasa rakstveida rēķina piestādīšanu. Pēkot pat naftas tankeri par miljardu euro ir pietiekama mutvārdu vienošanās pa telefonu. Lai to iegrāmatotu ir pietiekami ar lūpukrāsu veikt šim pantam atbilstošas piezīmes uz papīra salvetes...


Tātad tomēr ir nepieciešamas vienošanas, kā arī bankas konts, uz kuru pārskaitīt naudu. Bet ja privatizētā objekta īpašniekiem nav ne pirmā, nedz arī otrā, kurš ir vainīgs? Turklāt, bez pušu attiecībām ir arī attiecības ar valsti - jebkurā valstī - vai tā tas nav? Vai ir vēl ko teikt, "jaunbarona kungs"?:)

Atbildēt

Normunds Šlitke

08.12.2018. 00:47

»

Normundam Šlitkem

Vai Šlitkes kungs kā vairāku "jaunbaronu" firmu - Komersantu(!) pārstāvis noliedz likuma "Par grāmatvedību" 7.panta prasības rēķina piestādīšanai


Likums “Par grāmarvedību” un tā 7. pants neprasa rakstveida rēķina piestādīšanu. Pēkot pat naftas tankeri par miljardu euro ir pietiekama mutvārdu vienošanās pa telefonu. Lai to iegrāmatotu ir pietiekami ar lūpukrāsu veikt šim pantam atbilstošas piezīmes uz papīra salvetes.
Latvijai 100, bet PSRS jūga važas aizvien žņaudz prātus...

Atbildēt

!

08.12.2018. 00:33

Bordānu par premjerministru!

Atbildēt

to Kaparšmits

07.12.2018. 11:16

»

Kaparšmits

Līga Blūmiņa - bijusī komunista Andra Guļāna vadītās Rīgas pilsētas Maskavas rajona Tautas tiesas tiesas sekretāre, pēc tam tiesnese, kas līdz ar Andri Baumani (arī šīs pašas tiesas tiesnesis, vēlāk zvērināts advokāts), Alfu Baumaņu (Andra Baumaņa brālis, šīs pašas tiesas tiesnesis un vēlāk arī priekšsēdētājs...


Paldies pensionētam prokuroram Klementijam Rancānam par liecībām, kas atmasko tiesu sistēmā esošos "juristus". Gaidām jaunus atmaskojošus rakstus par Jūliju Krūmiņu un viņa juristi Inetu Malahovska no Langstiņi, Andri Guļānu un viņa dēla sfērām ar degvielu un nodokļu naudu.

Atbildēt

Kaparšmits

07.12.2018. 11:09

Līga Blūmiņa - bijusī komunista Andra Guļāna vadītās Rīgas pilsētas Maskavas rajona Tautas tiesas tiesas sekretāre, pēc tam tiesnese, kas līdz ar Andri Baumani (arī šīs pašas tiesas tiesnesis, vēlāk zvērināts advokāts), Alfu Baumaņu (Andra Baumaņa brālis, šīs pašas tiesas tiesnesis un vēlāk arī priekšsēdētājs), Lidiju Pliču (šīs pašas tiesas tiesnese, vēlāk līdz ar Līgu Blūmiņu pārgāja uz Rīgas apgabaltiesu), Diānu Mašīnu (šīs pašas tiesas tiesnesi, vēlāk notiesāta, tagad atkal saukta pie kriminālatbildības līdz ar maksātnespējas administratoru), Jolanta Zaškinu (šīs pašas tiesas tiesnesi) piesmēja viselementārākās likumu normas.

Atbildēt

Normundam Šlitkem

07.12.2018. 10:06

»

Normunds Šlitke

1. RAT lieta Nr. C30608017 (CA-1141-18/10...


Vai Šlitkes kungs kā vairāku "jaunbaronu" firmu - Komersantu(!) pārstāvis noliedz likuma "Par grāmatvedību" 7.panta prasības rēķina piestādīšanai?:)

Atbildēt

soldiere of fortune

06.12.2018. 22:39

»

Normunds Šlitke

1. RAT lieta Nr. C30608017 (CA-1141-18/10...


Jūsu uzvārds ir Šlitke, ne McLeod! Gribas ar Bunku vienā katlā vārīties?

Atbildēt

zaza

06.12.2018. 21:54

Kopš valsts-mafija no Civilprocesa likuma mafijas interesēs svītroja 56. panta 1) daļu, ka tiesas dokumentus piegādā ierakstīta vēstulē, juristu mafijai ir pilnīgi brīvas rokas piesavināties jebkuru mantu caur ārpustiesas piedziņu, jo neviens atbildētājs vairs nekādi nevar pierādīt, ka nav saņēmis tiesas pavēsti, un līdz ar to automātiski visi atbildētāji skaitās piekrituši ārpustiesas procesā piestādītai prasībai. Juristu mafija tūlīt rīko izsoli, un cilvēki nemaz neuzzina, ka viņu īpašums jau izlikts izsolē un pārdots par sviestmaizi.

Atbildēt

Aga

06.12.2018. 20:37

Latvijā ir senas tradīcijas cīņai ar baroniem. iespējams šobrīd traucē dakšu iztrūkums.

Atbildēt

Normunds Šlitke

06.12.2018. 17:34

1. RAT lieta Nr. C30608017 (CA-1141-18/10):
"..pienākums veikt zemes nomas maksājumus noteikts likumā, tāpat likumā noteikts arī zemes nomas maksas apmērs. Neviens normatīvais akts nenosaka obligātu pirmstiesas kārtību zemes nomas maksas piedziņai"

2. CPL 44. panta pirmā prim daļa: "Par [izdevumiem advokāta palīdzības samaksai] atlīdzināmo izdevumu faktisko apmēru uzskata gan izdevumus, kuri jau ir samaksāti, gan izdevumus, par kuriem saskaņā ar advokāta un puses vienošanos par juridiskās palīdzības sniegšanu ir izrakstīts rēķins.", sal., ECT LIETA „L.H. pret LATVIJU”

Atbildēt

Lapas:    1   

Jūsu vārds:

Komentāra teksts: